Mēra dziļumu un atrod vrakus

Atelpas brīžus pavadīs ostā

Kristiāna Dāla mājvieta ir Liepājas osta, taču patlaban tas pāris mēnešus bāzēsies Ventspilī. Hidro­grāfijas jeb dziļumu mērījumu kuģa uzdevums patlaban ir izpētīt Baltijas jūras apgabalu, kas atrodas aptuveni 80 km jeb 43 jūras jūdzes no Ventspils. Tas ir aptuveni 5 stundu pārgājienā no mūsu ostas, savukārt no Liepājas turp būtu jādodas turpat 9 stundas. Brīžos, kad laika apstākļi neļauj tam doties jūrā, Kristiāns Dāls apmeties Ventspils ostas piestātnē līdzās Apvedtiltam.

Ar ieskatu hidrogrāfijas darbā uz kuģa mūs iepazīstina viens no kuģa komandas pārstāvjiem – vecākais hidrogrāfs Armands Murāns. Iepazīstinot ar kuģi, viņš stāsta, ka tas ir katamarāns ar diviem dzinējiem un divām dzenskrūvēm, tāpēc gana stabils. Kuģa iegrime ir 1,3 m, tāpēc tas var darboties salīdzinoši seklās vietās. Paši sev speciālisti uzstādījuši drošības standartu – 2,4–2,6 m dziļums. Taču īpašos gadījumos nācies strādāt arī 1,9 m dziļos ūdeņos. Seklākās vietās hidrogrāfijas darbu veic LJA piederošais kuteris Sonārs.

Jūrā – pusotru diennakti

Kristiāns Dāls, kā jau minēts, pamatā bāzējas Liepājas ostā, jo, pirmkārt, tā ir neaizsalstoša osta, otrkārt, četri no komandas ir liepājnieki. Parasti mērījumu darbu veic piecu cilvēku komanda. Ja jādodas tālāk jūrā, tiek piekomandēts vēl viens vai divi hidrogrāfi. Īpašos gadījumos, piemēram, ja jūrā nogrimis kuģis, vienlaikus strādājuši pat 20 speciālisti. Vairāk cilvēku gan kuģis, ievērojot drošības pasākumus, uzņemt nevar.

Viens kuģa reids parasti ilgst pusotru diennakti. Limits esot četras, taču tik ilgi komanda nekad jūrā nedodas. «Uz trim diennaktīm esam bijuši,» stāsta Murāns. Kādas reizes esot iets arī pāri jūrai, taču tad līdzi hidrogrāfijas kuģim devusies vesela atbalsta brigāde.

Apgabalus dala rūtiņās

Hidrogrāfijas kuģa uzdevums ir izpētīt jūru, ostas un ostu pieejas. Kuģis veic uzmērīšanu un datu pirmapstrādi. Katrs mērāmais apgabals tiek sadalīts iedomātās rūtiņās. Ostās viena rūtiņa parasti ir 0,5 x 0,5 m, atklātā jūrā tā ir 4x4 m, bet Irbes šaurumā – 1x1m. Katrā no šīm rūtiņām speciālisti cenšas noteikt minimālo dziļumu, jo tas ir būtiski, veidojot navigācijas jeb jūras ceļu kartes. Jo seklāka vieta, jo sīkāki mērījumi. Tādējādi mērījumi ostā aizņem pulka vairāk laika nekā jūrā.

Skaņa ūdenī skrien ātrāk

Mērījumu kuģītis aprīkots ar mūsdienīgu aparatūru. Galvenais mērinstruments ir daudzstaru eholots, ir arī divstaru eholots, skaņas ātruma noteicējs ūdenī, sānskata hidrolokators, GPS kompasi. Vecākais hidrogrāfs gan norāda, ka nozare attīstās strauji un mērinstrumenti tiek ražoti arvien labāki un modernāki. Nopērkot aparatūru, kura var maksāt 150 tūkstošus eiro, pēc gada tā jau vairs nav pati jaunākā un labākā.

Mērījumu izejas punkts ir skaņa. Skaņas ātrums ūdenī ir aptuveni 5 reizes lielāks nekā gaisā: skaņa gaisā pārvietojas vidēji ar ātrumu 320 m/s, Baltijas jūrā tās ātrums pašlaik ir vidēji 1444 m/s, tas gan mainās atkarībā no sezonas. Īpaša programma ar skaņas mērījumiem iegūst datus par ūdens dziļumu konkrētajā vietā. Tie ir pirmie pieņēmumi, kas pēc tam tiek precizēti – pielietojot filtrus un ar matemātiskām metodēm atmetot tos datus, kas ir rupji kļūdaini. Pēc iegūtajiem mērījumiem tiek veidotas planšetes. Ar tām strādā loči, ostu celtnieki un ostu dienesti, piemēram, kapteiņdienests. Kartogrāfi iegūto informāciju izmanto, lai veidotu jūras navigācijas kartes.

Vraki, kravas un mīnas

Nereti hidrogrāfi atrod nogrimušu kuģu vrakus un lidmašīnu atliekas. Murāns datora ekrānā rāda savulaik hidrogrāfu uzieto Princi Adalbertu – I pasaules kara laika vācu kuģi, ko nogremdēja angļu zemūdene netālu no Liepājas. Arī Ventspils puses ūdeņos hidrogrāfi ir sastapušies ar vrakiem – apsekoti gan tādi, ko atraduši citi speciālisti, gan arī hidro­grāfu komanda tos uzgājusi nejauši. Ap Akmeņragu ir daudz veco vraku, savukārt Irbes šaurumā teju katrā otrajā izbraucienā izdodas atrast ko iepriekš neatklātu. Reizēm gadās, ka kuģis brauc pētīt vienu vraku, bet uziet veselus trīs. Tāpat gadās atklāt nogrimušas kuģu kravas. Arī tās mēdz iebirt jūrā un aizsprostot kuģu ceļus, un ne vienmēr kuģošanas kompāniju pārstāvji ziņo par šādām ķibelēm. Starp citu, 17. gadsimtā zviedru eskadra ar 15 kuģiem vedusi sudrabu un, iespējams, arī zeltu un vairāki no eskadras kuģiem nogrimuši ar visu bagātību, kas nav atrasta joprojām. Domājams, tas noticis Irbes šaurumā. Kartēs tiek apzīmēti arī mīnētie rajoni, kur kuģošana aizliegta. Mīnas I pasaules kara laikā izgatavoja ļoti kvalitatīvas. Ja tās ir nostiprinātas ar enkura ķēdi 15 m zem jūras līmeņa, tās var būt aktīvas joprojām. Mīnu darbība tiek aktivizēta ar dažādiem mehānismiem, tostarp tādiem, kas skaita tām pāri gājušos kuģus. Kolēģi Murānam stāstījuši par izceltām mīnām, kas bijušas uzvilktā stāvoklī.

Kuģu ceļi Ventspils tuvumā

Ventspils ostas tuvumā esošie kuģu kanāli jūrā ir rakti daudzu gadu garumā. Jūras dabiskais dziļums vietā, kur tajā ieplūst Venta, ir aptuveni 11 m, bet izraktie ceļi – ap 17 m. Tie gan nemitīgi mainās joprojām, tāpēc jārok atkal un atkal. Pat viena vētra mēdz aizskalot kanālu par 1,5 m. Savukārt Ventā dabiskais dziļums ir 6 m. Murāns piemin krievu inventarizācijas aprakstu, kas saglabājies no 19. gs. sākuma, tur pieminēts 6 m dziļums vismaz 20 km upes garumā. Tagad Venta ostā ir vidēji 16,2 m dziļa. Baltijas jūrā vairāk par 17,5 m gan rakt neesot jēgas, jo pāri Dāņu šaurumiem netiek kuģi, kuru iegrime ir lielāka par 15 m. Turklāt Baltijas jūrā kuģo vien aptuveni 15–20 kuģu, kas sasniedz 15 m iegrimi. Jāpiebilst, ka kuģu satiksme Baltijas jūrā ir gana intensīva.

Pārmērīs visu jūru

Latvijas Jūras administrācijas hidrogrāfi cieši sadarbojas ar speciālistiem citās valstīs. Pastāv Helsinku komisijas plāns (HELCOM RE-SURVEY), kā pārmērīt visu Baltijas jūru. Šobrīd te atļauts kuģot katram pēc saviem ieskatiem, izņemot atsevišķas vietas, kur, tāpat kā uz sauszemes ceļiem, ir jāievēro virzienu joslas (piemēram, Irbes šaurumā). «Visticamāk, kaut kad lielie kuģi tiks iebāzti šajos kuģu ceļos un tie nevarēs vairs braukt, kur tiem ienāk prātā,» spriež Murāns.

Hidrogrāfu darbs ir nebeidzams process, jo pētāmā un mērāmā jūrā ir daudz. Tāpat hidrogrāfi tiek pieaicināti katrreiz, kad notiek ostu padziļināšana. Kristāns Dāls Ventspilī pēdējo reizi strādāja 2014. gadā, taču vietējais Ventspils brīvostai piederošais hidrogrāfijas kuģītis Skauts ostu mēra regulāri.

Viļņi un vējš var patraucēt

Katamarāna uzbūve un drošības principi nosaka: ja jūrā viļņi ir augstāki par 2,5 metriem, kuģītim jābūt ostā. «Dzīvē ne vienmēr tā sanāk,» atzīst Murāns, piebilstot, ka nav iespējams tikt uzreiz krastā, ja līdz tam ir piecu stundu garš pārbrauciens. Pašu hidrogrāfijas darbu vēlams veikt labos laika apstākļos, citādi nav iespējams iegūt kvalitatīvus mērījumus. Viļņu augstumam nevajadzētu pārsniegt pusmetru, bet vēja ātrums var būt līdz 6 m/s. Kad laika apstākļi nav piemēroti jūras izpētei, kuģis ir ostā, šobrīd – Ventspils. Kad ir laiks doties jūrā, kuģis tiek uzpildīts ar degvielu, iegādāta pārtika, un tad komanda dodas veikt savu misiju.

Mērījumu kuģis Kristiāns Dāls

- Būvēts Somijā 2001. gadā. Ir vienīgais kuģis Latvijā, kas īpaši projektēts hidrogrāfijas vajadzībām (ir vairāki citi, kas šim mērķim pielāgoti).

- 19 m garš, 6 m plats katamarāns, iegrime – 1,3 m.

- Nosaukts jūrasbraucēja, jūrskolotāja, polārpētnieka un hidrogrāfa Kristiāna Dāla (1839–1904) vārdā. Dāls dzimis Tallinā zviedru namdara ģimenē, absolvējis Rīgas jūrskolu. Dibinājis pirmo latviešu jūrskolu Ainažos un strādājis Liepājas jūrskolā. Apbedīts Liepājā.

- Pēc šī kuģa parauga būvēti arī kuģi Eva 301 (kalpo Igaunijā), Varuna (Lietuvā), Callista (Lielbritānijā), Kaiku (Somijā).

Kuģītis Kristiāns Dāls aptuveni divus mēnešus bāzēsies Ventspils ostā.

Hidrogrāfu darba rezultāts ir jūras kartes, kas ir neatsverams palīgs navigācijā.

Vecākais hidrogrāfs Armands Murāns rāda vienu no mērījumiem.