Centrālāzijas valstu pārstāvji iepazina ostu

Ventspils iepazīšana viesiem iesākās Augsto tehnoloģiju parkā. Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks un Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs pastāstīja gan par Ventspils ostas, gan par pilsētas priekšrocībām, cita starpā norādot, ka ostas platības kopumā aizņem ap 44% pilsētas kopējās teritorijas. Ņemot vērā ostas tehniskos parametrus (tostarp ostas maksimālais dziļums – 17,5 metri) un to, ka tā ir neaizsalstoša, visu gadu iespējams apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos kuģus. Udodovs arī uzsvēra, ka Ventspils osta ir speciālā ekonomiskā zona, kas paredz īpaši labvēlīgus nosacījumus ārvalstu investīcijām. Prezentācijas noslēgumā brīvostas pārvaldnieka vietnieks piebilda, ka ostas pašreizējie mērķi ir saglabāt esošo pozīciju kravu pārkraušanā, piesaistīt jaunu veidu kravas, kā arī attīstīt pieostas industriālo zonu.

Dienas turpmākajā daļā delegācija devās ekskursijā – apskatīja ostas termināļus, izjautāja to pārstāvjus un visai bieži apmainījās ar vizītkartēm, izsakot cerību par sadarbības iespējām nākotnē. Pirmo delegācija apskatīja holdinga VK Tranzīts uzņēmumu SIA Bio-Venta, kas ir lielākais biodegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Centrālāzijas valstu pārstāvji iepazina arī dažādu pārtikas lejamkravu pārkraušanas termināli Baltic Juice Terminal, apskatot arī pārtikas produktu saldētavas noliktavu. Tāpat viesi apmeklēja daudzfunkcionālo kravu pārkraušanas centru SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas veic stividoru, kravu uzglabāšanas un šķirošanas pakalpojumus, kā arī sadarbojas ar prāmju operatoriem. Vizītes noslēgumā viesi apskatīja SIA Reefer Cargo Terminal, kas ir viens no Lietuvas kompānijas Girteka uzņēmumiem un lielākā saldēto pārtikas produktu A klases noliktava Baltijas valstīs. Centrālāzijas valstu pārstāvji arī apskatīja uzņēmuma saldēšanas kameras ar iespējamo temperatūru līdz pat -30 grādiem.

Minēto biznesa forumu projektā Konkurētspējas, tirdzniecības un darba vietu radīšana Centrālāzijā organizēja Latvijas vēstniecība Kazahstānā, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kā pastāstīja projekta reģionālā transporta un loģistikas speciāliste Aižana Beisejeva, tas organizēts, lai veicinātu tirdzniecības savienojumus starp Centrālāzijas un Baltijas tirgu. Projekta dalībnieku mērķis bija izzināt iespējas biznesa attiecību veidošanā ar Baltijas kompānijām.

Lieliska izdevība nodibināt kontaktus

Žurabeks Razokovs, Uzbekistānas kompānijas Ark Logistics izpilddirektors

– Mūsu uzņēmums Ark Logistics atrodas Taškentā, strādājam starptautisko pārvadājumu jomā, tostarp veicam autopārvadājumus, aviopārvadājumus, dzelzceļa, kā arī multimodālos pārvadājumus, nodrošinām arī lielgabarīta kravu pārvadāšanu. Transportējam kravas no Eiropas, Turcijas, Ķīnas, Centrālāzijas un otrādi. Pēdējo divu gadu laikā pie mums Uzbekistānā vairākās jomās tiek īstenoti vērienīgi projekti, tāpēc interesējamies arī par Latvijas un Lietuvas kompānijām, ar kurām varētu sadarboties. Mums ir labi partneri, piemēram, Turcijas ostās, un varētu sadarboties arī ar Baltijas valstu ostām, tāpēc šis brauciens šķita vērtīgs. Pirms dažiem gadiem, palīdzot īstenot kādu projektu, izmantojām arī Ventspils ostas pakalpojumus. Tāpēc tagad, kad radās iespēja, noteikti gribēju šo ostu apskatīt pats savām acīm. Vizīte bija ļoti interesanta, bija lieliska iespēja nodibināt kontaktus gan ar pašu ostu, gan ar kompānijām, kas tajā darbojas. Interesanti bija apskatīt biodegvielas ražotni Bio-Venta.

Gūstam pieredzi loģistikas centru attīstībā

Temirbeks Šabdanalievs, Kirgizstānas pārvadātāju un loģistikas asociācijas priekšsēdētājs

– Pie mums Kirgizstānā šobrīd tiek sperti pirmie soļi loģistikas centru attīstībā. Attīstības koncepcijas galvenais mērķis ir attīstīt loģistikas centrus, veicināt loģistikas sakarus. Tāpēc arī esam ieradušies šeit – pirmkārt, lai paši savām acīm redzētu, kā pie jums tas viss ir attīstīts, un, otrkārt, lai nodibinātu saikni ar potenciālajiem sadarbības partneriem un atrastu izplatīšanas centrus, kas mums nākotnē varētu būt noderīgi. Vienlaikus esam arī ievērojami Eiropā ražotu preču patērētāji, tāpēc arī mēs gribētu caur jūsu ostu iegūt kādas iekārtas un būvmateriālus, proti, visu to, kas būtu noderīgs mūsu industrijai. Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona, kas arī mums paver plašākas iespējas. Savulaik ļoti daudz kravu saņēmām caur Rīgas ostu, piemēram, pārtikas produktus un iekārtas, un tāpat mēs varētu sadarboties arī ar Ventspils ostu. Kad atgriezīšos Kirgizstānā, plānoju rīkot vietējo pārvadātāju un loģistikas speciālistu sanāksmi. Izstāstīšu par šīs ostas iespējām, un varbūt kāds no mūsu uzņēmējiem atsauksies piedāvājumiem. Domāju, ka mēs – mūsu asociācija un jūsu osta – varētu kļūt par partneriem. Mums Kirgizstānā nav piekļuves jūrai, tādēļ viss Ventspilī redzētais šķita īpaši interesants un iespaidīgs. Šeit ir iespaidīga struktūra, infrastruktūra un jauda, tāpēc ceru, ka nākotnē tiešām varēsim sadarboties.

Saskatījām konkrētākas sadarbības iespējas

Olga Gimelfarba, Kazahstānas kompānijas Damu Trans Logistics direktore

– Esam liels holdings, es vadu kompāniju Damu Trans Logistics, kas darbojas transporta jomā. No mūsu holdinga šajā braucienā piedalās divi pārstāvji. Saistībā ar Ventspili mūs interesē viss, ko esat gatavi iegādāties no Kazahstānas, kādas preces un izejvielas varētu tikt izmantotas pie jums. Piemēram, tādu produktu vidū ir rapša sēklas, kuras pie jums izmanto uzņēmumā Bio-Venta. Strādāsim ar mūsu rūpnīcām, lai iepirkumi notiktu tieši no Kazahstānas. Piemēram, piedāvāsim labākas cenas. Jau iepriekš esam gribējuši uzsākt sadarbību ar Baltijas valstīm, taču nezinājām, kāda konkrēti tā varētu būt. Pēc šīs vizītes esam saskatījuši jau konkrētākas iespējas nākotnes sadarbībai. Redzēsim, kā tas viss attīstīties nākotnē.

izītes iesākumā delegācija viesojās Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, kur par brīvostas un termināļu piedāvātajām iespējām un priekšrocībām pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks un pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.

Ar lielāko biodegvielas ražošanas un pārkraušanas kompleksu Baltijā – holdinga VK Tranzīts uzņēmumu Bio-Venta – viesus iepazīstināja tā valdes loceklis un ražošanas direktors Indulis Stikāns (attēlā pa kreisi). Cita starpā viņš arī pastāstīja, ka uzņēmums nodarbojas ar rapšu sēklu iepirkšanu un pārstrādāšanu, sēklas iepērkot arī no Kazahstānas.

Centrālāzijas valstu pārstāvji Ventspilī apmeklēja arī dažādu lejamkravu pārkraušanas termināli Baltic Juice Terminal. Tas pieder kompānijai SIA Overseas Estates, un vairāk par termināli viesiem pastāstīja izņēmuma pārstāvis Ģirts Fišers (attēlā pirmais no labās).