Vai nacionālo īpašumu nepieciešams izmantot efektīvi?

Valsts un pašvaldības īpašums stratēģiskā vietā, 15 miljoni Ventspils brīvostas pārvaldes investīciju – tas ir tas, ko šobrīd savās rokās kā suns uz siena kaudzes tur AS “Kālija parks”, nomājot piestātnes un zemi vienā no jaudīgākajiem termināļiem Baltijas jūrā. Uzņēmums presē pauž viedokli, ka Ventspils brīvostas valdes izteiktā prasība lauzt nomas līgumu ir juridiski absurda. Vēlamies paskaidrot, kāpēc Ventspils brīvostas valde par savu pienākumu uzskatīja vēršanos tiesā.

Kāpēc tiesa?

Ventspils brīvostas pārvalde ir Ventspils brīvostas teritorijas pārvaldītājs. Un šis statuss nenozīmē tikai izrakstīt nomas rēķinus reizi mēnesī, bet arī attīstīt teritoriju, ieguldīt jaunos projektos, piesaistīt jaunus investorus - gādāt, lai Ventspils brīvostas pārvaldei valdījumā nodotais valsts un pašvaldības īpašums tiktu izmantots efektīvi.

Jautājums par AS “Kālija parks” iznomātā īpašuma izmantošanu jeb, pareizāk sakot, neizmantošanu, neradās pēkšņi. Kravu apgrozījums AS “Kālija parks” krītas jau daudzu gadu garumā, bet, kad 2015.gadā tas sasniedza nepieļaujami kritisku atzīmi – 0,14 miljoni tonnu gadā, kas ir daudzums, ko terminālis varētu pārkraut vienā nedēļā – , un uzņēmuma pārstāvji nekādus komentārus par termināļa tālāko attīstību nesniedza, jautājums par AS “Kālija parks” tika skatīts brīvostas valdē. Šo tematu jo aktuālāku padarīja tas, ka pieprasījums pēc minerālmēslu pārkraušanas pakalpojumiem Baltijas jūras reģionā kopumā pieauga, bet AS „Kālija parks” tajā pašā laikā faktiski pārstāja darboties, kas attiecīgi rada labvēlīgus priekšnosacījumus minerālmēslu pārkraušanas termināļu celtniecībai citās ostās.

2016.gada 5.februārī Ventspils brīvostas valde, kuras sastāvā ir četri pašvaldības pārstāvji un četri valsts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes ministriju) pārstāvji, izteica brīdinājumu AS “Kālija parks”, nosakot, ka uzņēmumam 6 mēnešu laikā jāuzlabo savi kravu apgrozījuma rādītāji, vai jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, ka situācija uzlabosies. Tā vietā, lai izrādītu vēlmi sadarboties un sarunu ceļā risinātu radušos situāciju, AS “Kālija parks” uzsāka strīdu par Ventspils brīvostas pārvaldes brīdinājuma juridisko dabu pat vēršoties Administratīvajā tiesā. Tiesa gan šādu pieteikumu pieņemt atteicās. 2016.gada 2.septembrī, ņemot vērā to, ka uzņēmums nebija ne pietiekami palielinājis kravu apjomu, ne sniedzis kādu informāciju par situācijas uzlabošanu nākotnē, Ventspils brīvostas valde lēma par prasības pieteikuma gatavošanu tiesai.

No kurienes prasība terminālī pārkraut kravas?

1990.-to gadu vidū viens no lielākajiem ostas termināļiem AS “Kālija parks” lūdza brīvostas pārvaldi uzbūvēt tā vajadzībām papildus piestātni, lai palielinātu kravu apgrozījumu no 4 miljoniem tonnu līdz 6,5 miljoniem tonnu gadā. Vienlaikus AS „Kālija parks” norādīja arī uz vajadzību padziļināt Ventas upes kanālu.

AS “Kālija parks” pieprasītās infrastruktūras izbūvē Ventspils brīvostas pārvalde ieguldīja vairāk nekā 15 miljonus eiro, bet AS “Kālija parks” kravu apjomu samazināja no 5,2 miljoniem tonnu 1999.gadā līdz 0,2 miljoniem tonnu 2017.gadā. Nav arī skaidrs, vai AS “Kālija parks” vispār plāno nākotnē nodarboties ar kravu pārkraušanu, jo informāciju par 2018.gadā plānoto kravu apjomu tas brīvostas pārvaldē aizvien nav iesniedzis.

Kravu apgrozījuma samazinājuma dēļ Ventspils brīvostas pārvaldei tiek liegts iekasēt ostas maksas, kas ir lielākais pārvaldes ienākumu avots. AS “Kālija parks” pārstāvis savā paziņojumā pauž neizpratni, kā kravu apgrozījums terminālī ir saistīts ar ostu maksu iekasēšanu. Pavisam vienkārši – kravu krauj kuģī. Jo vairāk kravu, jo vairāk kuģu, jo vairāk ostu maksu no kuģiem, jo lielākas iespējas ieguldīt naudu jaunos attīstības projektos.

Vai tiešām pārkāpts nomas līgums?

Tā vien šķiet, ka AS “Kālija parks”, tā vietā, lai meklētu kravas un pārkrautu tās Ventspils ostā, meklē juridiskus iemeslus, kāpēc kravas uzņēmumam nebūtu jākrauj. AS “Kālija parks” apgalvo, ka nekad nav solījis brīvostas pārvaldei pārkraut noteiktu kravas apjomu, tāpēc nomas līgums pārkāpts neesot. Tomēr paša uzņēmuma parakstītajā nomas līgumā ir noteikts, ka līgums var tikt lauzts, ja piestātne vai teritorija netiek izmantota vai tiek izmantota neapmierinoši ilgāk nekā 2 gadus pēc kārtas, ņemot vērā līdzīgu teritoriju vai piestātņu izmantošanu šajā laikā.

Ir svarīgi atcerēties, ka AS “Kālija parks” aizņem stratēģisku Latvijas nacionālo īpašumu – Latvijas valsts un Ventspils pašvaldības zemi un piestātnes Ventspils ostā, kur iespējams apstrādāt 6,5 miljonus tonnu kravu gadā, apkalpot daudzus desmitus kuģu, dot darbu vairākiem simtiem darbinieku, un būt par vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valsts un pašvaldību budžetā. Tā vietā uzņēmums 2017.gadā pārkrāvis tikai 206 tūkstošus tonnu, pieņēmis 25 kuģus, un nodrošinājis vien 11 darbavietas (pēc Lursoft informācijas par 2016.gadu).

Ventspils brīvostas pārvaldes pienākums ir izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai iestātos par tai valdījumā nodotā nacionālā īpašuma efektīvu izmantošanu.