Ziemas Ventspils ostā

Osta, kas nekad neaizsalst

Viena no Ventspils ostas būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka tā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā Baltijas jūras osta, kura nekad neaizsalst. «Ledu, kas veidojas ostā, Venta iznes jūrā. Atliek vien kuģīšiem ledu salauzt, un tas ar straumi iziet jūrā,» situāciju raksturo Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks. Viņa atmiņā gan ir dažas ziemas, kad nācies pacīnīties ar ledus sanesumiem. Pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs ostā bijusi tāda prakse: pavasarī, kad pa Ventu nāca ledus, ostas kapteinis izdeva īpašu rīkojumu, kurā noteica, kā izvietot kuģus, lai tos neaiznestu jūrā, kā arī deva pavēli velkoņiem būt pastāvīgā gatavībā iesaistīties situācijas risināšanā. «Manā ostas kapteiņa praksē šādu rīkojumu nācās izdot vien 1992. un 1993. gadā. Pēc tam ziemas kļuva tādas mīkstākas un tādu rīkojumu vairs nevajadzēja,» atminas Buks. «Vienu gadu gan bija tāda ziema, ka pavasarī bija plūdi, ledus no upes aizgāja pa pļavām,» par laika apstākļiem 90. gadu beigās stāsta Buks.

Jūra paņēma kumpo tiltu

Agrāk ziemas pie mums bija stipri bargākas. Leģenda vēsta, ka vairākus gadsimtus agrāk, kad Baltijas jūrā vēl nenotika aktīva kuģošana, vīri līdz Gotlandei pārcēlušies pāri jūrai pa ledu ar ragavām. Taču arī pagājušajā gadsimtā aukstākais gadalaiks bija krietni skarbāks nekā pēdējo gadu ziemas. Ventspils ostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis atminas, ka viņa skolas laikā – 50. gadu vidū – bija divas trīs ziemas, kad sals pāris nedēļu turējās ap mīnus 30ºC un bērniem sala dēļ nebija jāiet uz skolu. Vienā no šiem gadiem ledus iešanas laikā daba iznīcināja koka tiltu, ienesot to jūrā. Šis tilts bija uz pāļiem, to vācieši uzbūvēja II Pasaules kara laikā, un izliektās formas dēļ tautā to dēvēja par kumpo tiltu. Tas atradies aptuveni pa vidu starp abiem tagadējiem Ventspils tiltiem. Puikas togad, kad ledus tiltu iznīcināja, vasarā kāpa uz palikušajiem tilta pāļiem un no tiem lēca ūdenī peldēt. Arī 1965. gadā bija bargs sals un tā dēļ aptuveni mēnesi vietējie zvejas kuģi netika jūrā, stāsta Tīrmanis. Taču zvejnieki par to īpaši nebēdāja, jo šajā laikā saņēma tā saukto ledus naudu. Arī vēlāk šad tad bijuši gadījumi, kad vietējie zvejnieki netiek zvejā tāpēc, ka līdzās Ventspils piekrastei izveidojušies ledus blāķi, kas ar vējiem sanesti tuvu krastam un sapūsti vairāku jūdžu joslā. Vēl šā gadsimta pirmajos gados Ventspils niknākais – 5000 zirgspēku jaudīgais – velkonis Marss reiz iestrēga ledos pie jūras vārtiem.

Jāizlauž ceļš apkārt kuģim

To, ka agrāk ziemas bija stipri bargākas, apliecina arī velkoņa Ventspils kapteinis Vilis Zīlnieks. Lai arī pati osta nekad neaizsalst, stipra sala laikā reizumis veidojas ledus sanesumi, un velkoņi tad ir tie, kas palīdz radīt kuģošanai piemērotus apstākļus. Pagājušā gadsimta 90. gados un vēl šā gadsimta sākumā ledus sanesumi veidojās teju katru ziemu, taču pēdējos piecus sešus gadus tādas bargas ziemas ar lediem nav bijis, stāsta Zīlnieks. Savulaik bijuši pat tādi gadījumi, kad vispirms ledus jāizlauž apkārt kuģim un tikai pēc tam jāatbrīvo kuģošanas ceļš. Toties pēdējos gados biežāk nekā iepriekš pie mums novēroti stipri vēji, kas saistīti ar Atlantijas okeāna cikloniem. Ja vēja stiprums sasniedz 14 m/s, kravas kuģi ostā netiek ievesti un no tās izvesti. Savukārt prāmju satiksme tiek nodrošināta teju visos laika apstākļos, un stiprā vējā tiem kuģošanā pa ostas akvatoriju palīdz velkoņi.

Viena no izdevīgākajām ostām

Krievijas ostas Baltijas jūrā atrodas vairāk uz ziemeļiem, tāpēc tajās raksturīgs stiprāks sals un ostas ūdeņos veidojas biezāka ledus kārta. Botnijas līcī, kas atrodas starp Somijas un Zviedrijas krastiem, kā norāda ostas kapteinis Buks, ir «praktiski saldūdens», taču pie mums ūdens ir pasāļš, šī iemesla dēļ ledus mūsu ūdeņos veidojas lēnāk nekā saldūdenī. Botnijas līcī loci uz kuģiem ved pa ledus virsu uz gaisa spilveniem. Arī, salīdzinot ar Rīgas ostu, esam priviliģētākā stāvoklī. Rīgas jūras līcī ūdens sāļums ir mazāks, mazāka arī kuģu kustība, nav tik stipru vēju un tāpēc mazāka viļņošanās. Tāpēc līcis aizsalst ātrāk nekā pati jūra. Tādējādi Ventspils osta ziemas apstākļos ir viena no izdevīgākajām Baltijas jūras ostām – šādos apstākļos kuģu plūsma mūsu ostas virzienā palielinās. Ir ostas, kurās ziemas apstākļos var ienākt tikai kuģi ar noteiktu ledus klasi, savukārt Ventspils ostā šim apstāklim nav nozīmes. Turklāt mūsu ostā pakalpojumu izmaksas ir krietni zemākas nekā ostās, kas ziemās aizsalst un kurās tiek izmantoti ledlauži. Krievijas ostās noteikta ledlaužu uzturēšanas maksa jeb tā sauktā ledus maksa, un, piemēram, ziemā tur 100 000 t kravnesības tankkuģim bez citām ostas maksām par ledlauzi jāmaksā 33 tūkstoši eiro.

Somijas Meteoroloģijas institūts izgatavo ledus kartes, un tās regulāri pasūta arī Ventspils brīvostas pārvalde, stāsta brīvostas pārvaldnieka palīgs. 2013. gadā, kad Baltijas reģionā bija pēdējā bargā ziema, vienā no kartēm – par situāciju tā gada 16. martā – redzams, ka Krievijas ostās vienlaikus strādā 13 ledlauži, kamēr Ventspils piekraste ir no lediem brīva.

«Jūrā apstākļi katru gadu ir savādāki. Tie ir atkarīgi no tā, no kuras puses pūš vējš, cik tas ir stiprs. Kādreiz ledus sasalst, to pienes pie krasta, un izveidojas tādi kā ledus lauki, kuriem tad nu jālaužas cauri,» stāsta ostas kapteinis un piebilst, ka tas gan nav nekas neiespējams un bīstams. Mūsu kuģošanas apstākļus ziemā nevar salīdzināt ar, piemēram, Ziemeļu ledus okeāna sasalumiem, kur veidojas 3–4 m biezs ledus.

Ventspils pusē ledus dreifē

Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, Latvijas tuvumā Baltijas jūrā un Rīgas līcī visilgstošākais periods ar ledu parasti tiek novērots Pērnavas līcī un Rīgas līča Vidzemes piekrastē, savukārt Rīgas līča dienvidrietumu daļā, Irbes šaurumā un Baltijas jūras Latvijas piekrastē ledus jūras akvatorijā tiek novērots salīdzinoši retāk un īslaicīgāk. Šeit vidēji periods ar ledu nepārsniedz divus mēnešus. Aukstākās un stabilākās ziemās ledus sāk veidoties jau decembrī un var saglabāties vai periodiski izzust un atkal izveidoties līdz pat aprīlim. Ventspils ostā un Baltijas jūrā pie Ventspils visbiežāk veidojas dreifējošais ledus, un tas ir īslaicīgs. Reti tiek novērota ilgstoša nekustīga ledstāve. Laika posmā no 2004. gada ostas akvatorijā ledus nav novērots siltajās 2007./2008. un 2014./2015. gada ziemās, bet jūrā pie Ventspils – 2015./2016. gada ziemā, savukārt 2016./2017. gada ziemā Baltijas jūrā pie Ventspils ledus tika novērots tikai divas dienas februārī, ostas akvatorijā gan nedaudz ilgāk.

Auksta un ilgstoša ziema bija 2009./2010. gadā, kad gan Ventspils ostā, gan Baltijas jūrā pie Ventspils ledus izveidojās jau decembrī, tad izzuda, jan­vārī ­izveidojās no jauna un ledus periods jūrā beidzās vien marta ­izskaņā, bet ostā tikai aprīļa ­sā­kumā. Līdzīgi bijis arī 2010./2011. gada ziemā, kad ledus sezona beidzās marta otrajā dekādē gan Ventspils ostā, gan Baltijas jūrā pie Ventspils. Šajās ziemās ledus biezums sasniedza 5–10 cm, un 2011. gada martā Baltijas jūrā pie Ventspils bija pat 10–15 cm biezs dreifējošais ledus.