Ventspils brīvosta 2017. gadā

Arī 2017. gads ir atstājis savus vērā ņemamus nospiedumus – jaunas ražotnes, esošo paplašināšanu, jaunas industriālas teritorijas, kārtējos pievedceļu un hidrotehnisko būvju nostiprināšanas projektus. Šogad jaunas atzinības starptautiskā līmenī ieguvusi Ventspils brīvostas speciālā ekonomiskā zona.

Hidroiekārtu otrā dzīve

Šogad Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par nozīmīga finansējuma piesaisti hidrobūvju atjaunošanai. Projekta Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana kopējā vērtība būs ap 18 miljoniem eiro, no kā lielāko daļu līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Līdz 2022. gadam paredzēts atjaunot Ziemeļu un Dienvidu molus, vairākās vietās pārbūvēt krasta stiprinājumus, bet mazajā zvejas ostā un Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnē jeb tā sauktajā Ziemas ostā – būvēt papildu konstrukcijas, lai samazinātu viļņošanos piestātnēs un uzlabotu kuģu stāvēšanas apstākļus vētras laikā.

Būvē un atjauno pievedceļus

Šogad sākta aptuveni 19,9 miljonus vērtā projekta Pievedceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām īstenošana. 85% no projekta izmaksām līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Projekts ilgs līdz 2021. gadam, ietverot remontdarbus 19 ceļu posmos 12,8 kilometru garumā. Šogad darbi veikti sešos objektos, lielākā daļa no tiem jau ir pabeigta.

Atver inovatīvu ražotni

Šogad Ventspils brīvostas industriālajā zonā tika atklāta inovatīvu elastīgo iepakojumu ražotne Immer Digital, kas ietilpst Immer Group uzņēmumu starptautiskajā grupā. Uzņēmuma pastāvēšanas pirmajā gadā uzsākta vairāku inovatīvu iesaiņojumu veidu ražošana, tas pieteicis sevi starptautiskajās izstādēs. Uzņēmumā darbs norit trīs maiņās. Immer Digital savu darbību Ventspilī vēlas paplašināt, tāpēc noslēgts līgums ar brīvostas pārvaldi par vēl vienas ražošanas ēkas nomu, kuras būvniecība sāksies 2018. gadā. Pēc visu attīstības kārtu īstenošanas darbinieku skaits uzņēmumā varētu sasniegt 200.

Vārti uz Skandināviju

Šogad Ventspils turpināja stiprināt prāmju pārvadājumu reģionālā transporta centra pozīcijas. Tā kā strauji pieaug pieprasījums pēc prāmju pakalpojumiem, kompānija Stena Line palielinājusi reisu skaitu starp Ventspili un Zviedrijas ostu Nineshamnu līdz 12 reisiem nedēļā, organizējot papildu prāmi šajā virzienā. Tagad Ventspils tiek pozicionēta kā vārti uz Skandināviju. Biznesa jaunā koncepcija vainagojusies ar pārvadāto kravu apjoma un pasažieru skaita pieaugumu, pat salīdzinot ar 2016. gadu, kas bija rekordgads. Šā gada 11 mēnešos starp Ventspili un Nineshamnu pārvadāti par 297 000 tonnu jeb 18% vairāk kravu, bet pasažieru – par 39 000 jeb 26% vairāk nekā pirms gada.

Jauna industriāla teritorija

Šogad Ventspils brīvostas pārvalde uzsākusi bijušās zvērsaimniecības teritorijas Talsu ielā 200 apgūšanu un sakārtošanu, lai to pielāgotu uzņēmēju vajadzībām. Projektā Pievedceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūvēts jauns divvirzienu pieved­ceļš un ietve 315 m garumā, kā arī stāvlaukums 20 vieglajām un septiņām kravas automašīnām. Pavisam drīz tur tiks uzsākta komercdarbība. Zemes pirmais nomnieks – biedrība Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija – pabeigusi zivju uzglabāšanas saldētavas ēkas būvniecību. Tiek turpināti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Ražo piecu veidu automašīnas

Šogad izskaņai tuvojas divus gadus ilgušais projekts Spirit mašīnbūves uzņēmumā Bucher Municipal, kas jau 12 gadus ražo Ventspilī komunālās mašīnas ielu tīrīšanai. Ja agrāk Ventspilī tika ražotas tikai atsevišķas mašīnu komplektējošās daļas, tad kopš 2015. gada novembra šeit sāka apgūt pilnu komplektēšanas ciklu. Divu gadu laikā Ventspilī no Šveices un Anglijas pārceltas piecas tehnoloģiskās līnijas, kur tiek komplektētas piecu dažādu veidu 1, 2 un 4 m³ tilpuma komunālās automašīnas. Šogad tika atklāta kompaktās automašīnas C201 2 m³ tilpuma montēšanas līnija. Ventspilī samontētās automašīnas uzkopj ielas visā pasaulē.

Atskaites punkti: 25 un15

Šogad ceturtdaļgadsimta jubileju nosvinēja Ventspils brīvostas pārvalde. Pa šiem gadiem osta pārvērtusies par dziļūdens ostu, kas spēj uzņemt lielākos kuģus, kādi kuģo Baltijas jūrā. 25 gadu laikā osta apkalpojusi 44 750 tirdzniecības kuģu, ostas termināļi pārkrāvuši 726,1 miljonu tonnu kravu. Viens no svarīgākajiem Ventspils brīvostas panākumiem ir atbilstošas infrastruktūras izveide un prāmju līniju piesaiste Ventspilī. Tikpat svarīga visai pilsētai ir jaunas Ventspils brīvostas darbības jomas attīstība – industrializācija. 15 gadu laikā Ventspils brīvostas industriālajās zonās piesaistīts aptuveni 20 uzņēmumu, kur izveidotas 1400 jaunas darba vietas. Lai piesaistītu uzņēmumus, Ventspils brīv­ostas pārvalde uzbūvējusi astoņas jaunas rūpnieciskās ēkas, tuvākajā laikā ieplānots uzbūvēt vēl trīs.

Pirmās investīcijas no Ķīnas

Maija beigās Ventspils Augsto tehnoloģiju parka industriālajā teritorijā tika atvērta vēl viena unikāla ražotne – jaunās paaudzes apkures un dzesēšanas sistēmu uzņēmums Wasserkabel Baltic. Jaunā ražotne atrodas Tehnoloģiju centra ēkā, kas tika uzbūvēta pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Tas ir pirmais projekts Ventspilī, kurā piedalās investori no Ķīnas Tautas Republikas. Wasserkabel Baltic ir vācu un ķīniešu investoru kopuzņēmums, kas Ventspilī ražo Vācijā izgudrotas zemas temperatūras apkures un dzesēšanas sistēmas.

Terminālis kļūst universāls

Pateicoties šogad veiktajai graudu termināļa Ventspils Grain Terminal modernizācijai, radusies iespēja piesaistīt ostā jaunus kravu veidus. Termināļa teritorijā uzbūvēta universāla noliktava dažādu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai. Termināļa caurlaides spēja pieaugusi par 1 miljonu tonnu, sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā, bet vienlaikus iespējams uzglabāt produktus 100 000 tonnu apjomā. No šaura profila graudu pārkraušanas termināļa Ventspils Grain Terminal kļuvis par universālu termināli dažādu lauksaimniecības produktu pārkraušanai, turklāt abos virzienos – gan pa jūru, gan no tās.

Pasaules atzinība un paraugs citiem

Ventspils brīvostas pārvalde jau vairākus gadus tiek vērtēta pasaules ekonomisko zonu izpētē, ko organizē populārais britu izdevums Financial Times. Šogad Ventspils saņēma kārtējo augsto atzinību no starptautiskajiem analītiķiem. Apkopojot informāciju par vairāk nekā 60 visas pasaules ekonomiskajām zonām, Financial Times izdevums fDi (Foreign Direct Investment) piešķīra Ventspils brīvostai trīs speciālās balvas. Augsti novērtēta darbība loģistikas jomā, pateicoties veiksmīgai prāmju satiksmes attīstībai. Vērtējumu izcili no starptautiskajiem ekspertiem brīvosta saņēma par infrastruktūras attīstību un speciālu balvu – par pārrobežu sadarbības veicināšanu. Ventspils veiksmīgo pieredzi pārņem citas valstis – nesen notika Eiropas Komisijas organizēta Itālijas valsts struktūru un ostu pārstāvju vizīte, lai iepazītu Ventspils brīvostu kā veiksmīgu speciālas ekonomiskās zonas darbības piemēru.