Pilsētas krastmalas noslēdzošajā posmā no Ziemas ostas līdz Ostas kapteiņa dienestam, kura izbūvi iecerēts uzsākt jau nākamajā gadā, tiek plānots unikāls labiekārtojums ar ekspozīciju, kas būs saistīta ar jūrniecības un kuģniecības vēsturi Ventspils ostā.
Starp šiem eksponātiem būs arī kuģa dzenskrūve, kuru, iespējams, vēl pagājušajā gadsimtā darbināja vācu kuģi.
Kuģa dzenskrūves otrais mūžs
Šo dzenskrūvi no jūras dzelmes izcēla Ventspils brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Deniss Lapins. Milzīgā detaļa, kuras diametrs sasniedz 3,5 metrus un svars ir 2595 kilogrami, tika attīrīta no gadiem apaugušās dūņu kārtas un uzspodrināta. Pagājušajā gadā to visā krāšņumā varēja apskatīt ikviens interesents Ventspils pilsētas svētku gājienā. Dzenskrūve papildināja Ventspils brīvostas pārvaldes komandas noformējumu. Tomēr īsts dzenskrūves otrais mūžs sagaidāms pavisam drīz, kad to izmantos kā vienu no dizaina elementiem, labiekārtojot Ostas ielas promenādi.
Kuģa dzenskrūvei jābūt nevis vienkārši uzstādītai krastmalā, bet tai ir jābūt kā galvenajam kinētiskajam elementam, proti, dzenskrūvei ir jāgriežas, turklāt neradot nekādu bīstamību garāmgājējiem. Tādu vēlmi izvirzījusi Ventspils brīvostas pārvalde pieciem vadošajiem Latvijas tēlniekiem, māksliniekiem un dizaineriem, kuri bija uzaicināti izstrādāt eksponāta dizainu un kuri prezentēja savus darbus Ventspils brīvostas pārvaldei un Ventspils domes Pilsētas attīstības komisijai. Visi darbi bija oriģināli un ar interesantiem tehniskiem risinājumiem. Apskatot visus darbus, Pilsētas attīstības komisijas un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atzina, ka izvēlēties vienu uzvarētāju no piedāvātajiem modeļiem būs grūti, jo diemžēl dzenskrūve ir tikai viena, un objekts arī būs tikai viens.
Ar rokām iekustināt 2 tonnas
Komisija lēma par labu tēlnieka Kirila Panteļejeva modelim Cilvēciskais spēks. «Domājot par šo objektu, pirmais, kas man šķita svarīgi, ir cilvēku attieksme pret vēsturiskajiem procesiem,» stāsta tēlnieks. Tēlnieka pārdomas liek meklēt viņam atbildes uz jautājumiem – cik daudz var paveikt viens cilvēks, un kā veidojas līderis? Savā skulptūrā viņš izmanto šo metaforu, liekot cilvēkam ar reduktora palīdzību griezt 2 tonnas smago un 3,5 metrus lielo kuģa dzenskrūvi. Eksponātu paredzēts uzstādīt uz 3-metrīgas platformas, kas izgatavota kā vecs, sarūsējuša kuģa korpusa karkass. Lai eksponāta līdzība ar kuģa korpusu būtu vēl lielāka, tēlnieks piedāvā nostiprināt to ar enkuru pie piestātnes. Ikviens, kurš to vēlēsies, varēs uzkāpt uz platformas pa trepēm un saviem spēkiem likt dzenskrūvei lēni griezties.
Arī citi piedāvātie dzenskrūves eksponēšanas modeļi, kuri netika izvēlēti, bija interesanti. Tēlniekam Gļebam Panteļejevam kuģa dzenskrūve saistās ar sauli un saulespuķi, kas savukārt asociējas ar laimes puķi. «Tāda sajūta, ka tā visu laiku smejas un priecājas,» dalās tēlnieks, kurš savu idejas konceptu būvēja uz prieka un laimes sajūtām. Viņa skulptūrai ir divas griešanās asis – griežas pati dzenskrūve un platforma, uz kuras tā ir uzstādīta. Dzenskrūve, gluži kā saulespuķes galviņa, būtu vienmēr pavērsta pret sauli.
Apskates un izklaides objekts
Mākslinieks un dizainers Gunārs Platpīrs izveidoja eksponāta modeli, kas atspoguļo efektu, ko atstāj aiz sevis kuģis ūdenī, kad tas ir kustībā. Krāsains bruģakmens ar divām joslām nerūsējošā tērauda veidotu šļakatu efektu, kad vien to apspīdētu gaisma. Platpīra eksponāts tāpat uzsver, cik neatdalāma ir dzenskrūve no kuģa korpusa. Krāsu gammu savam modelim mākslinieks noskatījis tieši no nogrimušo kuģu fotogrāfijām.
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins izmantoja savam modelim vēsturisku informāciju. Pieļaujot, ka dzenskrūve ir piederējusi nogrimušajam Vācijas kuģim, kas uzsprāga uz mīnas netālu no Ventas grīvas, apspēlējot kuģa komandas cilvēku likteni. Kuģis nogrima, slīkstot arvien dziļāk jūras dzīlē, un ar laiku sapinās zvejnieku tīklos. Viņa kuģa dzenskrūves interpretācija ir nesaraujami saistīta ar jūras dzelmi un tīkliem. Mākslinieks ierosina dzenskrūves griešanos papildināt ar metālam raksturīgo čīkstoņu, kas ieslēgtos brīdī, kad eksponātam tuvotos cilvēki.
Starp piedāvātajiem modeļiem bija arī gana neparasti eksponāti. Piemēram, dizaineru birojs H2E piedāvāja divas eksponāta versijas: dzenskrūvi kā apskates objektu un kā izklaides objektu. Dzenskrūves statnis, tāpat kā citiem autoriem, atgādina kuģa korpusa daļu. Taču, lai eksponāts būtu drošs apkārtējiem, autori piedāvā ievietot to stikla futlārī vai vispār baseinā ar ūdeni strūklakas centrā.
Krastmalas jaunās daļas labiekārtošanas un eksponātu uzstādīšanas darbus paredzēts uzsākt līdz ar Ostas ielas turpinājuma izbūvi. Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr ir rūpējusies par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aicina ikvienu vēl šovasar apmeklēt Brīvostas atbildībā esošos vēstures, kultūras un tūrisma objektus, vienīgās Latvijas bākas, kuras ir oficiāli pieejamas publiskai apskatei – Latvijas vecāko Ovīšu bāku, romantisko Užavas bāku un no apdzīvotām vietām visattālāko Akmeņraga bāku.
Iespējams, tā izskatīsies kinētiskais eksponāts Kuģa dzenskrūve jaunajā posmā Ostas ielas promenādē. Ikviens interesents varēs uzkāpt uz platformas un iegriezt dzenskrūvi. Idejas autors – Kirils Panteļejevs.
Pilsētas krastmalas topošais eksponāts jau tika rādīts plašākai publikai – Ventspils brīvostas pārvaldes gājiena laikā pilsētas svētkos 2016. gadā. Attēlā redzami eksponāti, kuri tika gatavoti gājienam.
Brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Deniss Lapins izcēla dzenskrūvi no 22 metru dziļuma.
Dzenskrūve:
Ūdenslīdējs Deniss Lapins:
«Projekts, kas bija saistīts ar dzenskrūves izcelšanu no jūras dzelmes, bija interesants un pietiekami sarežģīts. Kuģis bija ļoti bojāts un atradās dziļi zem ūdens. Lai izceltu dzenskrūvi, vajadzēja atbrīvot to no kuģa atlūzām un saskalotās grunts. Tāpat zem ūdens vajadzēja veikt metāla griešanas darbus. Visu zemūdens darbu veikšanai vajadzēja aptuveni 23 stundas.»
Krastmala iegūs jaunu vērtību
Daiga Dzedone, Ventspils galvenā arhitekte
– Jaunā labiekārtojamā teritorija pilsētas krastmalas promenādes posmā no Ziemas ostas līdz Ostas kapteiņa dienestam ir atvēlēta eksponātiem, kas ir saistīti ar jūrniecību un kuģniecību. Kā elementus šeit izmantos vēsturiskās liecības, kuras var dēvēt par muzejeksponātiem – tās ir savu laiku nokalpojušas bojas, ostas celtnis, kuģa dzenskrūve un tamlīdzīgas lietas. Tā kā Ventspils brīvostas pārvaldes rezervēs atradās tik brīnišķīga dzenskrūve, kas 20. gadsimta sākumā piederēja acīm redzot vācu kara kuģim, tad kinētiskā objekta izstrādei tika pieaicināti pieci Latvijas pazīstamākie tēlnieki un mākslinieki. Piedāvājumiem bija jāatbilst noteiktiem nosacījumiem, toskait – objektam bija jābūt kustīgam un vienlaikus drošam. Jānorāda, ka ideju izstrādē piedalījās ļoti labi mākslinieki. Mēs saņēmām piecus ļoti interesantus darbus, trīs no tiem bija izvēlēti galīgajam vērtējumam. Izdarīt galīgo izvēli bija ļoti grūti, jo katram piedāvājumam bija sava rozīnīte. Taču galu galā mēs devām priekšroku Kirila Panteļejeva piedāvātajam modelim, atzīstot to par visinteraktīvāko, sniedzot iespēju ikvienam iekustināt dzenskrūvi. Šis modelis vēl tiks papildināts un uzlabots. Jūrniecības un kuģošanas vēstures priekšmetu ekspozīcija piešķirs pilsētas krastmalai papildu vērtību un padarīs to par objektu, kuru gribēsies apmeklēt. Analogi tādai ekspozīcijai pasaulē pastāv, taču strādājot pie pilsētas krastmalas labiekārtošanas idejas, esam apkopojuši pasaules labāko pieredzi, pateicoties kurai, domāju, Ventspils ekspozīcija kļūs unikāla.
Komentāri (1)
Ļoti interesanti! Domāju,ka tūristiem patiks.