Ventas tilts – vienīgais paceļamais tilts Latvijā – slēpj sevī daudz noslēpumu. Piemēram, ne visi zina, kas slēpjas tilta milzīgajos balstos un kas paceļ un nolaiž tiltu; kā apkalpo sarežģītos mehānismus un automātiku un kuram ir pieeja pašai tilta sirdij.
Tilta otrā dzīve
Ventas tilts ir Latvijā unikāla būve. Kopš 2010. gada beigām, kad tilts tika rekonstruēts un kļuva par paceļamu, radās iespēja izmantot Ventspils brīvostas teritoriju abos Ventas krastos augstāk pa straumi. Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvēja aiz tilta Ventas kreisajā krastā sauskravas termināli, kur darbojas stividorsabiedrība SIA Ventplac, kas pārkrauj koksni. Tilts tiek pacelts ne tikai, lai varētu kuģot sauskravas kuģi, bet arī lai dotu ceļu palīgflotes kuģiem. Šogad tilts ticis pacelts jau ap 200 reižu, proti, vidēji – katru dienu pa vienai vai pat divām reizēm.
Pārbūves rezultātā no vecā tilta ir palikuši tikai balsti, uz kuriem uzbūvēta jauna tilta konstrukcija. No sava priekšgājēja pašreizējais paceļamais tilts atšķiras ne tikai ar mūsdienīgu elektronisku un automātisku pildījumu, bet arī ar parametriem. Uz vecā tilta bija divas braukšanas joslas (ar trešo joslu spectransportam), bet uz pašreizējā tilta ir četras braukšanas joslas, ar ietvēm abās tilta pusēs un veloceliņu. Tā kā tilts ir kļuvis platāks, bija nepieciešams pastiprināt esošās tilta balstu konstrukcijas. Pašreizējam tiltam ir desmit balsti, divi no tiem – krasta, bet divos centrālajos atrodas tilta sirds – paceļamais mehānisms.
Iespaidīgā iekšiene
Tilta paceļamo mehānismu, elektroapgādes un automātikas apkalpošanu nodrošina Ventspils kompānija SZMA V. Katru nedēļu šīs kompānijas speciālisti dodas tilta balstu iekšpusē, lai pārbaudītu, kā darbojas paceļamā mehānisma aprīkojums. Pagājušajā nedēļā Ventspils brīvostas pārvaldes būvinženieris Raivo Bumbieris un SZMA V elektroinženieris Antons Sipovičs parādīja žurnālistiem vienu no tilta paceļamās daļas balstiem. Ir jāatzīst, ka uz nezinātājiem redzētais atstāja ļoti lielu iespaidu un pārsteidza ar savu vērienīgumu. Tilta iekšējās daļas ir koncentrētas divos līmeņos plašā mašīnzāles telpā, kuras augstums ir aptuveni 10 metri. Mašīnzāles apakšējā daļa atrodas 2,5 metru zem Ventas ūdens līmeņa. Paceļamajā tērauda laidumā ir mehānismi un elektroiekārtas, kas nodrošina tilta laiduma pacelšanu un nolaišanu. Katrs laidums griežas ap 2 horizontālajām asīm, kuras nekustīgi nostiprinātas laiduma konstrukcijas galvenajās sijās. Viena tērauda laiduma svars ir 140 t, un, lai nolaistu vai paceltu šādu svaru, nepieciešama liela enerģija.
Katru laiduma pusi daļēji līdzsvaro betona pretsvars (270 t), kurš piekārts pie laiduma konstrukcijas galvenajām sijām. Uz pretsvara ir novietots tilta pacelšanas mehānisms. Tā galos atrodas zobrati, kas mijiedarbojas ar zobstieņiem. Zobratiem griežoties, tas pārvietojas zobstieņa garenvirzienā, kā rezultātā atsvars pārvietojas uz leju – tilts paceļas, un uz augšu – tilts nolaižas. Savukārt uz tilta atrodas vadības pults, kas ļauj vadīt tiltu rokas režīmā – kad nepieciešams veikt ikdienas uzturēšanas, remonta darbus. Nemainīgu temperatūru mašīnzālē, kas ir nepieciešama, lai varētu normāli darboties elektroiekārtas un elektronika, nodrošina kondicionieri.
Tilta paceļamās daļas balstā ir saglabātas nelielas telpas, kas uzbūvētas 1963. gadā. Būvnieki saglabājuši arī metāla vertikālās trepes šaurā šahtā, pa kurām senāk speciālisti nolaidās tilta balstā. Tagad šīs telpas tiek izmantotas tehniskiem mērķiem – dažu materiālu un instrumentu uzglabāšanai. Kad tiek pacelts tilts, iekšpusē nevienam nav atļauts atrasties, pat apkalpojošajam personālam. Nesen uz balsta uzstādīta iekārta, kas mēra straumes ātrumu, kad kuģis tiek vadīts starp tilta balstiem. SZMA V speciālisti apkalpo arī tilta dekoratīvo apgaismojumu. Reizēm ir nepieciešams nokļūt tilta paceļamās daļas apakšdaļā. Tādās reizēs vietējiem speciālistiem palīdz alpīnisti.
Paceļ ostas uzraugi
Ja tilta sirds atrodas vidējos balstos, tad tā smadzenes – divu kilometru attālumā no tā, uz vadības pults, kas atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes Ostas kapteiņa dienestā. No šejienes tiek saņemtas visas komandas, pirms tiek pacelts tilts. Visu notiekošo komandē, sēžot pie datora ar vairākiem monitoriem, ostas uzraugs. Ja ostā ienākušajam kuģim ir jādodas aiz tilta, tad locis lūdz ostas uzraugu pacelt tiltu. Ir vajadzīgas tikai septiņas minūtes, lai tilts tiktu pacelts. Sešos monitoros no dažādiem rakursiem ir redzams tilts reālā laika režīmā. Tā arī ir paceļamā tilta vadības pults. Pirms tilta pacelšanas vispirms tiek ieslēgta interaktīvā signalizācija, kas brīdina gājējus un autovadītājus. Ja tajā laikā uz tilta braucamās daļas atrodas mašīnas, uzraugs gaida, kamēr tās šķērsos tiltu, un tikai pēc tam dod nākamo komandu, pēc kuras tiek ieslēgti luksoforu sarkanie signāli, skaņas signalizācija un tiek nolaistas barjeras. No šī brīža tilts ir pilnība slēgts, tas sāk celties.
Uzstādīs papildu brīdinājuma zīmi
Lai vēl laicīgāk saņemtu informāciju, iedzīvotāji lūdz uzstādīt papildu interaktīvās zīmes, kas brīdina par tilta pacelšanu, Durbes ielā. Tas tiks izdarīts 2018. gadā Durbes ielas remonta laikā, informē Ventspils brīvostas pārvaldes būvinženieris Raivo Bumbieris. Savukārt portāla www.ventasbalss.lv lietotāji interesējas, kas apmaksā tilta pacelšanas izdevumus. Ventspils brīvostas pārvalde atbild: valsts un pašvaldības nauda šim mērķim netiek tērēta. No katra kuģa, kura vajadzībām tiek pacelts tilts, iekasē speciālu tilta nodevu. Ir noteikts, ka tilts netiek pacelts no plkst. 7 līdz 9, kad iedzīvotāji steidzas uz darbu, un vakarā no plkst. 17 līdz 19, kad vairums atgriežas mājās. Tilts netiek pacelts arī gadījumā, ja vēja ātrums ir lielāks par 14 m/s un pērkona negaisa laikā.
Pirms vairākiem gadiem tilts tika aprīkots ar dekoratīvo apgaismojumu. Diennakts tumšajā laikā apaļajās stundās tiek ieslēgti 857 dekoratīvie gaismekļi, katram no tiem ir savs režīms. Un tad sākas gaismas šovs, kas ilgst dažas minūtes. Šovu var vērot, iestājoties tumšajam diennakts laikam, kad ieslēdzas pilsētas apgaismojums.
Pilsētas apskates vieta
Roberts Puriņš
Ventspils brīvostas kapteiņa vietnieks
– Vispatīkamākais tilta pacelšanas procesā, manuprāt, ir vērot iedzīvotāju un pilsētas viesu reakciju. Tilts joprojām raisa lielu interesi un ir viens no pilsētas apskates vietām. Kad to paceļ, daudzi šoferi izkāpj no mašīnām, fotografē starp tilta balstiem ejošo kuģi. Starp citu, šeit var iziet gana lieli kuģi – platumā līdz 26 metriem, jo laiduma platums ir 28 metri. Dziļums starp tilta laidumiem ir 7,4 metri, proti, šeit var kuģot kuģi, kuru iegrime ir līdz 7,2 metriem. Ar to pagaidām pietiek kuģiem, kuri dodas pēc koksnes. Kad kuģi dodas ar kravu, lai izietu starp tilta balstiem, noteikti tiek izmantoti velkoņi, lai gadījumā, ja no ierindas iziet kuģa dzinējs, kuģis nesabojātu tilta konstrukcijas.
Šogad Ventas tilts tika pacelts jau ap 200 reižu.
Mašīnzāle tilta vidējā balstā – iespaidīga izmēra telpa divos līmeņos aptuveni 10 metru augstumā. Šeit ir tilta sirds – tā paceļamais mehānisms.
Visu, kas notiek uz tilta, vēro ostas uzraugs, izmantojot vadības pulti. Viņš arī vada tilta pacelšanu un nolaišanu.
Komentāri (2)
Savdabīga tikai šīs pilsētas eksotika. Man arī reiz deguna priekšā pacēla. Gājām kājām un stop. Sākumā nopukojos, bet pēc tam izbaudījām skatu un fočējāmies. Un galu galā, neko nenokavējām :)
Klau, a varbūt var taisīt tādas apskates nelielās grupās kā pilsētas tūrisma piedāvājumu? Tā teikt, kas tiltam vēderā :) Man ļoti interesētu :)