Nepieciešamas vien 8,5 stundas, lai ar prāmi nogādātu kravu no Ventspils uz Zviedriju. Tas ir visīsākais savienojums starp Latvijas un Zviedrijas krastiem. Pateicoties tam, kā arī Ventspils brīvostas un prāmju operatora Stena Line kopīgajam ieguldījumam, Ventspils kļuvusi par lielāko ostu ro-ro kravu pārvadājumu jomā Latvijā.
Ventspils – ro-ro kravu pārvadājumu līdere
1Stabils kravu pieaugums
Šogad piecu mēnešu laikā ro-ro kravu pārvadājumu Ventspils ostā bija par 69 tūkstošiem tonnu jeb 8,6% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Palielinājušies arī citi darbības rādītāji prāmju līnijā Ventspils–Nineshamna, kuru apkalpo operators Stena Line. Piecu mēnešu laikā pārvadāts par 21,7% pasažieru vairāk, vieglo automašīnu skaits pieaudzis par 29%, bet kravas vienību bijis par 8,2% vairāk nekā 2016. gada piecos mēnešos. Izmantojot visīsākā jūras ceļa Latvija–Zviedrija priekšrocības, kā arī infrastruktūru, kuru ostā izveidojusi Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils iekaro līderpozīcijas starp Latvijas ostām ro-ro kravu pārvadāšanas jomā. Savukārt prāmju operators īsteno mārketinga kampaņas, kas virzītas uz jaunu kravu un pasažieru piesaisti Ventspils–Nineshamnas līnijai. Kā piemēru var minēt pierobežas veikala atvēršanu Ventspils pasažieru prāmju terminālī. Līniju šobrīd apkalpo divi prāmji – Scottish Viking un Stena Flavia.
Pēc ro-ro kravu apgrozījuma Ventspils demonstrē labu tendenci ne tikai starp Latvijas ostām, bet arī kopumā Austrumbaltijas piekrastē. Šogad visās vadošajās ostās, izņemot Ventspili, Rīgu un Tallinu, novērots ro-ro kravu apjoma samazinājums: Klaipēdā – par 3,5%, Ustjlugā – par 13,7%, Kaļiņingradā – par 6,7%, Sanktpēterburgā – par 36,4% (dati par Krievijas ostām minēti par š.g. 4 mēnešiem).
Ātri un ar komfortu
Prāmju operators Stena Line nodrošina satiksmi starp Ventspili un Nineshamni 24 reizes nedēļā. No Ventspils prāmji uz Zviedriju dodas 12 reizes nedēļā, proti, teju katru dienu – pa diviem reisiem. Tāpēc pie kravu termināļa Sarkanmuižas dambī praktiski vienmēr atrodas kravas automašīnas.
Tālbraucējs no Lietuvas Rims strādā kravu pārvadājumu jomā jau astoņus gadus. Rims specializējies tieši Skandināvijas valstu pārvadājumos un prāmju līniju Ventspils–Nineshamna izmanto bieži. Šobrīd viņš pārvadā no Lietuvas uz Norvēģiju būvmateriālus. Rims uzskata, ka Ventspils virziens ir visērtākais, jo 6 dienu laikā viņš pagūst aizvest kravu uz Norvēģiju un atgriezties Lietuvā.
Tālbraucējam šoferim daudz laika iznāk pavadīt pie stūres, nereti atpūšoties un nakšņojot kabīnē. Tādēļ ir svarīga termināļu infrastruktūra ostās. Gados jaunais šoferis Kaspars no Bauskas stāsta, ka reizēm krava ir jāved gan naktī, gan sliktos laika apstākļos, gan pa slideniem kalnu ceļiem ziemā. Tagad Kaspars pārvadā uz Zviedriju betona paneļus un saliekamās koka mājas. Ventspils viņam patīk ar savu ātro un kvalitatīvo apkalpošanu, kā arī ar to, ka šeit ir jūtamas rūpes par šoferiem – kravu terminālī darbojas duša, kur var nomazgāties. Kaspars saka, ka nekā tamlīdzīga nav pat atsevišķās Zviedrijas ostās. Atbraucot uz ostu, šoferis pārnakšņo savā automašīnā, un viņam ir ļoti svarīgi, ka no rīta viņš var ieiet dušā un pabrokastot kafejnīcā Lata. «Kravu terminālī Ventspilī viss ir ļoti tīrs, visur valda kārtība,» atzīst Kaspars.
Tilts starp krastiem
Ro-ro kravu galveno plūsmu pārvadā Stena Line prāmji, kuri pietauvojas pie termināļa Noord Natie Ventspils Terminals piestātnēm. Tās ir vieglās un kravas automašīnas, piekabes, kā arī kravas piekabēs vai kravas uz mobilajām platformām, skaidro NNVT komercnodaļas vadītājs Artis Šenkevics. Nereti kravas mašīnas nogādā uz prāmja piekabes un atstāj tās tur, bet paši aizbrauc. Otrā krastā piekabi sagaida cita fūre. Ar tādu transportēšanas veidu kravu nosūtītāji izmanto prāmi kā tiltu starp diviem Baltijas jūras krastiem.
Līdztekus tranzīta kravām prāmju līnija tiek izmantota arī vietējam eksportam. Ar prāmjiem uz Zviedriju tiek transportēta Ventspils, Kurzemes un Latvijas uzņēmumu produkcija, toskait Ventspils metālapstrādes uzņēmumu izstrādājumi, kūdra no Ventspils novada, betons no citām Kurzemes pilsētām. Šī gada piecu mēnešu laikā metālizstrādājumu eksporta apjoms pieaudzis par 32%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Par stabilām kravu plūsmām ir kļuvušas skaidu plāksnes un finieris no Rīgas.
Ro-ro kravu nosaukums veidots no angļu valodas termina Roll on/Roll off – uzripināt/noripināt. Ar šo terminu apzīmē kravas uz riteņiem. Attiecīgi ro-ro veida kuģi paredzēti tādu kravu pārvadāšanai.
Piektdienas rītā automašīnu stāvlaukums pie kravu termināļa pakāpeniski piepildījās ar fūrēm un piekabēm.
Stratēģiski svarīgs maršruts
Ēriks Tulīns
Stena Line maršrutu vadītājs Baltijas jūras ziemeļu reģionā
– Stena Line turpina pilnveidot prāmju satiksmi Baltijas jūras ziemeļu reģionā. Mēs lepojamies ar veiksmīgu prāmju biznesa attīstību Ventspilī, kā arī augstu novērtējam līdzšinējo sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi.
Mēs savienojam Eiropu ar visaptverošu maršrutu tīklu, kas sastāv no 20 maršrutiem un savieno 10 valstis. Maršruts starp Ventspili un Ninashamnu ir stratēģiski svarīgs Stena Line infrastruktūrā un maršrutu tīklā, jo savieno Latviju ar Skandināviju. Pēdējo gadu laikā maršrutā bijis ievērojams apjoma pieaugums, un paredzam, ka tendence saglabāsies. Raugoties nākotnē, paredzam augstu pieprasījumu gan ro-ro pakalpojumiem, gan kombinētā transporta risinājumiem, ko sniedzam saviem klientiem.
Kopš šī gada sākuma Stena Line būtiski palielinājusi prāmju kustību starp Ventspils un Ninashamnu Zviedrijā, jo maršrutā pilnībā novirzīti divi prāmji – Stena Flavia un Scottish Viking. Reisu skaits starp Ventspili un Ninashamnu palielināts par 30%. Tagad pieejami 24 reisi nedēļā jeb 12 virzienā no Ventspils uz Ninashamnu. Turklāt ievērojami samazināts pārbrauciena laiks – šobrīd prāmis ceļā pavada nedaudz vairāk kā astoņas stundas. Uzlabojumi prāmju kursēšanas grafikā ir priekšnosacījums, lai attīstītu spēcīgu transporta koridoru – caur Ventspili uz Skandināviju. Mēs paredzam pieaugošu pieprasījumu kravas pārvadājumu pakalpojumiem uz un no Baltijas valstīm, tāpēc būtiski, ka klientiem varam nodrošināt reisu pieejamību, regularitāti un dažādus loģistikas risinājumus. Ventspils ostas labā infrastruktūra un maršrutam piemērotie RoPax prāmji nodrošina augstāko pakalpojumu servisu un spēcina tirgus pozīciju kā tiltam uz Skandināviju. Ilgtspēja ir svarīga gan Stena Line, gan nākamajām paaudzēm valstīs, kurās veicam uzņēmējdarbību, tāpēc esam izvirzījuši augstus mērķus attiecībā uz ilgtspēju un videi draudzīgu uzņēmējdarbību; mēs turpinām investēt prāmjos, lai samazinātu to degvielas patēriņu un emisijas.
Nodrošinām ideālus apstākļus
Guntis Drunka
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
– Ventspils jau otro gadu pēc kārtas uzrāda prāmju operatora Stena Line pārvadāto ro-ro kravu pieaugumu. Ventspils–Nineshamna ir visīsākais savienojums starp Latviju un Zviedriju – gan no attāluma viedokļa, gan arī laika ziņā. Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde nodrošinājusi ideālus apstākļus prāmju termināļa darbībai, uzbūvējot divus atsevišķus termināļus – pasažieru un kravu apkalpošanai. Kravu pārvadātājiem vienuviet ir iespēja noformēt nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar muitas, sanitāro un citu kontroli. Viņiem nevajag braukāt pa visu pilsētu, jo viss personāls atrodas vienuviet. Savukārt pasažieru terminālis ir ļoti mūsdienīgs un ērts, tur ir patīkami pavadīt laiku, gaidot prāmja atiešanas. Prāmju apkalpošanai ostā tiek izmantotas divas piestātnes. Ventspils–Nineshamnas prāmju līnijas veiksmīgā darbība raisa citu potenciālo partneru interesi par Ventspili.
Ro-ro kravu apgrozījums Latvijas ostās (tūkst.t)
Osta 2016.g. 2017.g. 2017.g. salīdzinot ar 2016.g.
Ventspils 799 868 +69
Liepāja 231 231 0
Rīga 104 146 +42
Komentāri (1)
Bet ceļš uz Ventspili no Lietuvas (Kuldīgas) puses paliek arvien sliktāks. Ja katrs lietuviešu fūres šoferis paņemtu smilšu sauju, tad vismaz bedres aizbērtu.