Metināšanas rūpnīca gatava pārmaiņām

Pastāstiet nedaudz par sevi.

- Esmu atbraucis no Ukrainas. Man ir 38 gadi. Esmu trīs bērnu tēvs. Man ir divas augstākās izglītības, pirmā – filoloģiskā, svešvalodu pasniedzējs, otra – ekonomiskā. Desmit gadus strādāju metālkonstrukciju ražošanas biznesā. Sāku kā pārdošanas tehniskais speciālists, ar laiku, iegūstot pieredzi un izmantojot valodu un dažādu tautu mentalitātes zināšanas, es kļuvu par Ukrainā lielākās metālkonstrukciju rūpnīcas Ukrstaļkonstrukcija komercdarba vadītāju. Kompānijai Ukrainas teritorijā ir piecas rūpnīcas, laikā, kad es vadīju komercnodaļas darbu, summārā ražošana pārsniedza 70 000 tonnu gadā ar piegādes ģeogrāfiju no Irānas, Azerbaidžānas līdz Polijai.

Cik sen jūs esat saistīts ar Ventspils metināšanas rūpnīcu?

- Ar Ventspili saistīta mana pirmā iepazīšanās ar Baltiju kopumā. Pirmais darba komandējums Ventspilī notika 2016. gada 31. augustā. Es atbraucu no Ukrainas apakšuzņēmēja vērot un koordinēt to darbinieku darbu, kuri šeit uzturējās pēc apakšlīgumiem. Tie bija metinātāji, krāsotāji un citi speciālisti, pavisam aptuveni desmit cilvēku, kuri šeit pildīja daļu darba, kad bija ļoti lielas slodzes. Šā gada janvārī es saņēmu uzturēšanās atļauju Latvijā un sāku vadīt rūpnīcu. Lai gan par valdes locekli tiku iecelts jau novembrī.

Vai jūs esat arī metināšanas rūp­nīcas akcionārs?

- Nē, esmu algots darbinieks.

Vai varat pateikt, kas šobrīd ir uzņēmuma akcionāri?

- Cik man zināms, metināšanas rūpnīcas akcionāri aptuveni kopš 2013. gada nav mainījušies. Viņi pārstāv biznesu, kas saistīts ar ražošanu un finansēm. Šie cilvēki ieguldījuši savus līdzekļus biznesā Ventspilī, tic tam un grib to attīstīt.

Kāda šobrīd ir situācija rūpnīcā?

- Metālkonstrukciju ražošana – tas ir specifisks bizness. Patlaban to nevar pieskaitīt pie tām nozarēm, kas ģenerē augstu peļņu. Turklāt mainīgais stāvoklis tirgū liek kompānijai būt elastīgai, kvalificētai un, lai arī produkcijas pamata noiets ir eksporta, atgriezties vietējā tirgū. Mēs no pavasara jau vērojam kustību iekšējā tirgū. Pagaidām ražojam produkciju pēc pasūtījuma. Tas ir sarežģītāk nekā ražot sērijveida produkciju. Tādēļ mūsu rūpnīca gal­venokārt balstās uz cilvēkiem: gan strādājošiem ražotnē – atslēdznieks montētājs, metinātājs, krāsotājs –, gan arī uz speciālistiem – inženieriem, kas organizē ražošanu.

Rūpnīcas iepriekšējais vadītājs solīja lielas algas, tiesa, savus solījumus ne vienmēr pildīja. Ko solāt jūs?

- Es pazīstu un man ir bijusi sadarbība ar metālkonstrukciju ražotājiem dažādās valstīs – Vācijā, Turcijā, Japānā, Polijā –, un nekur es neesmu redzējis, ka šajos uzņēmumos algas būtu lielākas par vidējām tirgus algām. Tādēļ solīt darbiniekiem daudz augstākas algas nekā vidēji Ventspilī no manas puses būtu negodīgi. Ekonomika visu saliek pa plauktiņiem. Ja kāds vēlas maksāt cilvēkiem vairāk, nekā to pieļauj ekonomika, tad tas parasti nebeidzas pārāk optimistiski. Tādēļ no solīšanas politikas mēs aizejam. Es gribētu rūpnīcas pašreizējiem un nākamajiem darbiniekiem darīt zināmu jaunu filozofiju, kuras pamatā ir jēdzienu atšķirība: iet uz darbu vai strādāt. Daži iet uz darbu un domā, ka viņi strādā. Bet ekonomika diktē savas prasības: ja veselu dienu esi pavadījis darbā un neesi radījis vajadzīgās kvalitātes produktu vajadzīgajos termiņos, tad tava darba vērtība ir pielīdzināma nullei. Domāju, ka te vajadzētu sakrist darba devēja un darbinieka interesēm un savstarpējai sapratnei.

Kas šajā virzienā tiek darīts?

- Ņemot vērā situāciju, kas izveidojās rūpnīcā pagājušajā vasarā, esam ievērojami samazinājuši administratīvo štatu – teju četras reizes. Tāpat esam veikuši zināmas pārmaiņas rūpnīcas iekārtu aprīkojumā.

Kas tā bija par situāciju?

- Kompānijas ienākumu un izdevumu neatbilstība, milzīga disproporcija starp administratīvo un ražošanas personālu. Tas, protams, nepatika akcionāriem. Diemžēl situācijas uzlabošanai ir vajadzīgs laiks. Taču es negribētu šajā sarunā kritizēt rūpnīcas iepriekšējo vadību. Kritizēt citus un ieciklēties pagātnē – tas nav produktīvi un konstruktīvi, jo mēs neesam visu vareni pār pagātni. Teikšu tā: cita ceļa kā vien pārmaiņu ceļš mums nav.

Metināšanas rūpnīcā jau ilgstoši tiek meklēti metinātāji un pat bija ievesti ārzemju speciālisti.

- Zinu, ka nodarbinātības jautājums vienmēr satrauc sabiedrību. Esmu daudz strādājis ārzemēs un zinu, ka, izvēloties personālu, nacionālās piederības faktoram nav dominējošā loma. Lai cik lieli ekonomiskie patrioti būtu zviedri, arī pie viņiem jau strādā gan poļi, gan lietuvieši, gan latvieši. Ja mēs runājam par metinātājiem, tad šobrīd rūpnīcā nav neviena ievesta speciālista. Tagad nav jēga ņemt ārzemju zemas kvalifikācijas speciālistus, no tiem ir jābūt kādam labumam kompānijai un viņiem ir jābūt par galvas tiesu augstākiem par vietējiem. Tagad mums ir viens vietējais ļoti augstas kvalifikācijas metinātājs, otrs seko viņam pa pēdām – ja runājam par metināšanas šuves raksturojumu un darba ātrumu. Viņi ir gados gana jauni. Pavisam rūpnīcā šobrīd ir četri metinātāji.

Cik vakanču ir rūpnīcā?

- Kvalificētu kadru jautājums joprojām ir aktuāls. Kā esmu sapratis, tad vietējie puiši ne pārāk raujas pie mums uz rūpnīcu un tam ir vairāki iemesli, toskait – darba tirgus tuvums, kur tādiem pašiem speciālistiem maksā daudz vairāk. Patlaban mūsu galvenā rūpe ir diversificēt pasūtījumus, aiziet no sezonalitātes. Ja agrāk mēs ražojām pārsvarā būvniecības metālkonstrukcijas, tad tagad meklējam pasūtījumus no mašīnbūves un celtņu būves nozarēm. Sezonalitāte neļauj mums nodrošināt vienmērīgu darba noslogotību rūpnīcā. Šī iemesla dēļ esam zaudējuši daudz darbinieku, toskait arī ārzemju.

Cik daudz ārzemju darbinieku bija rūpnīcā?

- Kādi divdesmit cilvēki. Cehā strādāja aptuveni četrdesmit cilvēku, puse no viņiem bija ievestie speciālisti. Tagad viņi visi ir aizbraukuši. Atgriezies viens strādājošais no Ukrainas, kurš šeit strādāja jau agrāk, rūpnīcā ir vēl viens strādnieks no Ukrainas un gaidām vienu inženieru.

Kā tagad strādā rūpnīca?

- Šobrīd ir divi iekšējie pasūtījumi celtniecības konstrukcijām no Latvijas, taču gala produkcija tiks nosūtīta uz Skandināviju un Ameriku. Vienlaikus iznāk pārskatīt cenu politiku un risināt jautājumus, kas nāk līdzi no pagātnes. Pēc būtības rūpnīcu vajadzētu iedarbināt no jauna. Dzīvot un strādāt pa vecam – tas vairs nav perspektīvi. Mēs meklējam jaunas perspektīvas, lai ieviestu vecajā ražošanā jaunu elpu. Ceru, ka tas ietekmēs arī nodarbinātību. Patlaban rūpnīcā strādā aptuveni 40 cilvēku, administratīvos darbiniekus ieskaitot, no viņiem seši ir ārzemnieki. Birojā strādā pieci seši cilvēki. Kvalitātes jautājumus pagaidām kontrolē ievestie speciālisti – piemēram, ražošanas un tehniskās daļas priekšnieks. Mēs meklējam papildu darbiniekus – metinātājus, atslēdzniekus montētājus. Gribam pieņemt darbā vēl kādus desmit cilvēkus.

Vai rūpnīca strādā vienā maiņā?

- Šajā jautājumā pastāv dažādi viedokļi, taču pēc savas pieredzes es zinu, ka divu maiņu darbs nav pārāk produktīvs. To var izmantot kā īstermiņa risinājumu, izkļūstot no saspringtām situācijām. Mūsu darba videi ir vajadzīga zināma koncentrēšanās un uzmanība, pat dažu milimetru kļūda var radīt bēdīgas sekas. Tādēļ, pirms darbinieks nāk uz darbu, viņam ir kārtīgi jāizguļas un jāatpūšas.

Vai kaut kādas cerības ar vietējo tirgu jūs saistāt?

- Ražošana – tā ir kā deja, kurā piedalās divas puses. Ir darba devējs ar savām vajadzībām, un ir darbinieks ar savām. Viņu interesēm ir jāsakrīt. Mēs nevaram ņemt darbā cilvēkus, kuri lieto alkoholu un ir gatavi strādāt jebkurā vietā. Es zinu, ka mūsu uzņēmumam ir tāda kā negatīva ēna, ar kuru mums ir jātiek galā, un pie tā mēs šobrīd arī strādājam. Taču es esmu reālists un domāju, ka piesaistīt augstas kvalifikācijas speciālistus rūpnīcai nebūs viegli.

Nesen pilsētā notika vakanču birža. Metināšanas rūpnīcas starp dalībniekiem nebija...

- Noteikti uzlabosim sadarbību ar pilsētas dienestiem.

Kādā virzienā raugās jūsu rūpnīca ar savu produkciju?

- Mēs raugāmies turp, kur ir pasūtījumi un nauda. Teikt, ka strādāsim Skandināvijas vai vēl kādā citā tirgū, pagaidām ir priekšlaicīgi. Biznesa mērķis – gūt peļņu. Pārējais viss pakārtots tam. Man ir grūti pateikt, kāpēc esam aizgājuši no vietējā tirgus. Cik man zināms, šobrīd šeit dominē Lietuvas ražotāji. Ir jāsaprot, kur ir principiālā starpība starp mums un viņiem. Ikvienas ražotnes ideāls ir nonākt līdz sērijveida ražošanai un vienmērīgam pasūtījumu noslogojumam. Mums no tā nekā pagaidām nav. Taču mēs gribam atbrīvoties no imidža par kompāniju, kas ir gatava pieņemt jebkuru pasūtījumu, gatava strādāt par jebkuru naudu, piekrītot soda sankcijām. To visu izmainīt – tas ir mūsu uzdevums, kuram ir vajadzīgs laiks.

Kā jums pašam šķiet, kurā šī ceļa posmā atrodas rūpnīca?

- Sākam pamazām kārpīties augšup. Pagaidām ir pāragri runāt par kaut kādiem panākumiem. Taču administrācijā ir parādījušās jaunas sejas – tie ir ļoti labi cilvēki, ar kuriem patīkami strādāt. Notiek jaunas komandas izveides process – tiek veidots tas kodols, ap kuru apaugs jaunais kolektīvs. Bez labas komandas nav iespējams iet tālāk.

Kāda, jūsuprāt, ir rūpnīcas nā­kotne? Kad notiks pārstartēšana?

- Ir zināmi līgumi, ir ieceres. Taču runāt par pārstartēšanu pagaidām ir pāragri. Kad celtniecības konstrukciju daļa mūsu produkcijas kopapjomā būs nevis 95%, kā tas ir tagad, bet kādi 40%, un kad pārējais saražotais apjoms būs piepildīts ar citu produkciju, tad varēs runāt par to, ka pārstartēšana ir notikusi.

Kā jums patīk Ventspils?

- Ventspils man ļoti patīk, un es gribētu, lai mani izdzirdētu cilvēki, kuri šeit dzīvo. Jūs dzīvojat ļoti skaistā pilsētā. Pirmkārt, jums ir ļoti skaista daba. Ticiet man, savulaik esmu izbraukājis pasauli no Havaju salām līdz Vidusjūrai, strādājot uz kruīza kuģa. Tādu vietu, kur gandrīz vienuviet ir mežs, jūra, upe un ezers, es neatceros. Ventspils – tas ir kūrorts. Šeit es atpūšos no sastrēgumiem, no metro, kur no rītiem brauc miegaini un īgni cilvēki. Otrkārt, uzslavu ir pelnījusi pilsētas vadības attieksme pret infrastruktūras izveidi, kas ir ērta cilvēku dzīvošanai – zaļi parki, ērtas ietves, automašīnu novietošanas iespējas utt. Ļoti skaista jūra un pludmale.

Vai jūs jau esat paguvis iepazīties ar pilsētas vadību?

- Domē pagaidām nepazīstu nevienu. Taču esmu paguvis iepazīties ar Ventspils brīvostas pārvaldes speciālistiem. Pirmais iespaids ir ļoti pozitīvs.