Ventspils – līdere ārzemju investīciju piesaistē

Pagājušajā gadā ārzemju investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju Ventspilī bija 4802 eiro, informē Ventspils domes Ekonomikas nodaļa, balstoties uz SIA Lursoft datiem. Tas ir otrais labākais rezultāts Latvijā (pēc Rīgas) un labākais starp reģionālajām pilsētām. Turklāt Latvijā vidējais rādītājs ir ievērojami zemāks – 3370 eiro. Nākamā aiz Ventspils savus sasniegumus uzrādījusi Valmiera – 1687 eiro. Šā gada sākumā investīciju kopapjoms Ventspilī sasniedza 189,5 miljonus eiro. Kā svarīgu ārzemju investīciju piesaistīšanas nosacījumu Ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne-Ansberga minēja speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbību un Ventspils brīvostas pārvaldes pūliņus investoru piesaistē, rūpniecisko ēku un nepieciešamās infrastruktūras būvniecību – pievedceļus, komunikācijas un citus – industriālajās zonās. Pateicoties šādam mērķtiecīgam darbam, Ventspils brīvostas industriālajās zonās pēdējo 15 gadu laikā sākuši darboties ap 20 jaunu uzņēmumu un izveidotas aptuveni 1400 jaunas darba vietas.

Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils pašvaldības pūliņi ārzemju investīciju piesaistē atzīmēti dažādos līmeņos. Pagājušajā gadā Latvijas Biznesa savienība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izveidojot Pašvaldībai draudzīgu investīciju indeksu, piešķīra Ventspilij pirmo vietu republikas nozīmes pilsētu grupā. Starptautiskajā līmenī Ventspils tāpat ir starp veiksmīgākajām un efektīvākajām SEZ pasaulē investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības atbalstīšanā. 2016. gadā laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence piešķīra Ventspils brīvostai 6 speciālas balvas, toskait par uzņēmējdarbības atbalstu un augstu tehnoloģijas ražotņu attīstību. Savukārt 2016./2017. gadā Ventspils ieguva 2. vietu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju vērtējumā Eiropas mikropilsētu grupā, informē pilsētas domes Ekonomikas nodaļa.

Palielinās ražošanas uzņēmumu ieguldījumu īpatsvars

Investīcijas Ventspils brīvostā ieplūst gan ostas, gan rūpniecisko uzņēmumu būvniecībā un iekārtās.

Ja 2002.gadā brīvostas speciālajā ekonomiskajā zonā 7% investīciju bija ar rūpniecību saistītajos projektos, bet 93% - ostas uzņēmumos, tad 2015.gadā investīcijas rūpniecībā sasniedza jau 50% no kopējiem uzņēmumu ieguldījumiem. Tas nozīmē, ka rūpniecības īpatsvars un nozīme pilsētas ekonomikā palielinās. 2015.gadā kopā privāti uzņēmumi brīvostā ieguldījuši gandrīz 17 miljonus eiro. Viens no lielākajiem ieguldītājiem Ventspils brīvostas industriālajā zonā ir Šveices mašīnbūves uzņēmums Bucher Municipal. Pateicoties šī uzņēmuma piesaistei darbam Ventspilī, uzņēmuma pamatlīdzekļos Ventspilī ieguldīti turpat 15 miljoni eiro. Un tā ir tikai neliela daļa, ko šāds investors dod pilsētai – algas ventspilniekiem un ieņēmumi pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa veidā ir vismaz tikpat vērtas, turklāt gadu no gada palielinās.

Viens no lielākajiem ieguldītājiem Ventspils brīvostas industriālajā zonā ir Šveices mašīnbūves uzņēmums Bucher Municipal.

Mums ir vajadzīgi investori no dažādām valstīm

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs:

– Ventspils, kas tiešo ārzemju investīciju apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju apsteigusi citas Latvijas reģionālās pilsētas, panākumi ir ilgstoša un mērķtiecīga darba rezultāts, ko veikusi pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde. Līdz 2000. gadam galvenais uzsvars tika likts uz ostu, jo mēs no padomju laikiem bijām mantojuši termināļus, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī. Turklāt vajadzēja apgūt lielas brīvas teritorijas, par kurām padomju laikā nebija intereses. Savukārt pēc tam, kad 2000. gadā Krievija pieņēma savu ostu attīstības programmu, sākām intensīvi un mērķtiecīgi strādāt pie industrializācijas attīstības. Industrializācijai vajadzēja nodrošināt virkni specifisku nosacījumu – pievedceļus, ūdensapgādi, kanalizāciju, automašīnu stāvlaukumus, elektrību, ēkas, kravu laukumus. Turklāt vajadzēja risināt to zemes gabalu īpašuma jautājumus, kurus grasījāmies piedāvāt ārzemju investoriem, – bija vajadzīgi dažādi zemes gabali lieluma ziņā, atšķirīgās vietās, ar pieeju dzelzceļam un bez tā utt. Liela uzmanība tika veltīta arī tam, lai Ventspils kļūtu par prāmju satiksmes centru. Tagad tā arī ir, prāmju satiksme koncentrējas uz kravu pārvadājumiem uz Skandināviju. Ārzemju investoriem ir svarīgi arī tas, lai šeit kāds personīgi palīdzētu viņiem atrisināt visus jautājumus. Spilgts piemērs tam ir Immer Digital. Es personīgi satikos ar šīs ražotnes īpašnieci, bet jau pēc gada jaunais uzņēmums atvēra modernu ražotni mūsu brīvostas pārvaldes jaunbūvētā ēkā. Mēs tāpat viņus atbalstījām līdzfinansējuma no ES fondiem piesaistē. Tādi pozitīvi piemēri ir ļoti svarīgi. Esam ieinteresēti, lai pie mums nāktu investori no dažādām valstīm, kas rāda piemēru saviem tautiešiem. Pie mums jau ir atnākuši investori no Ukrainas, Krievijas, Šveices, Dānijas, Vācijas, Beļģijas, Zviedrijas u.c.valstīm.

Veiksmīgai industrializācijai ir svarīgs valsts atbalsts. Esmu sagatavojis pieteikumu Ministru prezidentam par to, ka ir vajadzīga īpaša finansiāla valsts atbalsta programma industrializācijas stimulēšanai visā Latvijā ārpus lielrīgas reģiona. Savos priekšlikumos es nosaucu iespējamos avotus, kur ņemt finansējumu. Tās ir gan ES programmas, gan milzīgs daudzums nekustamā īpašuma objektu, kas pieder valstij, bet kurus neizmanto. Šos nekustamos īpašumus var pārdot, bet iegūto naudu izmantot jaunu rūpniecisko ēku būvniecības līdzfinansēšanai. Mums tāpat ir stratēģiskie partneri, kuri varētu piešķirt finansējumu industrializācijas atbalsta fondam. Tāpat ir arī Norvēģijas finanšu instruments un Šveices finanšu instruments, ir banku kredīti visbeidzot. Manos priekšlikumos ir arī sadaļa par atbalstu mājokļu būvniecībai speciālistiem. Vai mani ierosinājumi tiks sadzirdēti – rādīs laiks.

Ventspilij ir unikāla pieredze

Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas Certus vadītājs, bij. izglītības un zinātnes ministrs, ekonomikas ministrs, Saeima deputāts:

-- Latvijas ekonomikas attīstībai nav vienas formulas, jo Rīgas un reģionu ekonomiskie dzinēji ir dažādi. Mēģinot izmantot vienu formulu nozīmēs vai nu ļoti nevienmērīgu attīstību ar milzīgu ienākumu nevienlīdzību reģionālajā griezumā, vai nu vidējo ienākumu slazdu un Rīga zaudēs savu reģionālās metropoles pozīciju. Mūsu vērtējumā, Rīgas ekonomiskie dzinēji ir tās nozares, kuras veido reģiona finanšu un darījumu centru, IT, un, iespējams, veselības aprūpes pakalpojumu eksports. Savukārt, reģionu ekonomiskie dzinēji ir apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība un lauku tūrisms. Un atslēga rūpniecības investīciju piesaistei un darba vietu izveidošanai ir gudra uzņēmumu ienākuma nodokļa politika investīcijām pamatlīdzekļos, kā arī ārvalstu investīcijas.

Ir svarīgi beidzot saprast ka ārvalstu investīcijas apstrādes rūpniecībā nav iespējams piesaistīt vien ar augsto vietu starptautiskajos reitingos un dalību prestižajos starptautiskajos klubos. Ir nepieciešams konkrēts tā saucamas industriālas zonas piedāvājums un proaktīvs darbs. Pagaidām mums ir trīs pozitīvi industriālo zonu piemēri – Valmiera, Jelgava, un Ventspils. Pirmajām divām pilsētām bija priekšrocības no padomju industriāla mantojuma (piemēram, RAF teritorijas Jelgavā), bet Ventspils ir unikāla ar to, ka savu industriālo zonu izveidojusi praktiski no nulles. Tas palīdzēja piesaistīt ap 20 industriālos klientus, bet kopējais investīciju apjoms tuvojas jau 190 milj. EUR un radītas ap 1400 darba vietu.

Labas prakses piemērs

Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja:

– Pēckrīzes laikā ievērojami izmainījusies pašvaldību attieksme pret uzņēmējdarbību. Pirms krīzes valdīja tradicionāls viedoklis, ka pašvaldībām nav efektīvu instrumentu biznesa stimulēšanai, jo pašvaldības nesaņem tiešos ieņēmumus no uzņēmējdarbības aktivitātes reģionā, jo vienīgais nodoklis, kas nonāk pašvaldības budžetā, ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Pēdējā laikā šajā jomā vērojamas būtiskas izmaiņas un pašvaldības sākušas aktīvi veicināt biznesa attīstību savās teritorijās – gan lielā, gan arī mazā un vidējā biznesa segmentā. Pagājušajā gadā, izpētot investīcijām visdraudzīgākās pašvaldības indeksu, Latvijas Biznesa savienība kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju analizēja ne tikai reālos statistiskas rādītājus, bet arī pašvaldību pašvērtējumu – ko un kāpēc viņi reāli dara uzņēmējdarbības vides attīstībai. Lielo pilsētu grupā vispragmatiskāko un mērķtiecīgāko pieeju nodemonstrēja tieši Ventspils. Var pārliecinoši sacīt, ka patlaban Ventspils atrodas avangardā starp reģionālajām pilsētām investīciju piesaistes ziņā, demonstrējot ļoti ambiciozu attieksmi un vēlmi piesaistīt pēc iespējas vairāk jaunu uzņēmumu. Mēs to redzam pēc tā, kā darbojas speciālā ekonomiskā zona Ventspils brīvostā, kā darbojas biznesa inkubatori, Augsto tehnoloģiju parks, kā šajā virzienā strādā Ventspils Augstskola. Tas viss palīdz sasniegt ambiciozus mērķus, kurus sev izvirza Ventspils. Protams, tā ir arī liela motivācija citām pilsētām – labas prakses piemērs veiksmīgā investīciju piesaistē.