Industrializācija kā atbilde kravu samazinājumam

Ventspils brīvostai aizvadītais gads bijis tikpat neviennozīmīgs – līdztekus kravu apgrozījuma samazinājumam sasniegti rekordi atsevišķās pozīcijās, pārkraušanas darbību uzsākuši vēl divi termināļi, veiksmīgi īstenota ostas infrastruktūras uzlabošanas programma. Par 2016. gada rezultātiem un jaunām iecerēm – intervijā ar IMANTU SARMULI.

Ar ko īpaši izceļas Ventspils brīv­ostai 2016. gads, kas aizritējis sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos?

– Es negribētu teikt, ka šis bija īpaši ekstrēms gads. Protams, ostām un starptautiskajai tirdzniecībai šis nebija visizdevīgākais laiks sankciju un pretsankciju dēļ. Ir laba paruna: naudai patīk klusums. Bet, kad politika iejaucas ekonomikā, kā zināms, top ne visai labvēlīga gai­sot­ne biznesam, kam mēs visi esam liecinieki. Taču teikt, ka pagājušā gada darba rezultāti nekam neder, arī nevar. Visi strādāja, rokas nenolaiduši. Gribu uzslavēt visus Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekus, kuru vidū dominē pieredzējuši pro­fe­sionāļi un kuri kvalitatīvi veic sa­vu darbu.

Bet par ko liecina skaitļi?

– Ja salīdzina 2016. gadu ar iepriekšējo, tad ostas termināļu kravu apgrozījums ir samazinājies un veido 18,81 miljonu tonnu, kas ir par 3,71 miljonu tonnu mazāk nekā 2015. gadā. Tas, protams, nepriecē. Lai arī kravu apgrozījuma samazinājums bija gaidāms, prognozes, ko iesniedza termināļi par 2016. gadu, bija optimistiskākas – 20 miljoni tonnu. Jāatgādina, ka ostas pārvalde pati nevienu kravu nepārkrauj un arī pati neizdomā, kāds būs kopējais kravu apgrozījums ostā. Plānotais kravu apgrozījums, pēc kura rēķinām arī savus ienākumus un izdevumus, ir ostas termināļu iesniegto prognožu summa. Diemžēl vairāki termināļi plānoto tomēr nesasniedza, neskatoties uz to, ka Ventspils brīvostas pārvalde no savas puses nodrošināja visu nepieciešamo infrastruktūru un servisu, turklāt par salīdzinoši ļoti zemām cenām.

Samazinoties kravu apjomam termināļos, samazinās ar kuģu skaits ostā, bet ostu maksas, ko maksā tieši kuģi, ir galvenais Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu avots. Un vienlaikus pakāpeniski ir pieaugušas izmaksas infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai. Tomēr, lai saglabātu ostas termināļiem konkurētspējīgus apstākļus, ostu maksas saglabāsim pašreizējā līmenī. Uzskatām, ka šobrīd nav īstais laiks paaugstināt cenu ostas pakalpojumiem un radīt uzņēmumiem papildu izdevumus.

Ostas rekonstrukcijas lielie projekti ir pabeigti, turpmāk mums jāgādā par hidrobūvju, teritorijas un pievedceļu uzturēšanu un atjaunošanu, kad nepieciešams. Arī tas, protams, prasa apjomīgus līdzekļus, bet labi, ka lielajiem projektiem varam piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Līdz ar to nepieciešams mazāks pašieguldījums un mazāk jāņem kredīti.

Kuru kravu ostā bija vairāk, bet kuru – mazāk?

– Galvenais kritums pagājušajā gadā bijis naftas produktu pārkraušanā – 10,35 miljoni tonnu jeb par 3,62 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat liels kritums vērojams akmeņogļu pārkraušanā – 2,98 miljoni tonnu, kas ir par 1,48 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015. gadā. Taču ir arī patīkamas ziņas! Atsevišķās pozīcijās sasniegts pieaugums un ir pat rekordi! Jo īpaši priecē prāmju operatora Stena Line darbs – ro-ro kravu pārkraušana palielinājusies par 238 tūkstošiem tonnu, atsevišķos mēnešos reģistrēti rekordi. Pieaugušas vietējo kravu – zāģmateriālu, koksnes granulu un citu – plūsmas, kā arī čuguna un dzelzs rūdas koncentrāta pārkraušanas apjomi.

Kā strādājuši termināļi?

– Tāpat dažādi. «Ventspils nafta» termināls plānoja pagājušajā gadā pārkraut 8 miljonus tonnu, bet pārkrāva 7,53 miljonus. Ventamonjaks serviss plānoja pārkraut 700 000 tonnu, bet pārkrāva 581 000 tonnu, Ventall Termināls plānoja 600 000 tonnu, taču pārkrāva 674 000. Iepriecina, ka sācis darboties terminālis Overseas Estates jeb bijušais sulu terminālis, kas pārkrāvis 17 000 tonnu augu eļļas, apkalpojot divus kuģus. Tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā termināļa ilgstošo dīkstāvi. Palielinājies kravu apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī Kālija parkam, kas pārkrāvis 380 000 t kravu. Tomēr, ņemot vērā termināļa milzīgo potenciālu, tas ir kā piliens jūrā. Iepriecina, ka gada beigās ostā atdzīvojusies akmeņogļu pārkraušana terminālī Baltic Coal Terminal, tomēr gada rezultāti kopumā ir diezgan neapmierinoši. Ņemot vērā 2,1 miljona tonnu plānu, faktiskais kravu apgrozījums bija aptuveni pusotrs miljons. Ventspils tirdzniecības osta plānoja pārkraut 3 miljonus, bet pārkrāva 2,32 miljonus tonnu kravu. Graudu terminālis, plānojot pārkraut 500 000 tonnu, pārkrāva 396 000 tonnu graudu. Tuvu plānotajam rādītājam gadu noslēdza Noord Natie Ventspils Terminals, pateicoties prāmju operatora darbam – 2,49 miljoni, ņemot vērā ieplānotos 2,5 miljonus tonnu. Nedaudz pietrūka līdz ieplānotajam arī terminālim Ventplac, kas pārkrāvis 478 000 tonnu ieplānoto 500 000 tonnu vietā. Pagājušajā gadā pārkraušanu uzsāka terminālis Eurohome Latvija, pārkraujot 341 000 tonnu kravu. Kā jau sacīju, lieliski rezultāti ir prāmjiem – Ventspils–Nineshamnas maršrutā pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu jeb par 324 000 tonnu vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet kopā ar prāmjiem pārvadāti vairāk nekā 2 miljoni tonnu.

Tas nozīmē, ka prāmju satiksme attaisno kravu plūsmas diversifikācijas aprēķinus?

– Tas tā ir, jo īpaši Zviedrijas virziens. Diemžēl tika slēgta līnija uz Vācijas ostu Travemindi – tā ir pārcelta uz Liepāju. Šis kompānijas Stena Line lēmums ir pilnīgi loģisks, jo no Liepājas līdz Travemindei ir tuvāk nekā no Ventspils. Savukārt Zviedrijas līnija no Liepājas ir atdota Ventspilij. Turklāt Ventspilī ienāk jauns operators Swedish Orient Line, kas atver jaunu prāmju līniju kravām no Ventspils uz Beļģiju un Lielbritāniju. Sarunas par to ritēja jau sen, bet gada beigās mēs saņēmām konkrētu iesniegumu no Swedish Orient Line un 6. janvārī Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu par ostu maksu līmeni Swedish Orient Line, faktiski apstiprinot jaunās līnijas atvēršanu.

Sāpīgs jautājums visām Latvijas ostām – Krievijas eksporta kravu samazinājums vai pat zaudēšana. Vai papildus piesaistītās kravas varēs aizpildīt šo zaudējumu?

– Krievijas tranzītu mēs nevarēsim aizstāt ne ar ko. Var atrast simtiem tūkstošu tonnu papildu kravu, taču ne miljonus. Miljonus var tikai saglabāt. Kālija mēslojumu, naftas produktu un akmeņogļu zaudētās kravu plūsmas aizvietot nevarēs. Protams, ir zināms par Krievijas transporta stratēģiju, kas virzīta uz eksporta kravu plūsmu pārorientāciju uz savām ostām. Tomēr šāda rīcība prasa laiku un mēs ceram, ka kaut kādā mērā tranzīts tomēr saglabāsies. Lai saglabātu savas pozīcijas, aktīvi strādājam mārketingā, piedaloties visos nozīmīgākajos nozares pasākumos. Sarežģītos apstākļos mums jābūt jo īpaši aktīviem un klātesošiem, jāatgādina par sevi. Meklējam arī jaunus virzienus – šobrīd lielu potenciālu saredzam prāmju satiksmē. Ventspils ir vārti uz Skandināvijas tirgu, un tas varētu interesēt Ķīnas partnerus. Tie, protams, nebūs miljoni tonnu, bet attīstības iespēja tā tomēr ir.

Kādas līdz ar to ir Ventspils os­tas prognozes?

– 2017. gadā, pēc termināļu iesniegtajām prognozēm, kopējais kravu apgrozījums varētu būt 20 miljoni tonnu. Paliekam optimisti un ceram, ka vismaz šogad nekādu krasu izmaiņu nebūs, jo tas prasa tehnisku pārkārtošanos, cenu politikas izmaiņas un citus pasākumus. Dzīvosim, redzēsim. Mēs no savas puses cenu politiku nemainām, atstājot ostas nodevas iepriekšējā līmenī.

Vai var cerēt uz vietējo kravu pie­augumu ostā?

– Būsim reālisti. Vietējās kravas patlaban veido 3 miljonus tonnu, tie ir aptuveni 15% no visa kravu apgrozījuma ostā. Tādēļ galvenā kravu plūsma ostā paliek tranzīts, un mēs ceram, ka šī plūsma pilnībā neizsīks. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to veicinātu, bet gala vārds tomēr pieder termināļiem, kuri tieši nodarbojas ar kravu pārkraušanu.

Kādas investīcijas ostas infrastruktūrā plānotas tuvākajā laikā?

– Eiropas Savienība visām Latvijas ostām piešķīrusi līdz 2020. gadam 75 miljonus eiro. Aptuveni trešā daļa šīs naudas jeb 24 miljoni eiro ir paredzēta Ventspilij. ES atbalsta intensitāte veido 80%, tas nozīmē, ka 20% mums ir jāfinansē pašiem. Kopējos izdevumus plānojam 30 miljonu eiro apmērā, kas ir jāapgūst līdz 2022. gadam. 10 miljonus plānojam abu molu un citu hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai, bet 20 miljonus – pievedceļiem pie ostas termināļiem un rūpnieciskajām zonām. Programma ir izstrādāta, visi objekti ir zināmi, iesniegts pieteikums Satiksmes ministrijā. Tiklīdz tā būs apstiprināta, ķersimies pie projektu īstenošanas.

Vai tiek plānota turpmāka rūpniecības attīstība?

– Rūpniecības attīstība ir priekšplānā. Vēl skaidrāku atbildi kā industrializācija kravu apgrozījuma samazinājumam un ostas termināļu darba optimizācijai izdomāt nevar. Mēs varam tikai pateikt paldies pilsētas domes vadībai un brīvostas valdei ar Aivaru Lembergu priekšgalā par tālredzību un jau pagājušajā gadsimtā pieņemto industrializācijas programmu. Tās izpilde sniedz lieliskus rezultātus. 2010. gadā darba vietu skaits rūpniecībā un ostā izlīdzinājās un sāka pieaugt rūpniecībā. Tagad šī attiecība veido 2,5 tūkstošus pret 1,5 tūkstoti. Šī starpība palielināsies. Mēs uzvarējām konkursā par ES līdzekļu piesaisti trīs jaunu rūpniecisko ēku būvniecībai četru gadu laikā. Šobrīd tiek pabeigta ēkas 6000 kvadrātmetru platībā projektēšana Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, kas būs paredzēta uzņēmumam Immer Digital. Šis uzņēmums jau aizņem aptuveni 2000 kvadrātmetru Tehnoloģiju centrā un iecerējis paplašināties, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Otra ēka 4000 kvadrātmetru platībā tiks uzbūvēta šajā pašā industriālajā parkā elektronikas ražotnei. Un vēl vienu ēku uzbūvēsim Ganību ielā. Katra no šīm trīs ēkām saņēmusi ES atbalsu 1,2 miljonu eiro apmērā.

Vai līdz ar ES arī valsts sniedz atbalstu rūpniecības attīstībai?

– Ar ES līdzekļiem nepietiek. Mēs pilnībā atbalstām Aivara Lemberga ideju, ka ir vajadzīga arī valsts programma ieņēmumu palielināšanai, ražojot rūpniecisko produkciju, ka uz strauju kravu apgrozījuma kritumu ir jāatbild ar strauju industrializācijas pieaugumu. Ideja ir, ka efektīvai industrializācijas programmai paralēli valsts budžetam jāmeklē arī citi līdzekļu avoti, piemēram, valstij jātiek vaļā no nevajadzīga īpašuma un nevajadzīgiem izdevumiem to uzturēšanai, bet iegūtie līdzekļi jāizlieto tādu jaunu publisko īpašumu radīšanai, kas veicinās jaunu darba vietu izveidi. Tāda programma ir vajadzīga ne tikai Ventspilij, lai gan mūsu pilsēta ir visvairāk atkarīga no ostas darbības.

Ostas termināļu darbības ietekme uz apkārtējo vidi ir aktuāls jautājums pilsētai.

– Tā patiešām ir liela problēma. Es pats kādreiz esmu bijis jūrnieks, esmu bijis daudzās pasaules ostās un zinu: tāda situācija kā Ventspilī, kur naftas muliņi atrodas praktiski pilsētā, vēl ir jāpameklē. Tādēļ esam piesaistījuši ekspertus un paplašinājuši Ostas noteikumu 100. pantu, kas tagad paredz, ka visiem termināļiem, kas pārkrauj naftas produktus, pēc 2018. gada 31. maija vajadzēs izmantot tvaiku kontroles un savākšanas sistēmu. Ja nebūs tvaiku, tad nebūs smaku. Ir pārliecība, ka tādējādi naftas produktu smaku problēma dzīvojamā zonā tiks atrisināta, jo naftas produktu izmeši samazināsies simtiem reižu. Jebkuru problēmu var risināt. Uz jautājumu par cīņu ar grūtībām, lai kādas tās arī būtu, ir tikai viena pareizā atbilde – darbs to pārvarēšanai.