SIA “Ventplac”, kas Ventspils ostā nodarbojas ar kokmateriālu pārkraušanu un uzglabāšanu, šogad palielinājis kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. 11 mēnešos pārkrauti 444 tūkstoši tonnu.
Kokmateriālu eksports caur Ventspils ostu pieaug
6SIA “Ventplac” ir viens no vadošajiem stividoruzņēmumiem kokmateriālu pārkraušanā Baltijas jūras ostās. Bez apaļkoksnes un tās produktu kravām uzņēmums veic arī šķeldas, kūdras, koksnes mizas, akmens šķembu, rapšu granulu u.c.beramkravu pārkraušanu un uzglabāšanu. 2016.gada 11 mēnešos terminālī pārkrauti 444 tūkstoši tonnu kravas: 262 tūkstoši tonnu kokmateriālu, 120 tūkstoši tonnu šķeldas, 41 tūkstotis tonnu rapša granulu, 13 tūkstoši tonnu kūdras, 6 tūkstoši tonnu rapša sēklu un 2 tūkstoši tonnu kaļķakmens miltu.
SIA “Ventplac” ir viens no tiem termināļiem Ventspils ostā, kuriem izdevies palielināt kravu apjomu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pašlaik terminālis izmanto aptuveni pusi no iespējamās jaudas. Tas ir par 18% vairāk nekā pagājušā gada 11 mēnešos.
Uzņēmumu, kurš dibināts 1995.gadā un uzsācis kokmateriālu pārkraušanas tradīcijas Ventspils ostā, šo jomu stabili attīstot, jau ilgus gadus vada Aivars Baude. Līdz 2013. gadam SIA “Ventplac” veica komercdarbību SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” teritorijā, bet jauns posms uzņēmuma darbībā sākās 2014.gadā līdz ar pārcelšanos uz jaunu termināli. Jauno sauskravu termināli Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvēja starp Ventas tiltu un Apvedtiltu pēc Ventas tilta rekonstrukcijas par paceļamu tiltu. Sauskravu termināļa nomnieks kopš tā atklāšanas ir SIA “Ventplac”. Sauskravu termināļa platība ir 12,9 hektāri, tā infrastruktūrā ietilpst divas 7,2 metrus dziļas un 130 metru garas piestātnes, un laukums ar autotransporta un dzelzceļa pievedceļiem. SIA “Ventplac” nodrošina visātrāko kokmateriālu kravu apkalpošanu Latvijā, apsteidzot pat Skandināvijas koksnes pārkraušanas ātruma standartus. Ņemot vērā neaizsalstošās Ventspils ostas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, uzņēmums ir svarīgs posms Skandināvijas celulozes ražotāju loģistikas ķēdē.
Komentāri (6)
Briesmīgi skatīties, kādos apjomos tiek izpostīti mūsu meži. Tie kociņi tur bildē grēdā - tie taču vēl nebija izauguši, cērt ārā pat jaunaudzes. Peļņas kāre pāri visam, pat saprātam. Ar ko draud pārmērīga ekosistēmas postīšana, tas pie kājas, ka tik nauda ripo.
Ja kas, tie kociņi kā saki , nāk no sanitārām cirsmām , neviena jaunaudze par kailcirti nepārtop.Un vēl . Nocirsto mežu mēs visi pamanām, jo vakar tas bija un pirms desmit gadiem tas bija , bet nu pēkšņi vairs nav ,protams ka pamanām. Izaudzis mežs ir jācērt un šogad piemēram ir iestādīti 23664800 koki.
Ieskatieties šeit :
http://www.lvm.lv/sabiedribai/meza-apsaimniekosana/latvijas-meza-nozare
Es vairāk uzticos savām acīm nevis apšaubāmām neta vietnēm. Un manas acis redz klajumu klajumus mežu vietā, ar nelielām koku joslām gar ceļiem. Un tajos klajumos, kurus skatījušas manas acis, neviena jaunstāda nav...
Vai nu tu dikti zaļš esi vai tev vienkārši nav darba!
Dikti zaļš tu pats bildītē izskaties. Man bērnībā iemācīja savu zemi mīlēt. Šo pašu, kur manas saknes paaudžu paaudzēs. Nu lūk, redzot visu šo bezsaimnieciskumu, naudas kāri pāri visam, sirds sāp. Ieej mežā pasēņot, redzēsi pats. Un mani komenti ir mazāk nekā tavējie, tad analoģiski jāsecina, ka arī tev darba nav? :)
Ko te runā par iestādītiem kociņiem, tos par mežu varēs saukt labi ja pēc 100 gadiem, izcērt mežus pilnīgi bez prāta un apdomas, drīz mums būs tikai kailcirtes un nekā vairāk.