Pirmā krava – palmu eļļa no Malaizijas

Daļa palmu eļļas jau iekrauta vagoncisternās un pa dzelzceļu nogādāta Krievijā. Nākamais kuģis no Malaizijas gaidāms novembrī. Vēl šosezon iecerēts uzņemt cukurbiešu melases kravu. Termināļa apsaimniekotājiem ir ambīcijas jau šajā sezonā sasniegt projektēto termināļa jaudu – pārkraut 100 tūkstošus tonnu augu eļļas.

No Malaizijas uz Krieviju

Tankkuģis Stenaweco Marjorie K Ventspils ostā pietauvojās 11. septembra rītā un palmu eļļas iekrau­šanas process kopumā aizņēma pus­otru dienu, stāsta uzņēmuma Over­seas Estates pārstāvis Ģirts Fišers. Viņš norāda, ka pirmā krava – 5300 tonnu pārtikas palmu eļļas – bijusi kā izmēģinājuma krava, lai pārliecinātos, ka visas iekārtas darbojas, un nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas. «Domāju, ka mēs lieliski tikām galā, kuģi pieņēmām bez problēmām,» atzīst uzņēmuma pārstāvis. Daļa palmu eļļas jau ar vagoncisternām pa dzelzceļu nogādāta uz kādu Krievijas rūpnīcu, kur tā tiks izmantota margarīna ražo­šanai. Tankkuģis Stenaweco Marjorie K ar palmu eļļas kravu pa ceļam uz Ventspili iegāja Nīderlandes ostā Roterdamā, kur nonāca lielākā daļa kuģa vestās kravas. «Mūsu mērķis ir, lai esam kuģa galamērķis un lai kuģis pie mums izkrauj visu kravu,» atzīst Fišers.

Nākamo kuģi, šoreiz ar trīsreiz lielāku kravu – 15 tūkstošiem tonnu palmu eļļas –, terminālis plāno uzņemt novembrī. Malaizijā palmu eļļa kuģī tiks iekrauta oktobra sākumā, un ceļā līdz Ventspilij kuģis pavadīs aptuveni 35 dienas. Noslēgtais līgums paredz, ka terminālis veselu gadu – līdz nākamā gada septembrim – uzņems palmu eļļu no Malaizijas, kas tālāk tiks vesta uz Krieviju. Otrs kravas veids, ko paredzēts virzīt pretējā virzienā – no Krievijas uz Eiropu –, ir cukura ražošanas blakusprodukts – cukurbiešu melase. «Šogad uzsvaru liksim uz palmu eļļu, bet cerams, ka izdosies arī uzņemt un nosūtīt cukurbiešu melases testa partiju,» runājot par plāniem šim gadam, atklāj Overseas Estates pārstāvis.

Pieprasījums divkārt pārsniedz iespējas

Turpinot par nākotnes plāniem, Fišers atzīst, ka uzņēmuma pārstāvji ir apņēmības un ambīciju pilni, lai jau šogad izpildītu projektēto termināļa jaudu – pārkrautu 100 tūkstošus augu eļļas gadā. Un pamats šādām ambīcijām ir, jo, kā atzīst Fišers, pieprasījums pēc pārtikas lejamkravu pārkraušanas pašlaik ir aptuveni divreiz lielāks, nekā pieļauj termināļa tehniskās iespējas. Kā norāda uzņēmuma pārstāvis, līdzīga profila pārtikas termināļa nav ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Runājot par ieguvumiem no tā, ka terminālis at­rodas tieši Ventspilī, Fišers min neaizsalstošo ostu un tās dziļumu, kas pie 11. piestātnes ir 12 metru, līdz ar to kravas var izkraut un uzņemt ievērojama izmēra kuģi. Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka domā par termināļa jaudas palielināšanu, bet uzsver, ka terminālim vēl jāstrādā un sevi jāpierāda. «Esam jau nedaudz paveikuši – kuģi izkrāvuši un daļu vagonu iekrāvuši, esam sevi apliecinājuši, bet ir daudz nianšu, pie kā var piestrādāt, ko varam darīt citādāk, labāk un ātrāk, lai piesaistītu un noturētu klientus,» atzīst Fišers.

Kraušanas jaudu palielināšanai galvenais traucēklis ir uzglabāšanas tvertņu parka kopējais tilpums, kas ir desmit līdz 12 tūkstoši tonnu. Fišers norāda, ka papildu tvertnes pašlaik būtu iespējams izbūvēt termināļa teritorijā, bet vēlāk, iespējams, jāizvērtē arī terminālim līdzās esošo teritoriju apgūšana.

Terminālis pielāgots pārtikas lejamkravām

Lai pirms desmit gadiem uzbū­vēto termināli pielāgotu pārtikas ­lejamkravu uzņemšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai, veikti pārprofilēšanas darbi. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, galvenokārt pielāgošanas darbus nācies veikt tādēļ, ka sulu koncentrātu bija paredzēts tvertnēs uzglabāt atdzesētā veidā, taču melases un augu eļļu uzglabāšanai nepieciešami aptuveni plus 35 grādi. «Bija jānodrošina tvertņu uzsildīšana, ja tas nepieciešams. Tāpat veikta cauruļvadu izolācija, mainīti vairāki sūkņi un piebūvēta dzelzceļa estakāde,» stāsta Fišers.

Melases un augu eļļu pārkraušanas terminālis ir daudzfunkcionāls, jo spēj uzņemt kravas no kuģiem, dzelzceļa vagoncisternām un autocisternām. Tāpat arī kravu nosūtīšana iespējama visos trīs minētajos veidos. Termināļa galvenās iekārtas ir dažāda tilpuma tvertnes kravu uzglabāšanai, kā arī sūkņi un cauruļvadi kravu transportēšanai. Terminālī ir kopumā 12 tvertņu ar dažādu ietilpību – no 25 līdz 1000 kubikmetriem. Kopējā tvertņu ietilpība ir 8,5 tūkstoši kubikmetru, un tajās var iepildīt aptuveni desmit līdz 12 tūkstošus tonnu produkta.

Ja kravu atgādā kuģis, tas ar speciālu cauruļvadu pieslēdzas terminālim un ar sūkņu palīdzību, piemēram, palmu eļļu nogādā terminālī. Tālāk produkts tiek iepildīts tvertnēs, un terminālis gādā, lai tiktu nodrošināta konkrētajam produktam nepieciešamā temperatūra, kā arī veikti kvalitātes mērījumi.

Termināļa tehniskā darbība ir pilnībā automatizēta. Proti, visi sūkņi, vārsti un citas iekārtas tiek vadītas ar datora palīdzību. Tāpat tiek kontrolēts arī tvertnēs esošā produkta līmenis un temperatūra. Lai to nodrošinātu, kopumā terminālī maiņās strādā 15 līdz 20 cilvēku, kas seko līdzi arī termināļa mehāniskajai un elektriskajai daļai, noformē dokumentus un veic citus nepieciešamos darbus.

Gatavoties sāka pirms gada

Atskatoties pagātnē, Overseas Estates pārstāvis stāsta, ka termināļa gatavošana darba uzsākšanai sākusies aptuveni pirms gada. Tad veikti pirmie darbi, lai termināli pārprofilētu jauno kravu uzņemšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai. «Mēs veselu gadu esam gatavojušies šim brīdim, klusi rosoties termināļa iekšpusē. No ārpuses varbūt nevarēja manīt,» smejas Fišers. Tāpat aptuveni gadu veiktas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai pārliecinātu viņus izvēlēties termināļa sniegtos pakalpojumus. «Ir labi, ka ir pieprasījums, bet sākumposmā izsvērt, kurš klients uzticamāks, nav viegli. Klientu daudz, un katram ir savas vēlmes un ambīcijas,» atzīst Overseas Estates pārstāvis.

Runājot par izjūtām, kādas pārņem, atdzīvinot desmit gadus klusējušu termināli, Fišers stāsta: «Kad sākumā bija tikai daži cilvēki, bija mazliet dīvaini staigāt pa lielu, tukšu ēku. Bet šobrīd terminālī ir atgriezusies dzīvība, trokšņi, procesi, sarunas, un tas priecē.» Viņš arī piebilst, ka līdz ar pirmās kravas uzņemšanu ieslēgts termināļa ēkas fasādes apgaismojums. «Tas šai ēkai ir īpaši skaists, bet iepriekš tika ieslēgts tikai 18. novembrī. Kad pirmais kuģis sāka izkraut, ieslēdzām apgaismojumu un tie mums arī bija tādi mazie svētki,» smejas Overseas Estates pārstāvis.

«Vienmēr uzsākt ir zināms izaicinājums, it sevišķi – ja iepriekš nekad nekas tāds nav darīts. Šogad sākam ar vienkāršāku uzdevumu, pamatā ar viena veida produktu, kaut gan palmu eļļai ir dažādas frakcijas – vieglāka, smagāka. Nākotnē skatīsimies arī uz citu veidu kravām,» piebilst Fišers.

Būvēts koncentrāta pārkraušanai

Termināli Dzintaru ielā 3a ar mērķi pārkraut augļu sulu koncentrātu 2006. gadā uzbūvēja kompānija Baltic Juice Terminal. Kravas līdz Ventspilij tā arī nenonāca un minētā kompānija bankrotēja. Divus gadus pēc uzbūvēšanas – 2008. gadā – termināli par aptuveni desmit miljoniem eiro iegādājās kompānija Overseas Estates, kas ir Rietumu bankas meitasuzņēmums. Šovasar kompānija paziņoja, ka terminālis tiks pārprofilēts un plāno uzsākt melases un augu eļļu uzņemšanu, uzglabāšanu un pārkraušanu.

Foto: Tankkuģis Stenaweco Marjorie K ceļā no Malaizijas līdz Ventspilij pavadījis aptuveni 35 dienas. Tādēļ pirms došanās atpakaļ tam Ventspils ostā nepieciešams uzpildīt degvielu. Attēlā: kuģa bunkurēšanu veic West Lynda.

Stenaweco Marjorie K

Tips: naftas produktu un ķīmisko vielu tankkuģis

Būvēts: 2013. gadā Dienvidkorejā

Karogs: Māršala salu

Garums: 183 metri

Platums: 32 metri

Kravnesība: 49 995 tonnas

Iegrime: 8,9 metri

Avots: shipspotting.com

MELASE ir vērtīgs cukura rūpniecības blakusprodukts. Tā tiek ražota no cukurniedrēm un cukurbietēm. Melase ir brūna un salda sīrupveida masa. Tās lielākā vērtība ir sausnā esošais cukurs, melasē tas vidēji ir 48–49%. Melase plaši tiek izmantota alkoholisko dzērienu, rauga, citronskābes un lopbarības ražošanā.

PALMU EĻĻA, kā arī tās pārstrādes produkti – palmu oleīns un palmu stearīns – pārsvarā tiek izmantoti margarīna ražošanā, maizes izstrādājumu un konditorejas ražošanā, piena rūpniecībā, kā arī ziepju ražošanā un parfimērijā.