Saistībā ar neapmierinošo situāciju Ventspils ostā strādājošajā terminālī AS "Kālija parks"" Ventspils brīvostas valde nolēmusi tiesiskā ceļā mēģināt panākt ar uzņēmumu noslēgtā zemes nomas līguma laušanu un termināļa būvju, kas atrodas uz brīvostas zemes, pārņemšanu brīvostas īpašumā.
Kā šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs, šāds lēmums pieņemts Ventspils brīvostas valdes sēdē septembra sākumā.
"Kālija parks" šogad ir pārkrāvis tikai 236 000 tonnu. Normāls apjoms pusgadā būtu apmēram divarpus miljoni tonnu - tātad desmit reizes vairāk. Kālija sāls, kuras pārkraušanai Ventspils brīvostas pārvalde ir izīrējusi zemi un piestātnes šim terminālim, nav pārkrauta vispār nemaz," norādīja Lembergs. "Līdz ar to terminālis nepilda saistības un ar Ventspils brīvostas pārvaldi noslēgtā nomas līguma nosacījumus, un Ventspils brīvostas valde ir pieņēmusi lēmumu caur tiesu pārtraukt termināļa darbību Ventspilī un [panākt], ka šis termināļa īpašums kļūst par Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumu jeb, citiem vārdiem, par valsts īpašumu, bet, protams, tiesiskā ceļā."
Ventspils brīvostas valde 2.septembrī nolēma uzdot brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim nodrošināt prasības pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu tiesā par zemes un piestātņu nomas līgumu izbeigšanu, par soda naudas un nesaņemto ienākumu no nomas maksas piedziņu no "Kālija parka", kā arī par Ventspils brīvostas pārvaldes īpašuma tiesību atzīšanu uz AS "Kālija parks" ēkām un būvēm, kas atrodas uz "Kālija parkam" iznomātās brīvostas zemes. Tāpat brīvostas pārvaldniekam uzdots nodrošināt prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā par zaudējumu, ja brīvostas pārvaldei tādi ir radušies, piedziņu no "Kālija parka".
Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa informēja, ka prasības pieteikums pagaidām tiesā vēl nav iesniegts, taču tas ir sagatavošanas procesā.
Kā skaidroja Lembergs, brīvostas valde šādi nolēmusi rīkoties, jo "Kālija parks" praktiski neveicot tādu saimniecisko darbību, kāda bija paredzēta, slēdzot nomas līgumus. "Tas diemžēl ir Ģenerālprokuratūras "sekmīgas" darbības rezultāts, jo "Kālija parku" vada Rūdolfs Meroni - Ģenerālprokuratūras iecelta persona," apgalvoja Lembergs.
Ventspils brīvostas valdes sēdē pieņemts arī lēmums uzdot brīvostas pārvaldniekam nodrošināt iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu Ģenerālprokuratūrai un Rīgas apgabaltiesai par neapmierinošu kriminālprocesā arestēto "Kālija parka" akciju pārvaldnieka darbību, kuras rezultātā, pēc brīvostas valdes domām, ir nodarīti liela apmēra zaudējumi Latvijas valstij, Ventspils pilsētas domei un brīvostas pārvaldei. Brīvosta nolēmusi aicināt iecelt citu "Kālija parka" arestēto akciju pārvaldnieku, kurš spētu organizēt efektīvu uzņēmuma darbību, tostarp arī kravu piesaisti. Līdzīgas prasības ir tikušas izteiktas arī tā dēvētās Lemberga krimināllietas izskatīšanas laikā tiesā.
Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valdes sēdē šī gada 5.februārī tika nolemts "Kālija parkam" izteikt brīdinājumu, dodot pusgadu laika būtiskai situācijas uzlabošanai. Jau toreiz tika norādīts, ka ar kompāniju noslēgtajā nomas līgumā ir punkts, kas paredz tiesības lauzt zemes un piestātņu nomas līgumus.
Ventspils brīvostas pārvalde jau tolaik "Kālija parka" apgrozījuma rādītājus nodēvēja par katastrofāliem. Pērn "Kālija parkā" visa gada laikā pārkrauti 142 000 tonnu, kas bija par 91% jeb 1,4 miljoniem tonnu mazāk nekā 2014.gadā. Tas nozīmē, ka "Kālija parkā" 2015.gadā izmantoti tikai 2% kopējās iespējamās jaudas, norādīja brīvostas pārvaldē.
Pie pašreizējiem dzelzceļa tarifiem Ventspils ostā strādājošajam minerālmēslu pārkraušanas terminālim "Kālija parks" ir ļoti grūti konkurēt ar citām tuvākajam ostām, atzina AS "Kālija parks" valdes loceklis Alvis Hāze. Komentējot ievērojamo kravu apgrozījuma kritumu un ilgstošo dīkstāvi terminālī, viņš norādīja, ka nav izprotami "Kālija parka" vadībai izteiktie pārmetumi par nespēju veidot dialogu ar lielajiem minerālmēslu eksportētājiem "Uralkalij" un "Belaruskalij". "Šai problēmai ir komerciāls pamats, kas ir nekonkurētspējīgā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksa," teica Hāze.
Pēc "Kālija parka" valdes locekļa teiktā, jāņem vērā arī tas, ka šajā laika periodā gan Latvijā, gan visā pasaulē ir notikusi ļoti nozīmīga tirgus pārdale tranzīta un loģistikas pakalpojumu sektorā gan ražotāju, gan piegādātāju vidū. Turklāt kravu apjomus ietekmējuši ne tikai Latvijas, bet arī lielāko sadarbības valstu, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Eiropas Savienības lēmumi.
Kā apgalvo Ventspils brīvosta, "Kālija parks" uz tam izteikto brīdinājumu pēc būtības neesot atbildējis, bet tā vietā sācis saraksti par brīdinājuma juridisko statusu. Brīvostas valde secinājusi, ka "Kālija parks" nav paaugstinājis kravu apstrādes apjomu līdz solītajam ikgadējam kravu apstrādes apjomam, kā arī nav iesniedzis objektīvi ticamus dokumentālus pierādījumus šāda apmēra plānotam kravu apjoma pieaugumam. "Kālija parka" kravu apjoms Ventspils brīvostas vērtējumā ir nepieņemami krities, tādējādi radot zaudējumus brīvostas pārvaldei, Ventspils domei un Latvijas valstij, nesaņemot ieņēmumus no ostas maksām un dažādu nodokļu maksājumiem. Brīvosta aprēķinājusi, ka laikā no 2000. līdz 2015.gadam ostas maksas, ko brīvostas pārvalde, pašvaldība un valsts būtu varējušas saņemt, ja "Kālija parks" nodrošinātu solīto kravu apjomu, ir vismaz 34 miljoni eiro.
Komentāri (8)
Un kā ir ar Baltic Juice terminal. Kādi bija šī termināļa pārkraušanas rezultāti pēdējo gadu laikā? Vai tie bija atbilstoši termināļa jaudām?
Ar ko atšķiras Kālija parks no BJT?
Interesanti, kāpēc ostu sauc par brīvostu?
Vai tas nozīmē ka osta ir brīva no maksājumiem valstij?
Iespējams, ostu sauc par brīvostu tādēļ, ka tā patiešām ir brīva (maz kuģu/kravu)
Brīvosta ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Ventspils ostas robežām.
Valsts zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.
Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.
Brīvostas zemi, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt Likumā par ostām noteiktajā kārtībā.
Vēsturiski termins “brīvosta” radies lai apzīmētu ostas, kurās bija izveidota muitas zona un ievedot preces uzglabāšanai nebija vajadzīgs maksāt ievedmuitu. Pārdodot preci no ostas pilsētā, protams, ievedmuita bija jānomaksā. Savukārt, ja preci no brīvostas aizveda prom uz citu valsti, tad ar muitas maksājumiem jānodarbojas bija tikai galamērķī. Šāda prakse īpaši plaši izveidojās attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai un jūras kravu pārvadājumiem 19.gs..
Ventspils osta kļuva par brīvostu 1997.gadā, kad tika pieņemts „Likums par Ventspils brīvostu”. Kā papildinājumu investoru piesaistes rīkiem 2002.gadā mūsu brīvosta tika pie iespējas tiem uzņēmumiem, kuri iegulda naudu uzņēmuma attīstībā, piedāvāt arī īpašus nodokļu atvieglojumus. Šobrīd nodokļu atvieglojumi attiecas gan tikai uz Nekustamā īpašuma un Uzņēmuma ienākuma nodokļiem. Pārējos nodokļus un nodevas uzņēmumi maksā pilnā apmērā.
Labi, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi brīvostā saprotu, t.i.še tev pleķis zemes par brīvu, būvējies, attīsties.
Tas ir kaut kas no veciem labiem laikiem, kad zemniekam vai fabrikantam jaunā vietā tur cars vai cits valdnieks deva atbrīvojumu no nodokļiem uz gadiem pieciem, desmit un pat vairāk, lai cilvēks darbojoties nostājas uz kājām.
Tagad gan zņaudz darītāju no paša sākuma, lai tik izspiestu nodokli te un tagad pēc principa - štrunts par bitēm, ka tik medus.
Ne velti aiztaisās rekordskaits uzņēmumu un ļaudis masveidā dodas uz ārzemēm.
Šorīt ostā nebija neviena kuģa.
Vergpils veiksmes stāsts