Senā ostas fabrika pārmaiņu gaidās

Iespējams, pēc vairākiem gadiem šī būs viena no interesantākajām vietām pilsētā un labiekārtotajā krastmalas promenādē varēs vērot saulrietu caur jūras vārtiem.

No Vecpilsētas līdz Ostgalam

Pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes atbalstam, 10. septembrī ikviens interesents varēja kļūt par aculiecinieku tam, kā aizsākas vēsturiskās pārdzimšanas process. Neparasti siltajā un mierīgajā sestdienā vairāki desmiti ventspilnieku izmantoja iespēju apmeklēt daudzus gadus slēgto un šobrīd vēl nelabiekārtoto pilsētas krastmalas turpinājuma daļu un Ostas darbnīcas, kas ostas vajadzībām kalpoja vairāk nekā 110 gadu, – pirms tās skārušas pārvērtību process. Līdz pagājušajam gadam tur vēl darbojās mehāniskās darbnīcas, kurās remontēja ostas mehānismus, navigācijas līdzekļus. 2015. gada beigās Ventspils brīvostas pārvalde iegādājās darbnīcas, lai tās sakārtotu un saglabātu nākamajām ventspilnieku paaudzēm kā kultūrvēsturisko mantojumu un Ventspils ostas vēstures liecību, pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka.

Savukārt arhitekts Juris Poga nodemonstrēja visiem klātesošajiem savu labiekārtojuma redzējumu teritorijai līdzās vēsturiskajām Ostas darbnīcām jeb Ostas ielas promenādei, kur pēc rekonstrukcijas varēs vērot ostas dzīvi un vienlaikus baudīt vienu no romantiskākajām ainavām ar skatu uz jūras vārtiem. Vēsturiski Ostas iela stiepusies no Dārzu ielas Vecpilsētā līdz pat Loču ielai Ostgalā, atklājot skatam Ventas upes ieteku jūrā un jūras vārtus, daudzveidīgo ostas apbūvi un tās darbības dinamiku. Pēc Otrā pasaules kara, līdz pat 20. gs. 90. gadu sākumam, sabiedrības pieeja Ventas krastmalai lielā tās daļā bija pilnībā ierobežota.

Pakāpeniski – 20 gadu laikā – Ostas ielas promenāde kļuva arvien pieejamāka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, uzreiz jau kļūstot par vienu no iemīļotākajām atpūtas vietām. 90. gados promenāde tika atjaunota un nodota sabiedriskai lietošanai Vecpilsētas daļā. Vēlāk publiski pieejamu izbūvēja Ventas krastmalu līdz Ziemas ostai, izveidojot gājēju un velobraucēju celiņu, bet pagājušajā gadā – krastmalas posmu ar autostāvvietām Loču ielas galā. Pašlaik sabiedrībai nepieejams un neatjaunots palicis pavisam ­neliels, taču Ventspils ainavā ļoti nozīmīgs un izteiksmīgs Ventas krastmalas posms – Ostas ielas tur­pinājums gar vēsturiskajām Ventspils ostas darbnīcām.

Remontēja kuģus un mehānismus

Ostgala daļā izteiksmīgākā būve un galvenā arhitektoniskā dominante ir vēsturiskās Ventspils ostas darbnīcas jeb Ostas fabrika, kā to sākotnēji dēvēja. Tās ir celtas 20. gs. sākumā un pirmo reizi pilsētas kartē parādījās jau 1903. gadā, stāsta pilsētas galvenās arhitektes vietniece vēsturiskās pilsētvides jautājumos Inga Apmane. Ostas fabrika tika uzbūvēta kā Ventspils–Maskavas–Ribinskas dzelzceļa līnijas galastacijas kompleksa sastāvdaļa. Darbnīcas savu sākotnējo funkciju bija saglabājušas līdz pat pagājušā gada nogalei, kad darbību tur beidza SIA Jūras darbnīcas.

Pagājušā gadsimta 60. gados darb­nīcās par metinātāju strādāja ta­gadējais pensionārs Aivars Lit­hens. Viņš atceras, ka tolaik Ostas darb­nīcas tautā dēvēja par inženieru smēdi. Tur laboja visu veidu ostas mehānismus – līdz pat ostas celtņiem un iekrāvējiem –, kā arī pašus kuģus. Meistari arī devās uz kuģiem, kas bija ienākuši ostā, ja radās nepieciešamība veikt remontdarbus. Veterāna atmiņā palicis kāds dramatisks un reizē kuriozs gadījums, kad ostā ienākušais tirdzniecības kuģis Kislovodsk nav varējis apgriezties Ventas gultnē un ietriecies krastā, bet velkoņi, kas to stūma, teju iebraukuši Ostas darbnīcās, uztaisot sienā caurumu. Daudziem ekskursantiem bija interesanti aplūkot vecos darbgaldus, kas kalpoja daudzus gadus un pēc remonta varētu kalpot joprojām – tikai jau kā muzeja eksponāti. Joprojām saglabājušies vecie plakāti un mēbeles. Ostas darbnīcu otrajā stāvā bija ierīkots sarkanais stūrītis, kur notika darba sapulces un tika svinētas kalendāra sarkanās dienas, atceras Lithens.

Kopš 2015. gada decembra kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas pieder Ventspils brīvostas pārvaldei, kas tuvākajā laikā ir iecerējusi uzsākt 25. piestātnes un tai piegulošās teritorijas atjaunošanu. Darbs pie šī projekta jau rit. Nevērtīgā apbūve – šķūņi un nojumes – tiks nojaukta, saglabājot vēsturiskās Ostas darbnīcas. Vienā no tām – no balta silikāta ķieģeļiem – atradīsies Kuģošanas atbalsta dienests, par ko šobrīd jau liecina krastā krāsošanai izliktās navigācijas bojas.

Saulriets ostas ainavā

Pilsētas domes komisijās notikušas vairākas diskusijas, kuru laikā apspriesta pilsētas krastmalas 25. piestātnei piegulošās teritorijas lab­iekārtošanas idejas. Savu labiekārtojuma redzējumu piedāvāja Latvijā un Ventspilī pazīstamais arhitekts Juris Poga, kurš apkopojis vairāku dizaineru idejas. Daļa promenādes, kas gaida savu labiekārtojumu, sākas pie milzu koka un beidzas pie automašīnu stāvlaukuma pretim teātra namam Jūras vārti. Arhitekts cer, ka pēc promenādes pēdējā posma rekonstrukcijas un labiekārtošanas ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs varēs pildīt arī sen piemirsto sabiedriskā transporta funkciju, pārvadājot pasažierus no Vecpilsētas līdz Ostgalam vai pat līdz pašiem jūras vārtiem.

Pēc arhitekta ieceres, atpūtas zona pastāvēs līdzās aktīvajai ostas darbības zonai, kur savu darbu turpinās Kuģošanas atbalsta dienests un Ostas kapteiņa dienests. Līdzās darba zonai atpūtnieki varēs ne tikai baudīt jūras vārtu ainavu un vērot ostas termināļu un Ventspils brīvostas pārvaldes dienestu darbu, bet arī iepazīties ar ostas vēsturi. Šajā krastmalas daļā plānots uzstādīt loču kuģi Rota, kas savu laiku jau ir nokalpojis, kā arī dažādus ostas mehānismus, kas dažādos laikos pildījuši konkrētas funkcijas, piemēram, viens no portāla celtņiem, kuru var aprīkot ar pacēlāju un apskates laukumu pašā augšā pilsētas un ostas panorāmas apskatei, piedāvā arhitekts. Šo ideju ar entuziasmu uzņēma klausītāji, bet ventspilnieks Viktors Bagienskis tūlīt padalījās arī ar savu ideju – izmantot portālo celtni ne tikai izklaidei, bet arī darbībai, piemēram, lai izceltu jahtas no ūdens krastā.

Krastmalā tiek piedāvāts izstādīt arī citus ostas mehānismus – kuģu dzenskrūves, bojas u.c. Interesanti soliņi, kas atgādinās pa ūdens virsmu lidojošus kuterus, atkritumu urnas, strūklakas, veloceliņi un veloturētāji, kā arī tematisks bērnu rotaļu laukums un mūsdienīgs apgaismojums papildinās labiekārtojumu un padarīs šo krastmalas daļu ērtu atpūtai, pārliecināts Poga. No šejienes paveras skats uz jūras vārtiem, caur kuriem var vērot saulrietu. Klātesošajiem iepatikās vēl viena arhitekta ideja – uzstādīt šajā krastmalas daļā bākas maketu no metāla restēm, uz kuru stieņiem jaunlaulātie varētu simboliski saslēgt ar slēdzenēm savu mīlestību uz mūžu.

Arhitekts Juris Poga, apkopojis vairāku dizaineru idejas, prezentēja savu krastmalas labiekārtojuma redzējumu.

Darbnīcu apmeklētāji ar lielu interesi vēroja darbgaldus, kas kalpojuši vairākus gadu desmitus.

Ostas darbnīcas saglabājušas savu sākotnējo izskatu – kā uz pagājušā gadsimta sākuma pasta atklātnēm.

Pilsētas un ostas simbols

Inga Apmane, galvenās arhitektes vietniece vēsturiskās pilsētvides jautājumos

– Vēsturiskajam Ostas ielas promenādes turpinājumam piekļaujas zemes gabals K. Valdemāra ielā 12 (agrāk Ostas ielā 77), uz kura atrodas viena no skaistākajām vēsturiskās Ventspils ostas būvēm – Ostas darbnīcas. Vēsturiskās Ventspils ostas darbnīcas celtas 20. gs. sākumā (līdz 1903. gadam, kad ir fiksētas Ventspils plānā) kā viena no vairāk nekā simta toreiz kompleksi izbūvētām Ventspils–Maskavas–Ribinskas dzelzceļa līnijas galastacijas ēkām. Iespējams, darbnīcu ēkas būvētas pēc tā laika Ventspils ostas inženiera Mečislava Šistovska projekta. Ostas darbnīcas savu sākotnējo funkciju saglabāja vairāk nekā 100 gadus, līdz pat 2015. gada nogalei, kad darbību tajās pārtrauca SIA Jūras darbnīcas.

Vēsturiskās ostas darbnīcu ēkas lielā mērā ir saglabājušas savu autentiskumu, pat neskatoties uz 20. gs. otrajā pusē veiktajām pārbūvēm, kas vairāk skārušas smēdes ēku, kam izbūvēts silikātķieģeļu mūra otrais stāvs un savienojums ar darbnīcu galveno ēku. Cara laika ķieģeļu stilā celtais ostas darbnīcu apjoms ar trīs izvirzītām vertikālām dominantēm ir arhitektoniski ļoti izteiksmīgs sava laikmeta un Ventspils ostas attīstības liecinieks, kultūrvēsturiski vērtīga ēka un Ventas upes panorāmas būtiska – Ventspils pilsētu un ostu raksturojoša – sastāvdaļa, pilsētas simbols.