Vietējiem zemniekiem un Ventspils biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumam Bio-Venta šobrīd ir vienādi saspringts laiks un rūpes – notiek ražas novākšana. Pateicoties līgumiem ar uzņēmumu, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, Ventspils novada un visas Kurzemes zemniekiem ir stabils tirgus rapšu sēklu noietam un viņi var veiksmīgi konkurēt savas produkcijas pārdošanā.
Nostiprinājušies Zviedrijas tirgū
No sēklām izspiestā eļļa ir izejviela biodīzeļdegvielas ražošanai, ko lieto kā biokomponenti fosilajai degvielai Latvijā un Lietuvā, kā arī izmanto pasažieru autobusi Zviedrijā. Skandināvijas valstis biodīzeļdegvielu izmanto 100% tīrā veidā, tas nozīmē – nesajaucot to ar fosilo dīzeļdegvielu. Zviedrija, kur jau divus gadus viss sabiedriskais transports 100% darbojas ar dīzeļdegvielu, toskait arī ražotu Ventspilī, stabili paņem 15% Bio-Ventas pamatprodukcijas eksporta apjoma. No savas puses ražotāji uzlabojuši biodīzeļdegvielas tehnoloģiju un kvalitāti, lai pielāgotos jaunāko zviedru autobusu modeļiem. Ventspils biodīzelītis izceļas ar labu noturību ziemas apstākļos, tādēļ tas vislabāk ir piemērots izmantošanai Ziemeļvalstīs, saka ražošanas direktors Indulis Stikāns. Ventspilnieku pozīcijas nostabilizēšanās Zviedrijas tirgū kļuvusi par vienu no šā gada pozitīvajām tendencēm.
Bio-Ventā aktīvi norit jaunā sezona – eļļas spiešana un biodīzeļdegvielas ražošana no šā gada rapša ražas. Par spīti sarežģītajiem laika apstākļiem – augusts šogad bija diezgan lietains –, zemniekiem izdevās novākt no laukiem ziemas rapša ražu. Latvijā audzētais rapsis veido 80% no izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai, stāsta iepirkumu speciālists Gatis Kalniņš. SIA Bio-Venta noslēgusi līgumus par 55 000 t rapša sēklu piegādi – gan ar zemniekiem, gan ar treideriem. Iepirktā rapša pamatapjoms – aptuveni 50 000 tonnas – izaudzēts Latvijas laukos, pārējās 5000 t iepirktas Lietuvā. Lai uzņēmums darbotos visa gada laikā, nepieciešams aptuveni 80 000 tonnu, skaidro Kalniņš. No šā gada ražas uzņēmums jau saņēmis aptuveni 30 000 t rapša sēklu, no kurām aptuveni 10 000 t pārstrādātas eļļā un blakusproduktos.
Šā gada rapša ražu un kvalitāti ražotāji vērtē kā vidēju. Iepirkuma cenas atbilst tirgus tendencēm un kopējai tirgus situācijai, norāda Kalniņš. Kopumā ražotāji ir apmierināti ar iepirktās izejvielas apjomu. Bio-Ventā esošās uzglabāšanas tvertnes, kurās var ietilpināt 20 000 t sēklu, visu laiku ir piepildītas. Ar šo apjomu pietiek, lai uzņēmums varētu darboties 2–2,5 mēnešus, saka Kalniņš. Ar rapsi, kas jau iepirkts no zemniekiem, uzņēmums nodrošinās darbību līdz šā gada beigām un nākamā gada sākumā. Tikmēr līgumu slēgšana un sēklu piegāde turpinās. Pēc vienas divām nedēļām sāksies vasaras rapša novākšana un kulšana.
Vietējie zemkopji ir ieguvēji
Lielākā daļa rapša sēklu pārstrādei Ventspilī nonāk no Kurzemes un Zemgales zemkopjiem, stāsta Bio-Ventas rapšu sēklu iepirkšanas speciālists Gatis Kalniņš. Nelielais attālums 200 kilometru rādiusā no Ventspils ļauj zemniekiem pārdot rapsi pa tiešo, bez starpniekiem. Tas nostāda vietējos zemniekus daudz izdevīgākā pozīcijā cenu politikas ziņā, salīdzinot ar kolēģiem Vidzemē un Latgalē, no kurienes rapša sēklas pienāk dzelzceļa vagonos no pārpircējiem vai zemnieku kooperatīviem. Tādējādi biodīzeļdegvielas ražošana sniedz iespēju zemnieku saimniecībām Ventspils novadā un Kurzemē veiksmīgi konkurēt rapša sēklu tirdzniecības tirgū, pārdodot savu produkciju par izdevīgākām cenām.
Līdz gada beigām Bio-Venta plāno iziet uz pilnu jaudu, jo, pateicoties Ventspils biodīzeļdegvielas īpašībām un tās noturībai aukstumā, ziemā tirdzniecības un attiecīgi ražošanas apjomi palielinās, stāsta Stikāns. Latvijas tirgus pasivitātes dēļ šā gada pirmais pusgads Ventspils ražotājiem nebija tik veiksmīgs. Tādēļ arī prognoze visam 2016. gadam – aptuveni 60 000 t biodīzeļdegvielas, kas atbilst 60% projektētās jaudas.
Mīti par biodīzeļdegvielu
Zviedrijā pieprasījumu pēc Ventspils biodīzeļdegvielas atbalsta ar valsts nodokļu politiku, pateicoties kam autobusu parkiem ir izdevīgāk strādāt ar zaļo degvielu, nevis fosilo. Zviedrija izvēlējusies ceļu, pakāpeniski atsakoties no degvielas fosilajiem veidiem. Savukārt Latvijā šis process ir apstājies, ar nožēlu konstatē ražošanas direktors Indulis Stikāns. Neskatoties uz obligāto prasību izmantot 5% biodegvielas piemaisījuma, daudzas DUS pārdod tā saucamo arktisko dīzeļdegvielu, uz ko šī prasība neattiecas. Tādēļ Latvijā šajā gadā biodegvielas realizācijas apjoms ir ievērojami samazinājies. SIA Bio-Venta uztur nepārtrauktas sarunas ar valdību dažādos tās sastāvos par nepieciešamību sniegt valsts atbalstu atjaunojamo degvielas veidu ražotnēm. Bez valsts atbalsta Latvijā dzīvas palikušas tikai divas no astoņām biodegvielas ražotnēm, toskait Baltijas valstīs lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Bio-Venta. Neraugoties uz to visu, pēdējos gados tālāk par diskusijām lieta nav pavirzījusies uz priekšu. Lūk, arī tagad ventspilnieki cer, ka pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sadzirdēja viņu problēmu, viesojoties Ventspilī un uzņēmumā vasaras sākumā, un ka viņa reakcija uz lūgumiem palīdzēt iegūs reāla atbalsta formu.
Pēc Stikāna domām, negatīvo attieksmi un protestu pret biodegvielas izmantošanu Latvijā veicina ne tikai valsts atbalsta trūkums, bet arī joprojām pastāvošie mīti. Viens no tiem, ka no biodīzeļdegvielas ātrāk nolietojas automašīnas dzinējs. «Patiesībā, ievērojot visas prasības saistībā ar biodegvielas uzglabāšanu un piegādi, problēmas nerodas,» zina sacīt Stikāns.
Izmantot 100% biodīzeļdegvielu mūsu vieglās automašīnas pagaidām nevar, taču 5–7% piemaisījumu – var. Vislabākais praktiskais piemērs šajā jautājumā ir mūsu kaimiņi lietuvieši, kuri jau labu laiku vasaras mēnešos izmanto 7% biodīzeļdegvielas komponentes piejaukumu fosilajai degvielai. Kravas automašīnas var bez problēmām braukt ar 100% biodīzeļdegvielu. Ventspilī biodīzeļdegviela pieejama DUS Virši. Biodīzeļdegvielas pašizmaksa ir zemāka par fosilās degvielas pašizmaksu; nodokļa dēļ. 5–7% biodīzeļdegvielas piemaisījuma vairumtirdzniecības cena ir par 1–2 centiem litrā augstāka nekā fosilās dīzeļdegvielas izmaksas. Tomēr naftas un naftas produktu cenu svārstība šo starpību izlīdzina, aprēķinus min Stikāns.
Interese par uzņēmumu pieaug
Nesen notikusī Atvērto durvju diena parādīja, ka interese par uzņēmumu pieaug, turklāt ne tikai no ventspilnieku, bet arī no Ventspils viesu puses. Šogad uzņēmumu ieradās aplūkot vairāk nekā 20 interesentu. Uzņēmums bieži saņem arī pieteikumus ekskursiju rīkošanai, gadā vidēji tiek uzņemts no 150 līdz 200 ekskursantiem. Lai gan pašiem arvien ekskursiju vadīšana ir kā izaicinājums, jo viss ražošanas process ir slēgts, tas ikreiz tiek pieņemts un ikreiz no jauna paši mācāmies ilustrēt ražošanas procesu ekskursantiem saprotamā stāstījumā, zina sacīt sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Kļaviņa. Starp ekskursantiem bija dažāda vecuma un profesiju cilvēki – studenti, skolēni, bērni, pensionāri, Ventspils viesi. Pirmo reizi uzņēmumā bija sagatavota speciāla programma bērniem. Vismazākie apmeklētāji piedalījās rapša analīžu veikšanā un kopā ar pārējiem iepazinās ar ražotni. Bio-Ventas pārstāvji – valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars, valdes loceklis Zigurds Ērciņš un ražošanas direktors Indulis Stikāns – bija gandarīti, ka starp apmeklētājiem bija daudz jauniešu.
Apmeklētājus interesēja dažādi jautājumi. Viens no pirmajiem – kad un kāpēc parādās rapšu aromāts, kas ir jūtams arī pilsētas dzīvojamajā zonā? Speciālisti atbildēja, ka aromāts parādās eļļas ražošanas procesā, proti – kad rapšu sēklas tiek uzkarsētas, lai izspiestu no tām eļļu. Viesi vēlējās arī uzzināt, kur tiek pielietoti rapšu rauši – vai tikai liellopu un zivju barība vai arī kā kurināmais? Atbilde uz šo jautājumu bija pozitīva, ar piebildi, ka kurināmais no rapšu raušiem ir ekonomiski neizdevīgs, tādēļ plaši netiek pielietots. Daudzi vēlējās uzzināt, cik maksā un kādi ir biodīzeļdegvielas izmantošanas nosacījumi automašīnu un autobusu uzpildīšanai, kā arī, kā uzņēmumam izdodas strādāt bez valsts subsīdijām.
Studenti un citi interesējās, kā uzņēmumā var iziet praksi. Viņi uzzināja, ka par praktikantiem šeit vienmēr priecājas, jo biodīzeļdegvielas ražošanas tehnoloģiskais process prasa augsti kvalificētus speciālistus. Daudzas iemaņas jaunie speciālisti iegūst uz vietas. Pārsvarā uz praksi piesakās ķīmijas vai inženieru fakultātes studenti. Bioventieši ir pārliecības pilni, ka izietā prakse ir patiesi noderīga, un ikreiz cer, ka kāds no praktikantiem nākotnē atgriezīsies uzņēmumā jau kā diplomēts speciālists.
Atvērto durvju dienā uz apmeklētāju jautājumiem atbild ražošanas direktors Indulis Stikāns.
Izkraušanas mezglā nonāk jaunās ražas rapšu sēklas.
Komentāri (5)
Neiesaku liet savās vieglās automašīnās degvielu ar BIO piemaisījumu.Ne vienu vien autiņu esmu samaitājis ar to BIO piedevu.Braucu tagad ar 98 markas benzīnu un nezinu problēmas.
Aizmirsu piebilst par Induļa Stikāna BIO degvielas slavināšanu.Protams, ka slavēs.Tabakas un alkohola ražotāji savu produkciju arī slavē.Būtu labāk saviem strādniekiem pienācīgu algu maksājuši(vismaz 2000 eiro uz rokas),nevis par to nenormālo darbu atmet kaut kādus grašus.Zinu ko rakstu,bija man saistība ar to ražotni.
Aromātiska??? Nezinu nevienu,kam tā smirdoņa liktos aromātiska!
Natai jāmācās jēdzienu nozīme. Aromāts nenozīmē tikai patīkamo, aromāts ir jebkam - gan rozei, gan sausās atejas bedrei :) Tas vārds tikai nozīmē, ka kaut kas smaržo, bet patīkami vai nē, nenorāda ;)
Ar to jēdzienu nozīmi vispār ir interesanti.Bija kādreiz reklāma,kur reklamēja biksīšu ieliktnīšus ,kuri novērš nepatīkamo aromātu.Biju vispār pārsteigts par tādu vārdu salikumu,jo cik atceros tad no laika gala aromāts ir kaut kas patīkams (smaržīgs) un nepatīkama var būt tikai smaka(smirdoņa).šīs izmaiņas daudzos jēdzienos radās līdz ar valsts neatkarības atgūšanu Latvijā,kad šādas un daudzas citas izmaiņas ir novedušas situāciju līdz absurdam.Nu tad,ja aromāts var būt nepatīkams ,tad smirdoņa var būt patīkama.Kāpēc ne?Simtiem gadu pede.a.tus sauca īstajā vārdā.Tagad tas esot lamu vārds.Simtiem gadu ebreju varēja saukt par žī.u,tagad nevar,tas eso aizvainojoši.
Nu nav aromāts nepatīkams,nav un viss un neviens pārgudrais nepierādīs pretējo.Nepatīkama var būt tikai smirdoņa.
Pamazām virzāmies uz globālu ārprātu.Ilgi nebūs jāgaida un bērnu nevarēs saukt par puiku vai meiteni,būs jāsaka -bērns.Pie šāda veida nenormālām izmaiņām strādā vesela varza neliešu pasaules vareno vadībā.