2016. gada jūlijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums septiņu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 11,5 miljonus tonnu, un tas ir mazāks nekā gadu iepriekš.
Ostas kravu apgrozījums 11,5 miljoni tonnu
3Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.
Par 25% jeb 1,7 m.t. samazinājies SIA „Ventspils Nafta termināls” kravu apgrozījums. Septiņos mēnešos pārkrauti 5,1 m.t. kas ir tikai ceturtā daļa no termināļa jaudas. AS „Baltic Coal Terminal” pārkrauti 740 tūkstoši tonnu jeb 48% mazāk nekā pagājušā gada septiņos mēnešos, un arī šeit izmantota vien piektdaļa termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir AS “Ventspils tirdzniecības osta” – septiņu mēnešu laikā pārkrauts 1,2 m. t., kas ir par 745 t.t. jeb 38% mazāk nekā 2015.gadā, tiek izmantota trešā daļa termināļa jaudas. Arī naftas produktu terminālis SIA “Ventall Termināls” piedzīvo pārkrauto kravu kritumu, sasniedzot 473 t.t., kas ir par 464 t.t. jeb 50% mazāk nekā gadu iepriekš. Ļoti slikti rezultāti ir AS „Kālija parks”, kur septiņu mēnešu laikā pārkrauti vien 230 t.t., kas ir 6% no termināļa jaudas. Kritums kravu apjomā ir arī AS “Ventbunkers” – par 219 t.t. jeb par 15% mazāk nekā iepriekšējā gada septiņos mēnešos, sasniedzot 1,3 m.t. Terminālis izmanto tikai trešo daļu iespējamās jaudas.
Salīdzinot ar pagājušā gada pieticīgajiem datiem, labāk šī gada pirmā puse aizvadīta AS ”Ventspils Grain Terminal”, kur pārkrauti 192 t.t. labības - tas nozīmē, ka tiek izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas. Par 18% jeb 43 t.t. kravu apjomu palielinājis SIA “Ventplac” kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauti 288 t.t.. Par 20% jeb 20 t.t. kravu apjoms palielināts SIA “Ventamonjaks Serviss” sasniedzot 122 t.t., un par 6% jeb 17 t.t.vairāk, sasniedzot 294 t.t., pārkrāvis SIA “Ventamonjaks”. Turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā un līdz ar to arī kopējais kravu apgrozījums audzis SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” (+ 130 t.t. jeb 10%) sasniedzot 1,4 m.t..
Aprīlī darbi sākti jaunākajā Ventspils brīvostas piestātnē Nr.12, ko nomā SIA “Eurohome Latvija”. Maijā no šī termināļa nosūtīta pirmā krava – 52 t.t. čuguna.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
Komentāri (3)
Nu ko, augstāk minētais ir kā balzāms tiem, kurus traucē smakas, trokšņi un putekļi. Vēl nedaudz tik jāpaciešas un iestāsies laime pilnīgā.
Mjā, globalizācija ir ne tie iespējas, bet arī nežēlīga konkurence, arī tehnoloģijas, un ģeopolitiskie procesi ietekmē šo industriju, kur nākotne nav spoža paredzama.
lai VTO valde aizbrauc uz tallinas ostu un paskatas kadas tur piestatnes un kada tiriba nevis ka pie mums oglu cupas jau koki sakusi augt un piestatnes netiras krani novecojusi un ta talak , bet valde un prieksnieki dzivo cepures pacelusi un tikai nid ka naudas nava kravas nava un ka slikti iet , bet pienak VB rakstu laiks un lasi ka kraujam daudz un mums viss labi .