Paildzina piestātņu mūžu

Ilgi gaidīts remonts

Šīs piestātnes būvētas dažādos laikos – sākot no pagājušā gada piecdesmitajiem gadiem un beidzot ar astoņdesmito gadu beigām, kad tie vēl bija Padomju Savienības objekti, vai mūsu otrās brīvvalsts pašā sākumā. Visu šo laiku tās ­nebija piedzīvojušas nopietnus remont­darbus, tāpēc arī nolietojums tām atšķīrās un atšķirīgi bija arī remontdarbi. Atšķīrās pat piestātņu konstrukcijas, jo dažādi bija to projektētāji un būvniecības tehnoloģijas. Rekonstrukcijas darbi aptvēra krasta līniju 1390 metru garumā – no 19. līdz 25.a piestātnei –, tā ka projekts bija tiešām vērienīgs, lai gan no malas šie darbi tā īsti nebija pamanāmi. Ja nu vienīgi iežogotā teritorija. «Cilvēki dažkārt jautā, ko tad mēs tur īsti darām, jo no malas neko nevar redzēt. Taču tāda ir tā hidrobūvju remonta specifika, jo galvenais darbs notiek borta tajā pusē, ko cilvēks nemana. Cilvēka acij pamanāmākais ir tas, ka skaisti atkal nokrāsota rozā caurule, kas bija mazākais no visa paveiktā. Vēl mana, ka nomainīti tā saucamie fenderi jeb kuģu atvairelementi, kas dažās piestātnēs jau bija fiziski un morāli nolietojušies. Dažās gan tos bija iespējams salabot, vecajā sistēmā vienkārši nomainot nolietojušos elementus vai uzlabojot,» skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis.

Piestātņu rekonstrukcijas laikā notika nesošo metāla konstrukciju renovācija, piestātņu sienu gruntsūdens necaurlaidības atjaunošana un pārklāšana ar pretkorozijas pārklājumu. Tāpat tika uzstādītas jaunas drošības kāpnes, daļēji nomainītas elektrosadales sistēmas, kā arī likvidēti smilšu izskalojumi un padziļinājumi, kas izveidojušies laika gaitā. Darbi notika gan krastā, gan zem ūdens ar īpašu ūdenslīdēju iekārtu palīdzību. «Šis nebija apjomīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts, kuru realizējam Ventspils brīvostā, ja to salīdzinām ar piestātnes nr. 12 izbūvi un ar to saistīto dīķera izbūvi zem Ventas, tomēr katrs objekts prasa paaugstinātu uzmanību un rūpīgu pieeju – pieredzi, augsta līmeņa tehnisko bāzi un kvalificētus darbiniekus, kuri spēj skrupulozi realizēt darba uzdevumu. LNK Industries spēj pilnībā nodrošināt augstu kvalitāti un precizitāti visiem būvelementiem, kā arī tehnoloģiskajām iekārtām. Pilna procesa nodrošināšana mums ļauj arī precīzi nodrošināt darbu izpildi plānotajā laikā,» norāda LNK Industries valdes loceklis Jevgeņijs Locovs.

Lai kalpotu ilgāk

Lielākais ieguvums ir piestātņu kalpošanas laika paildzināšana, jo, kā jebkurai lietai vai būvei, tām ik pa laikam jāveic kāds remonts, citādi tās sabrūk vai kā savādāk beidz pastāvēt. Petrovskis stāsta, ka piestātņu nolietošanos faktiski varēja manīt, arī uzmetot aci ielas segumam pie tām: «Ikdienā jau cilvēki būs pamanījuši, ka pie piestātnēm segumā veidojas bedrītes, ko atbildīgie dienesti steidz labot. Tās jau ir sekas tam, ka piestātņu zemūdens daļā veidojas kādi caurumi, pa kuriem skalojas ārā smiltis un paliek tukšums, kurā tad arī iekrīt segums. Nav tā, ka tās varēja sabrukt pavisam un bija kaut kas ļoti bīstams, taču tās mazās, nepatīkamās bedres bija redzamas un jūtamas. Tagad šie caurumi ir aizdarīti, pēc kāda laika grunts būs nostājusies un šie iegrimšanas procesi būs apturēti.» Šī projekta mērķis nebija atjaunot arī segumu, bet sakārtot hidrotehnisko daļu, kas arī veiksmīgi ir izdarīts. Tomēr plānos ir pieķerties arī bruģim, tikai citā projektā. 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzēts arī jauns projekts pievedceļu uzlabošanai, kurā tad paredzēta arī promenādes seguma maiņa.

Sarežģītākais objekts izrādījās 23. piestātne, kas ierīkota no pašreizējās policijas ēkas līdz stāvlaukumam promenādes galā un ir celta pagājušā gadsimta vidū. Līdz ar to arī stāvoklis bija visbēdīgākais, ar ko būvnieki jau rēķinājās, taču, kā tas bieži vien gadās, remontējot kaut ko vecāku, patiesā aina atklājās tikai tad, kad visam ķērās klāt. «Pārsteiguma moments šādos objektos vienmēr ir bijis. Protams, būvēt zaļā pļavā ir vienkāršāk, bet šādos darbos jārēķinās, ka var gadīties visādi,» skaidro Petrovskis.

Aizķeršanās ar pozitīvu blakusefektu

Plānojot šī projekta realizāciju, radās iespējas apgūt papildu līdzekļus, taču bija ātri jāreaģē un jāpiedāvā kādas aktivitātes, tāpēc tika piedāvāts promenādes remonts, jo augstā gatavībā bija jau agrāk izstrādātie būvprojekti. Atlika tikai izsludināt iepirkumu, slēgt līgumus un darboties. Viss tika akceptēts ministrijā un pašvaldībā, taču šī aktivitāte bija jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju, un te nu gadījās aizķeršanās. Jau pavasarī viss tika nosūtīts, taču operatīvu atbildi ventspilnieki nesaņēma. Tāda tika atsūtīta vien pagājušā gada oktobra beigās, kad jau sen viss bija gatavs darbu sākšanai. Galu galā tos varēja sākt tikai novembrī, bet tas, saprotams, nav labākais būvdarbu laiks, tāpēc projekta realizēšanai bija nepieciešams vairāk laika nekā tad, ja darbi tiktu veikti vasarā. «Ieguvums tas noteikti bija iedzīvotajiem un viesiem, jo nesākām darbus vasarā un promenāde visu laiku bija atvērta, taču no būvniecības viedokļa tas radīja papildu sarežģījumus. Strādāt šādā objektā, kad ir zemas temperatūras, spēcīgi vēji un augsts ūdens līmenis, kas ļoti iespaido darbus, protams, ir grūtāk. Piemēram, ūdenslīdējiem grūtāk veikt savus darbus, grūtāk betonēt, krāsot. Līdz ar to būvdarbu termiņš bija garāks nekā būtu tad, ja darbi notiktu vasarā. Protams, sākot darbus vien novembrī, ar to jau rēķinājāmies,» atzīst Petrovskis.

Darbu ostā nekavēja

Jau konkursā bija norādīts, ka nedrīkst tikt traucēts ostas darbs, kas arī tika ņemts vērā. Nelielu dislokācijas maiņu gan piedzīvojuši piesārņoto ūdeņu savācēju grupas kuģi Venta un Užava, kas ikdienā bāzējas piestātnē pie Naftas govs. Bažas bija par piestātni, ko izmanto ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs, kam tuvojās sezonas atklāšana un līdz ar to no savas ziemošanas vietas bija jāpārceļas uz pasažieru uzņemšanas vietu. Tomēr arī šajā gadījumā būvnieki ar saviem pienākumiem tika galā lieliski, vispirms savedot kārtībā tieši Hercogam Jēkabam atvēlēto vietu un palīdzot sezonu sākt laikus.

Darbi notika arī 25. un 25.a piestātnē, kas bija tālākais šī projekta punkts. Šeit darbu veica firma GTL GT Inspekt, kam netrūkst pieredzes šādos objektos, taču atbildīgais būvdarbu vadītājs Igors Ļimonovs norāda, ka objekts nav bijis vienkāršs: «Darbus sākām novembrī, kad vairs nav nekādi patīkamie laika apstākļi, bet mēs visus dabas triecienus izjutām pirmie. Šīs piestātnes atrodas gandrīz pie jūras vārtiem, tā ka vētras, augstie viļņi vispirms skāra mūs, tāpēc veikt darbus nebija vienkārši. Tomēr izturējām, savus darbus paveicām, kā nākas, turklāt visu arī pabeidzām līgumā paredzētajā termiņā.»

Piestātni 25.a, kas atrodas pretī Kapteiņdienestam, izmanto brīvostas loči, kāpjot kuģos un dodoties darba gaitās. 25. piestātnē, blakus vecajām ostas darbnīcām, visi remontdarbi ir pabeigti, tomēr teritorija ir iežogota un tiek izmantota brīvostas saimnieciskajām vajadzībām. Taču, realizējot nākamo projektu un sakārtojot promenādes segumu, tas paredzēts arī pie 25. piestātnes, tā iegūstot promenādes pagarinājumu.

Rekonstruēto piestātņu kopgarums ir gandrīz pusotrs kilometrs.

Ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs jauno sezonu varēja sākt svaigi izremontētā piestātnē.

19.–25.a piestātņu atjaunošana pilsētas krastmalā

Galvenais darbuzņēmējs – AS LNK Industries un pilnsabiedrība GTL GT Inspekt

Darbu kopējās izmaksas – 1,87 miljoni eiro

Līdzfinansējums – ES Kohēzijas fonds

Būvuzraugs – SIA Isliena V

Autoruzraugs – SIA Jūras projekts un

SIA Inženieru birojs «Kurbada tilti»

Objektu būvniecība norisinās ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība, kas tiek īstenots darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi papildinājuma 3.3.1.3. aktivitātē Lielo ostu infrastruktūras attīstība «Jūras maģistrāļu» ietvaros.