Jūras vārti graudu eksportam

Kravu, kuru ceļš iet caur Ventspils brīvostu, plūsmā jau vairāk nekā desmit gadu garumā pastāvīgi bijuši graudi, ar kuru pārkraušanu nodarbojas kompānija Ventspils Grain Terminal – mūsdienu specializēta termināļa operators un īpašnieks.

Ventspils spēlē svarīgu lomu Latvijas un citu valstu graudu eksportā, konkurējot ne tikai ar Baltijas valstu ostām, bet arī ar kaimiņu Rīgu un Liepāju. Lai stiprinātu savas pozīcijas, Ventspils Grain Terminal gatavojas īstenot jaunas noliktavas būvniecību un paplašināt kravu klāstu.

Elevatoros – starpsezonas laiks

Caur mūsu jūras vārtiem iziet Latvijas graudi, lai tālāk nonāktu Eiropas valstīs, Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas valstīs, Saūda Arābijā, Irānā un citos pasaules reģionos. Vasaras pirmā puse ir starpsezonas laiks graudu eksportā, kad iepriekšējā gada raža jau ir pārdota un nosūtīta pircējiem, bet jaunā vēl nav novākta no laukiem. Lauksaimniecības gads nesakrīt ar kalendāra gadu un sākas 1. jūlijā. Līdz tam laikam jābūt parakstītiem līgumiem ar kravu nosūtītājiem, bet terminālim jābūt gatavam jaunās ražas graudu pieņemšanai. Jaunā raža sāks pienākt augustā, stāsta AS Ventspils Grain Terminal (VGT) valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šafranskis.

Patlaban terminālī notiek aktīvi sanitārie un profilaktiskie darbi, iztīrot glabāšanas rezervuārus, teritorijā tiek vāktas graudu sēnalas, putekļi un citi atkritumi, veikta dezinfekcija un kaitēkļu dezinsekcija. Kaitēkļi terminālī varēja nonākt kopā ar pagājušā gada graudiem. Tāpat notiek iekārtu tehniskā apkope un remonts. Pagājušajā nedēļā terminālī notika sertificēto dzelzceļa svaru vagonu un automašīnu ar graudiem svēršanai plānotā verifikācija. Šobrīd aktīvi tiek slēgti arī līgumi ar pastāvīgajiem partneriem – Latvijas graudu eksportētājkompānijām Latraps un Elagro Trade – jaunajam komercgadam. Šīs divas kompānijas nodrošina 90% Ventspils termināļa noslodzi. VGT veic pārrunas par graudu pārkraušanu arī ar divām Krievijas kompānijām.

Pērn – rekordliela graudu raža

Šafranskis atzīst, ka Ventspils graudu terminālī starpsezonas periodi citus gadus ieilguši uz pusgadu un vēl ilgāk. Tā bija arī pagājušajā gadā, kad pirmajā pusgadā terminālis strādāja sliktāk nekā šogad, par ko VGT saņēma Ventspils brīvostas pārvaldes kritiku. Vēl nelabvēlīgāki terminālim izrādījās arī divi iepriekšējie gadi – 2013. un 2014. gads.

Taču, pateicoties bagātīgajai Latvijas zemkopju ievāktajai graudu ražai pagājušajā gadā, augustā Ventspilī parādījās mašīnu un vagonu rindas ar Latvijas graudiem. Raža bija tik liela, ka graudu nosūtīšana eksportam, kas iesākās pagājušā gada augustā, beidzās tikai šā gada maijā, turpina Šafranskis. Šā gada pirmajos piecos mēnešos VGT pārkrāvis nedaudz mazāk par 200 000 t graudu, bet pagājušajā gadā – vairāk nekā 500 000 t, kas atbilst termināļa pārkraušanas jaudu trešdaļai. Līdztekus Latvijas graudiem šogad Ventspilī nelielā apjomā saņemti arī Krievijas mieži, stāsta Šafranskis.

Par kravām ir jācīnās

Nevienmērīgumu termināļa darbībā tās vadītājs skaidro galvenokārt ar sīvo konkurenci starp Baltijas un Krievijas ostām, cīnoties par graudu kravu plūsmu. No tuvākajām ostām visizdevīgākajā pozīcijā ir Klaipēda – vienīgā osta Lietuvā, kurai tiek lietuviešu graudu lauvas tiesa. Latvijā graudus pārkrauj trīs lielas ostas – Ventspilī, Rīgā un Liepājā. Vistuvāk Latvijas robežai ar Krieviju un Baltkrieviju tranzīta kravas saņemšanai atrodas Rīga. Savukārt no Liepājas rokas stiepiena attālumā ir līdz Lietuvas robežai, kas dod iespēju kaimiņiem pretendēt uz ievērojamo daļu Lietuvas graudu, un tuvāk nekā no Ventspils līdz Latvijas maizes klētij – Zemgalei, kur nobriest Latvijas graudu kvalitatīvo šķirņu pamatdaļa. Pēc Šafranska domām, ar Latvijas graudu eksportu trīs mūsu ostas var intensīvi strādāt tikai trīs mēnešus gadā. «Tādēļ esam spiesti sīvi konkurēt ar kaimiņiem un meklēt papildu graudu kravu plūsmas,» atzīst Šafranskis.

Termināļa stiprās un vājās puses

Viena no Ventspils galvenajām priekšrocībām ir dziļais ūdens – Brīvostas pārvaldes nodrošinātas dziļūdens piestātnes, pie kurām var pilnībā kravu uzņemt panamakss klases kuģi. Piemēram, Liepājas ostā panamaksus vajag pabeigt iekraut reidā, jo pie piestātnēm trūkst dziļuma. Savukārt termināļa vājais posms joprojām ir noliktavas telpu trūkums, norāda Šafranskis. Ventspils graudu termināļa iespējas ir ierobežotas, jo tam ir šaurā specializācija – VGT pārkrauj tikai graudus. Tajā pašā laikā konkurenti – tā pati Liepājas osta – pārkrauj arī plašu klāstu pārstrādāto lauksaimniecības produktu – cukurbiešu izspaidas, lopbarības raušus, spraukumus, sēklas un saulespuķu sēnalas, pākšaugus, kukurūzu u.c. Noliktavas telpu trūkst arī aktīvākajā graudu novākšanas laikā, kad cenas tirgos ir viszemākās, un ir svarīgi pieturēt graudus ostā, sagaidot vislielāko pieprasījumu un labākas cenas, bet nākas graudus pārdot, jo tos vienkārši nav, kur uzglābāt, skaidro Šafranskis. Tāds laiks graudu eksportētājiem ir rudens un ziema. Šajā laikā VGT termināļa rezervuāri ir piepildīti līdz pašai augšai. Vienlaikus terminālī var uzglabāt 70 000 t graudu. «Atšķirībā no Liepājas mēs nevaram piedāvāt saviem klientiem pietiekamu graudu uzglabāšanas iespēju,» atzīst VGT vadītājs.

Kas neattīstās, tas mirst

Lai stiprinātu savas pozīcijas ostu konkurencē, cīnoties par graudu tranzītu, VGT nolēma uzbūvēt jaunu 40 000 t tilpuma noliktavu. «Kas neattīstās, tas mirst,» pārliecināts Šafranskis. Viņš uzskata: lai saglabātu jau esošos klientus, svarīgi parādīt viņiem, ka terminālis nestāv uz vietas, bet attīstās. Jaunā noliktava palīdzēs ne tikai piedāvāt termināļa klientiem papildu jaudu graudu uzglabāšanai, bet arī ievērojami paplašināt pārkraujamo kravu klāstu uz eļļas un pākšaugu kultūru, kā arī lauksaimniecības pārstrādes produktu rēķina, ko varēs pārkraut starpsezonas laikā, stāsta Šafranskis.

Šobrīd projekts ir izgājis sabiedriskās apspriešanas stadiju, saņemot vietējo iedzīvotāju atbalstu. Tiek pabeigta tehniskā projektēšana. Drīzumā projekts nonāks saskaņošanai pilsētas domē, cer Šafranskis. Šogad plānots uzsākt celtniecību, lai nodotu noliktavu ekspluatācijā nākamā gada pavasarī. Visa projekta izmaksas – aptuveni 7 miljoni eiro. Finansējums tiks īstenots uz pašu kompānijas un banku līdzekļu rēķina. Noliktavas apkalpošanai darbā tiks pieņemti vairāki jauni speciālisti.

Putēšana tiek rūpīgi kontrolēta

Vēl nesen iedzīvotāji nereti sūdzējās par putēšanu graudu iekraušanas laikā kuģos pie VGT termināļa. «Esam pieņēmuši veselu virkni pasākumu, lai samazinātu termināļa darbības ietekmi uz pilsētas vidi,» stāsta Šafranskis. Iekraujot kuģī kravu, tiek izmantots brezents, ar kuru sedz kravas tilpni, cik to var pieļaut tehnoloģija. Terminālī darbojas putēšanas novērošanas sistēma graudu iekraušanas laikā. Iestājoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem – vēja virzienam mainoties uz dzīvojamo zonas pusi – pārkraušanas darbi tiek apturēti. Kompānija mēra putekļu koncentrāciju ārpus darba zonas un uzskata, ka, pateicoties pieņemtajiem pasākumiem, ir izdevies ievērojami samazināt termināļa negatīvo ietekmi uz pilsētu.

VGT speciālisti seko līdzi jaunākajiem risinājumiem un tehnoloģijām – putekļu novēršanas filtri, uzliktņi u.c. Rudenī tiek plānots komandējums uz Dāniju, lai uzzinātu vairāk par vienu no tādiem jaunumiem. «Mēs rūpīgi pildām visas Reģionālās vides pārvaldes norādes, kas nostiprinātas B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā,» apliecina Šafranskis. Jaunas iespējas vides problēmu risināšanā piedāvās arī plānotā jaunā noliktava, kas ļaus kompānijai piesaistīt terminālī kravas, kas put mazāk. Kompānija izveidojusi savstarpēji pieņemamu sadarbību ar dzīvojamo māju Dzintaru ielā 34, kas tuvāk nekā citi izvietota pie graudu termināļa un daudz jutīgāk reaģē uz tā darbību.

VGT vadītājs Vladislavs Šafranskis cer, ka jaunās noliktavas būvniecība ļaus paplašināt pārkraujamo produktu klāstu un palielināt termināļa konkurētspēju.

Graudu termināļa priekšrocība ir Ventspils brīvostas pārvaldes nodrošinātā dziļūdens piestātne, kas ļauj pilnībā iekraut panamakss klases kuģus.