Meklē jaunas sadarbības iespējas

Veiksmīgs bizness nereti rodas, tiekoties ar partneriem, apmainoties ar informāciju, viedokļiem un pieredzi. Vācijas un Latvijas ostu otrā foruma dalībnieki sanāca kopā Rīgā, lai apspriestu pašreizējās situācijas aktuālākos jautājumus jūrniecības nozarē, abu valstu jaunās iespējas uzņēmumu sadarbībā transporta un loģistikas jomā, stiprinātu pašreizējos sakarus un nodibinātu jaunus lietišķus kontaktus. Pirmais Latvijas–Vācijas jūrniecības forums notika 2009. gadā, kad, tāpat kā šoreiz, abu valstu ostas un transporta nozares bija nonākušas izaicinājumu priekšā, kas toreiz tāpat bija saistīti ar ekonomisko krīzi un globālajām pārmaiņām pasaules tirgos.

Forumu apmeklēja vairāk nekā 200 Latvijas un Vācijas pārstāvju, toskait – vairāk nekā 50 viesu no Vācijas, kas pārstāvēja Hamburgas, Lībekas un Ķīles ostu. Vācija ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris, ieņemot 4. vietu eksportā (8% no kopējā apjoma) un 2. vietu preču importā (11%), foruma dalībniekiem atgādināja Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras Latvijas biroja vadītājs Andris Eglājs.

Savukārt Latvijai kā tranzītvalstij, kas saistīta ar multimodālajiem transporta koridoriem ar Krieviju, NVS valstīm, Centrālo Āziju, kā arī ar Skandināviju un Eiropu, ir svarīga jaunu tranzīta kravu plūsmu piesaistīšana, norādīja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, īpaši izceļot prāmju savienojumu svarīgo lomu no Ventspils un Liepājas.

Ekonomikas un tirdzniecības attiecībām starp Latviju un Vāciju ir vairāku gadsimtu sena vēsture. Kādreiz Hamburga, Lībeka, Rīga un Ventspils bija tirgotāju organizācijas – Hanzas savienības – sastāvā, kas izveidojās aptuveni pirms 800 gadiem. Mūsdienās Latvijas un Ziemeļvācijas ostas saista ciešas tirdzniecības attiecības. Rīgas ostai Hamburga un Lībeka ir konteineru un ģenerālkravu piegādātājas un saņēmējas, savukārt Ventspili un Liepāju ar Vācijas ostām Travemindi un Lībeku saista regulāras prāmju līnijas, kuras apkalpo lielākais prāmju operators Eiropā Stena Line.

Patlaban visas Eiropas ostas piedzīvo sarežģītu laiku, kas saistīts ar preču pārprodukciju, energoresursu zemajām cenām un no tā izrietošajām globālajām izmaiņām pasaules tirgos. Turklāt ostu darbību rezultātu negatīvi ietekmē abpusējās ekonomiskās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Līdz ar to daudzas ostas piedzīvo kravu apgrozījuma samazināšanos. Draudus ostu attīstībai var radīt arī jaunā ES regula, kuru Eiropas Parlamentā aktīvi lobē pasaules kuģošanas kompānijas. Tieši tāpēc ostām ir nepieciešams stiprināt sadarbību un meklēt jaunas iespējas partnerībai, norādīja Hamburgas ostas pārvaldes mārketinga vadītājs Aksels Materns. «Ostas vieno teritorijas un cilvēkus, jūras un sauszemi,» tik tēlaini ostu nozīmi izcēla Hamburgas pārstāvis.

Potenciāls topošajiem biznesa projektiem

Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks

• Ieguvums no šādiem forumiem – viedokļu un informācijas apmaiņa aktuālos jautājumos. Forums ietver potenciālu topošajiem biznesa projektiem, kas paši no sevis ne no kurienes nerodas, bet dzimst tieši tādās tikšanās reizēs. Perspektīvā iespējama konteineru kuģu apkalpošana no Hamburgas arī mūsu ostā, ja tie pa ceļam uz Rīgu ienāks Ventspilī. Savukārt tas kļūs iespējams, kad Ventspilī būs pietiekami daudz vietējo kravu. Kravu apgrozījuma samazinājums Ventspils ostā, tāpat kā citās ostās, saistīts ar izmainījušos tirgus situāciju, Krievijas rubļa kursa izmaiņām, kā arī, protams, savstarpējām ekonomiskajām sankcijām starp ES un Krieviju. Jo ātrāk sankcijas tiks atceltas, jo labāk būs visiem. Gribu arī atgādināt, ka kravas ostās piesaista privātās komerckompānijas. Ostas kravu apgrozījums – privāto termināļu prognožu summa, balstoties uz to noslēgtajiem līgumiem. 2016. gadā tāda Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma summārā prognoze – 22 miljoni tonnu. No savas puses Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina visus apstākļus kuģu un kravu apkalpošanai ostā: ostas nodevas mums ir vienas no zemākajām, pievedceļi un ostas infrastruktūra – visaugstākajā tehniskajā līmenī, pārējais atkarīgs no termināļu prasmes piesaistīt kravas.

Foruma dalībnieku komentāri:

Marina Basso Mihaele, Hamburgas ostas pārvaldes Tirgus attīstības direktore Baltijas jūras un Austrumeiropas reģionā:

– Latvijas ostas ir svarīgi tirdzniecības partneri Hamburgas, Lībekas, Ķīles ostām, un tām ir nozīmīga loma Latvijas un Vācijas tirdzniecības attiecībās. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija ietekmējusi arī Vācijas ostas. Hamburgai Krievija ir otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc Ķīnas. Pērn krīzes dēļ attiecībās starp ES un Krieviju Hamburgas osta zaudēja 30% pārkraujamo konteineru apjoma. Tādēļ mēs jau otro reizi braucam uz Latviju, lai tiktos ar saviem biznesa partneriem, apmainītos ar informāciju un, iespējams, atrastu kopīgus risinājumus un jaunas sadarbības iespējas. Starp Lībekas un Ventspils ostu ir izveidota tiešā prāmju satiksme, un, kas zina, iespējams, nākotnē mūsu ostas saistīs jaunas prāmju līnijas.

Andris Maldups, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors:

– Latvijas ostas nevar konkurēt ar Hamburgu, taču mūsu sadarbības iespējas saistītas ar konteineru pārvadājumiem. Hamburgā šie konteineri tiek pārkrauti no okeāna līnijām uz daudz mazākiem kuģiem, un tālāk krava nonāk Krievijas, Baltkrievijas, Centrālās Āzijas tirgū. Par šīm kravām savā starpā konkurē visas Baltijas ostas. Starp Latvijas ostām līderpozīcijas pieder Rīgai, kas paņem teju visas konteinerkravas, kas pienāk no Hamburgas. Toties Ventspils specializējas kravu prāmju līniju apkalpošanā.

Oskars Osis, kuģošanas kompānijas Stena Line Baltijas reģiona, Krievijas un NVS valstu kravu pārvadājumu direktors:

• Krīzes un globālo pārmaiņu apstākļos pasaules tirgos mūsu kompānija apgūst jaunas iespējas un piedāvā saviem klientiem jaunus produktus. Viens no tiem saistīts ar mūsu centieniem apvienot sauszemes tirdzniecības ceļus ar prāmju un dzelzceļa līnijām. Svarīgi, ka šajā projektā mēs neaprobežojamies ar Baltijas reģionu un necenšamies konkurēt ar tām kompānijām, kuras jau apkalpo šajā reģionā automašīnu un treileru kravu pārvadājumus. Mēs ejam tālāk, apkalpojot pārvadājumus vairāk nekā 900 km attālumā Krievijas dziļienē un apvienojot tos vienotā loģistikas ķēdītē. Tādējādi mēs sadarbojamies ar klientiem, kas atrodas daudz tālāk no Baltijas, piesaistot viņu kravas visai transporta industrijai, toskait arī ostām, kas apkalpo mūsu prāmju līnijas Baltijā, Skandināvijā, Vācijā. Šobrīd tie pārsvarā ir metāla izstrādājumi, kurus mēs pārvadājam no Krievijas uz Eiropu, sadarbojoties ar Latvijas dzelzceļu, termināļiem Noord Natie Ventspils ostā un Terrabalt Liepājas ostā.»