Priecājas piedalīties pilsētas un ostas attīstībā

Pateicoties vērienīgiem projektiem, objekti pārtop par labiekārtotiem ostas pievedceļiem, jauniem ražošanas korpusiem, kuros veidojas darba vietas ventspilniekiem, sakārtotiem ostas infrastruktūras objektiem, kas kalpo arī iedzīvotajiem.

Tu atnāci uz Ventspils brīvostas pārvaldi, kad jau biji guvis pieredzi mašīnbūves ražotnes Malmar Sheet Metal izveidē Ventspilī.

– Ventspils brīvostas pārvaldē es strādāju kopš 2014. gada paša sākuma. Pirms tam – no 2006. gada augusta līdz 2013. gada oktobrim – strā­dāju beļģu mašīnbūves uz­­ņēmumā Malmar Sheet Metal. Tagad varu teikt, ka, tikai pateicoties jaunības maksimālismam, es piekritu piedalīties šādas mašīnbūves ražotnes izveidē no nulles. Atzīšos, mani virzīja arī vēlme parādīt, uz ko esmu spējīgs un ka Ventspilī var darboties ne tikai osta, nodrošinot darbu cilvēkiem un nesot naudu, bet arī rūpnieciskās ražotnes. Man bija Rīgas Tehniskās universitātes diploms inženiera mašīnbūves specialitātē, un ostas lietas tobrīd mani nesaistīja. Tagad tā laika atmiņas manī raisa smaidu. Jo īpaši, ja ņem vērā, ka šobrīd strādāju ostā. Tas ir viens no paradoksiem, ko dzīve man nereti sarūpē. Skolā un universitātē man nepatika rasēšana, bet vēlāk pats tieši šo priekšmetu pasniedzu RTU Ventspils filiāles studentiem un Ventspils Tehnikuma (toreiz 20. arodvidusskolas) audzēkņiem. Tāpat arī ar ostu – gribēju pierādīt, ka var iztikt bez tās, bet tagad pats šeit strādāju (smejas).

Kāpēc nolēmi aiziet no rūpnieciskās ražotnes tieši tajā brīdī, kad tā bija sakārtota un pārcēlās uz jaunām ražošanas telpām Ganību ielā?

– Tik tiešām. Mašīnbūves ražotnes Malmar izveidi iesākām 2006. gadā. Sākumā uzņēmuma pamatkodolā bijām trijatā, nedaudz vēlāk – jau sešatā. Ražošana iesākās ar vecām un salīdzinoši primitīvām iekārtām, kas bija atvestas no Beļģijas. Sākumā nebija ne lielu investīciju, ne supermodernu iekārtu, kas viss tagad ir pieejams uzņēmumā Malmar Sheet Metal. Bija potenciāls – ekskluzīvas iespējas strādāt slavenajam zīmolam Volvo. 2012. gada novembrī mēs atvērām jaunu ražotni Ganību ielā, bet jau nedaudz mazāk kā pēc gada es aizgāju no uzņēmuma. Lēmums par aiziešanu no Malmar bija viens no smagākajiem manā dzīvē. Es visus šos septiņus gadus biju ļoti dziļi šajā ražotnē, uzliktais darba ritms un apstākļi bija smagi, kā rezultātā pārdegu, bet bija apziņa novest uzsākto līdz galam. Kad uzņēmums stabilizējās, man radās vēlēšanās un iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē. Septiņus gadus gājām uz lielu mērķi, bet, kad to sasniedzām, – pazuda stimuls turpināt strādāt tādā darba režīmā. Šodien es neko nenožēloju.

Ventspils brīvostas pārvaldē sāki vadīt vienu no svarīgākajām nodaļām. Vai atceries, ar kādām izjūtām uzsāki darbu jaunajā amatā?

– Nevaru piekrist, ka mūsu nodaļa ir vissvarīgākā. Osta ir vienots organisms. Vai var noteikt, kurš cilvēka orgāns ir vissvarīgākais? Tāpat ir ostā – viss organisms nevar saliedēti darboties, ja pietrūkst kaut vismazākās skrūvītes. Grūti iedomāties ostas darbu bez Kuģošanas atbalsta dienesta, dziļumu mērī­jumiem vai bez loču darba. Neapšaubāmi, tehniskā daļa arī ir svarīga ostas organisma daļa. Mūsu pārziņā ir investīciju apgūšana, dārgu projektu īstenošana, kas pilnīgi noteikti prasa lielu atbildību. Man darba vietas maiņa nozīmēja vispirms pāreju no privātā sektora uz valsts. Privātā uzņēmumā daudzi jau­tājumi tiek risināti vienkāršāk un ātrāk vie­nojoties – pa telefonu vai izmantojot pazīšanos. Šeit ir jāievēro visas procedūras – iepirkumi, līgumi, saskaņošanas utt. Pēc Malmara bija tāda sajuta, ka esmu no slēgtas telpas izrāpies ārpasaulē. Tajā darba režīmā un darba apstākļos, kuros es strādāju, nereti visa mana diena pagāja, neiznākot no uzņēmuma telpām, risinot tikai vienveidīgas problēmas, kur es zināju visus procesus līdz pēdējam sīkumam, jo visur biju piedalījies. Šeit savukārt uzreiz pavērās perspektīva – braukājot pa objektiem un risinot ar tiem saistītus jautājumus, es katru dienu redzu, kas notiek pilsētā, ostā, un man tiek dota iespēja piedalīties arī valstī notiekošajos ekonomiskajos procesos.

Malmarā tu vadīji vienu uzņēmumu, bet šeit tev ir darīšanas ar visiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas brīvostas industriālajās zonās.

– Es teiktu pat vairāk – manam pašreizējam darbam ir saistība ne tikai ar brīvostas industriālo zonu rūpnieciskajiem uzņēmumiem, bet arī ar visu pilsētu. Ventspils brīvostas projekti ietver sevī daudzu pilsētas infrastruktūras objektu – ielu, laukumu, krastmalas – uzlabošanu.

Divi ar pusi gadu, kamēr tu vadi Tehnisko daļu, nebūt nav liels laika posms, taču pa šo laiku ostā ir uzcelta virkne svarīgu un sarežģītu objektu. Kas tie ir par objektiem?

– Galvenokārt tie ir 3 galvenie Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti. Lielākais no projektiem bija – Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām. Projekts iesākās jau 2010. gadā, tā ka es piedalījos tā noslēguma stadijā. Ventspilniekiem tas ir redzamākais no pēdējos gados realizētajiem projektiem, jo pievedceļi iet pa pilsētas ielām. Projekta laikā atjaunoti vai no jauna izbūvēti vairāk nekā 40 pilsētas ielu posmi vai laukumi. Kopumā tam tika iztērēti 38 miljoni eiro, no kuriem 30 miljonus līdzfinansēja Kohēzijas fonds. Domāju, ka šis projekts tādā vai citādā ziņā uzlaboja visu ventspilnieku dzīves kvalitāti – kādam tas ir ikdienas ceļš uz darbu, kādam – iela līdzās mājām, kas kļuvusi ērtāka, gaišāka. Otrs projekts – Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība. Šajā projektā ietilpst vairāki objekti: dziļūdens piestātnes nr. 12 izbūve pie tilta ar 2 ha kravlaukumu un pilsētas sadzīves kanalizācijas dīķeri zem Ventas; Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvēšanas piestātņu rekonstrukcija; Ziemeļu mola viļņ­lauža remonts; krasta nostiprinājums piestātnei 40a pie teātra nama Jūras vārti; piestātņu remonts visas pilsētas krastmalas garumā – piestātnēs nr. 19, 20, 21, 22, 23, 25, 25a; Ventas upes kuģošanas kanāla gultnes padziļināšana līdz 15 metriem no apgriešanās baseina līdz 12. piestātnei. Divus pēdējos no nosauktajiem objektiem varēja realizēt, pateicoties papildus pieejamajam ES fondu finansējumam, kuru vajadzēja apgūt līdz pagājušā gada beigām. Diemžēl garās saskaņošanas procedūras ar Eiropas Komisiju dēļ darbi tika uzsākti tikai gada nogalē, lai gan bijām gatavi sākt darbus jau vasarā. Tas radīja arī tehniskus šķēršļus, kas bija saistīti ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, jo darbi tika veikti ziemas periodā, nevis, kā sākumā paredzēts, pagājušā gada vasarā. Varbūt tā arī labāk, jo visi remontdarbi krastmalā nenotika tūrisma sezonā. Tomēr Eiropas fondu līdzfinansējumu varējām saņemt tikai tai darbu daļai krastmalas remontam un padziļināšanas darbiem, ko paguva paveikt līdz pagājušā gada beigām. Trešais vērienīgais projekts – grunts stiprināšana aiz 2. un 3. piestātnes, kas atrodas tieši iepretim brīvostas ēkai Ventas otrā krastā. Tur ekspluatācijas laikā piestātne sāka pārvietoties upes virzienā, kas jau sāka apdraudēt kuģošanas drošību ostā. Mazāki realizētie projekti – trīs ražošanas ēku uzbūvēšana: Elektronikas centrs, Tehnoloģiju centrs un šokolādes fabrikas Pobeda ēka. Šobrīd visi projekti ir pabeigti, izņemot krastmalu, kur darbi arī tuvojas izskaņai. Pēc krastmalas nodošanas ekspluatācijā Ventspils brīvostas pārvalde būs pabeigusi vērienīgu naudas līdzekļu apguves programmu no Eiropas Savienības fondiem, kas piešķirti iepriekšējam plānošanas periodam – 2007.–2013. gadam, kopumā no fondiem piesaistot nepilnus 60 milj. eiro.

Ventspilij nereti pārmet, ka tā paņem sev visu naudu no Eiropas fondiem. Tu strādā ar projektiem, kuru finansēšanai tiek piesaistīti desmitiem miljonu eiro no Eiropas fondiem. Vai tas ir tik viegli – piesaistīt ES finansējumu?

– Esmu dzirdējis šos pārmetumus. Ventspils patiešām piesaista vairāk līdzekļu no Eiropas fondiem nekā citas pašvaldības. Un tas ir nopelns, nevis trūkums. Kāpēc vajadzētu būvēt jebkuru objektu par pašvaldības naudu, ja var pusi vai pat 85% izmaksu piesaistīt no Eiropas Savienības? Pie tā strādā pašvaldības un Ventspils brīvostas speciālisti, kuriem ir gadu gaitā uzkrāta pieredze, profesionalitāte un augstākā līmeņa kvalifikācija! Tādēļ, pateicoties mērķtiecīgam speciālistu darbam, arī Ventspilij izdodas piesaistīt naudu no ES fondiem, par ko man ir liels prieks. Šie speciālisti nereti neliedz savus padomus komersantiem, piesaistot līdzfinansējumus no tiem paredzētiem struktūrfondiem, kas nozīmē, ka atkal ES nauda nāk uz Ventspili.

Šogad tiks atvērtas jaunā Eiropas Savienības budžeta plānošanas perioda programmas 2014.–2020. gadam. Kādiem projektiem Ventspils brīvostas pārvalde plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu?

– Virzieni saglabājas tie paši, viens no tiem – industriālo parku attīstība un jaunu ražošanas ēku būvniecība. Jau notiek divu jaunu ēku projektēšana. To būvniecība, visticamāk, tiks sākta nākamajā gadā. Tāpat tiks turpināta pievadceļu rekonstrukcija, hidrobūvju un ostas infrastruktūras modernizācija, kam tiek plānots piesaistīt 24 miljonus eiro no Kohēzijas fonda. Neko jaunu ostā pagaidām nav plānots būvēt – jo teritorija līdz Apvedtiltam jau ir sabūvēta. Galvenie projekti būs saistīti ar remontiem. Lielākos remontus plānots veikti Ziemeļu un Dienvidu molā. Ceru, ka darbā pie jaunajiem projektiem noderēs pieredze, kuru jau esmu ieguvis iepriekšējā plānošanas perioda lielo projektu noslēguma posmā.

Kuru tu uzskati par savu galveno padomdevēju un palīgu darbā?

– Vispirms jau tas, protams, ir mans priekšgājējs Arnis Mazalis, kurš palīdzēja izprast mana pašreizējā darba būtību. Lielu atbalstu izjūtu no brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa, kuram ir ļoti liela dzīves un darba pieredze. Neapšaubāmi tas ir arī manas nodaļas darbinieku un visas Ventspils brīvostas pārvaldes kolektīvs, projektu vadītāji, bez kuru palīdzības es nevaru iedomāties savu ikdienas darbu. Es jūtos kā maza skrūvīte lielā un saliedētā Ventspils brīvostas mehānismā.

Ko tu uzskati par saviem sasniegumiem pašreizējā amatā?

– Par maniem sasniegumiem lai spriež citi. Strādājot Ventspils brīv­ostas pārvaldē, esmu dzirdējis arī sev adresētu kritiku, to uztveru konstruktīvi un cenšos analītiski ieklausīties. Man pašam ir svarīgi tas, ka man ir dota iespēja piedalīties mūsu pilsētas izveides un attīstības procesā. Man tas ir liels gods – strādāt pilsētas labā, piedalīties ostas attīstībā, kura, kā zināms, nav atdalāma no pilsētas. Par šo iespēju esmu pateicīgs Dievam.