Zvejas osta domā par nākotnes plāniem

Jahtu un burātāju ērtībai

Šobrīd šajā teritorijā ir izvietoti objekti, kas kādreiz piederēja Latvijas Zvejnieku savienībai (kuru pārņēma AS LZS), – vecas garāžas, bijušā hidrometeoroloģiskā biroja ēka, vēlāk viesnīca, tukšs bijušā starpkolhozu uzņēmuma administratīvais korpuss un bijušā konservu kārbu ražošanas ceha ēka, vecā saldētava, jahtu ostas administratīvā ēka. 2014. gada beigās visus vecos objektus, kas atradās uz Ventspils brīvostas zemes, pārņēma četras AS LZS meitaskompānijas – SIA Seaview Real Estate, SIA Baltic Seaside Resort, SIA Baltic Waterfront Technopark un SIA New Yacht Marina, lai attīstītu šeit komercdarbību četros virzienos – katra kompānija savā, stāsta visu četru kompāniju valdes loceklis Aivars Graudiņš. Nesen Jahtu ostai līdzās esošās teritorijas jaunie apsaimniekotāji noslēdza ar Ventspils brīvostas pārvaldi līgumus par zemes nomu Medņu ielā 40, Medņu ielā 42, Medņu ielā 27 un Dienvidu molā 5.

Patlaban notiek darbs pie komercdarbības virzienu attīstības koncepcijas, skaidro Graudiņš. Vistuvāk īstenošanai ir plāni, kas saistīti ar Jahtu ostas un jahtu apkalpošanas attīstību. Kompānija New Yacht Marina otro gadu nodarbojas ar Jahtu ostas attīstību, jau tagad rūpējoties par to, lai šī vieta kļūtu saistoša ūdensceļotājiem, tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Šī darba pirmie rezultāti jau ir redzami – Jahtu osta pakāpeniski tiek sakārtota, tiek paplašināts pakalpojumu klāsts, kas pieejams burātājiem un ūdenstūristiem. Tas uzreiz atspoguļojas arī pieaugošajā jahtu tūrisma aktivitātē mūsu ostā. Jahtu ostas pārvaldnieks Reinis Ābele saka, ka pagājušajā gadā pieaudzis mūsu ostā ienākušo jahtu skaits. šim gadam arī jau ir saņemts pietiekami daudz pieteikumu no privāto jahtu īpašniekiem no dažādām valstīm, pārsvarā no Skandināvijas.

Savukārt kompānija Baltic Waterfront Technopark iecerējusi attīstīt darbību, kas saistīta ar nelielu kuģu un jahtu remontu un uzglabāšanu. Šiem mērķiem paredzēts izmantot vecās saldētavas teritoriju. Graudiņš saka, ka šeit varēs remontēt un turēt ne tikai Latvijas, bet arī Skandināvijas, Vācijas un citu Eiropas valstu jahtas.

Viesnīcas un SPA ar skatu uz jūru

Daudz ilgāki pētījumi un dziļāks ekonomiskais pamatojums ir nepieciešami viesnīcu un dzīvojamo objektu attīstībai. Arī par šiem plāniem tiek domāts Zvejas ostas teritorijā. Kompānija Baltic Seaside Resort plāno izveidot viesnīcu kompleksu ar SPA procedūrām, konferences zāli, bet līdzās tai – administratīvās un dzīvojamās ēkas. Savukārt Seaview Real Estate paredz uzbūvēt dzīvojamo māju kompleksu un iznomāt dzīvokļus tūristiem un citiem īrniekiem uz īsu laiku, kā arī nodarboties ar dzīvokļu pārdošanu. Pēc Graudiņa teiktā, plāni, kas saistīti ar viesnīcu kompleksa un dzīvojamo māju būvniecību, šobrīd ir padziļināto pētījumu un ekonomisko aprēķinu stadijā, tiek meklēts un piesaistīts finansējums, ieskaitot Eiropas Savienības fondus. Iespējams, šie plāni vēl tiks mainīti. Nav noslēpums, ka tūrisma attīstību mūsu pilsētā ietekmē klimatiskie apstākļi, bet vasara Ventspilī ilgst ne vairāk par vienu diviem mēnešiem. Tādēļ biznesa projektiem, kas saistīti ar jauno nekustamo īpašuma attīstību atpūtai un tūrismam, ir jābūt reāliem un pamatotiem, saka uzņēmēji.

Un tomēr pašreizējie pārvaldnieki optimistiski raugās nākotnē, cerot, ka līdz šī gada beigām aprēķini tiks pabeigti, bet līdz 2020. gadam grandiozajiem plāniem būs lemts piepildīties. Viņu optimisms balstās tajā, ka tūristu pieplūdums Ventspilī katru gadu pieaug, sasniedzot 110–130 tūkstošus gadā, bet pilsētas infrastruktūra tiek papildināta ar jauniem sporta un atpūtas objektiem. «Ja tūristiem būs, uz kurieni braukt, tad viņi brauks, sakārtota vide pati par sevi piesaista. To pašu var teikt par jahtām. Ja tūristiem ir, kur apstāties, un ir, ko darīt, tad arī viņi šeit paliks uz vairākām dienām,» savu koncepciju pamato Graudiņš. Ventspils galvenā priekšrocība ir tās izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums ceļu krustojumā no Skandināvijas uz Eiropu.

Aivars Graudiņš un Reinis Ābele saka, ka teritoriju attīstība starp Jahtu ostu un pilsētas pludmales kāpu zonu piešķirs pilsētas ekonomikai jaunu impulsu – pie mums sāks braukt vairāk tūristu, bet celtniekiem būs darbs objektu būvniecībā, kuru apkalpošanai vajadzēs simtiem papildu darba vietu.

Zvejas ostas teritorijas attīstības vizualizācija. Iespējams, tā šī teritorija izskatīsies jau pēc 4–5 gadiem.

Sezona solās būt interesanta

Reinis Ābele, Ventspils Jahtu ostas pārvaldnieks

• Aptuveni pēc mēneša pusotra sāksies aktīvā jahtu sezona. Pirmās jahtas ostā gaidām jau šonedēļ. Bet jūlija sākumā notiks Skandināvijas regate, vairāk nekā 30 jahtas, kas tajā piedalīsies, plāno ienākt mūsu ostā. Sezona solās būt interesanta! Pagaidām notiek gatavošanās tai. Šogad turpinās Jahtu ostas teritorijas sakārtošanas darbi. No jaunumiem minama kafejnīca, kas tiks atvērta pie pašas jahtu piestātnes. Šiem mērķiem pagājušajā gadā iegādāts modulis, tagad notiek virtuves rekonstrukcija. Ir gatava atvērtā terase. Kafejnīca apkalpos gan burātājus, gan citus pilsētas viesus, gan, protams, arī ventspilniekus. Sadarbībā ar pilsētas domi Jahtu ostā paredzēts novietot vienu no apgleznotajām govīm. Paralēli turpināsim sakārtot teritoriju, ir arī tālākejoši plāni, kurus, iespējams, sāksim īstenot tuvākajos gados. Atgādināšu, ka pagājušajā gadā pilnībā izremontētas jahtu piestātnes, ierīkoti elektrības un ūdens pieslēgumi, apgaismojums, labiekārtota piestātņu teritorija, uzstādītas jaunas bojas un cits aprīkojums ērtai jahtu pietauvošanai. Jahtu pietauvošana ostā kļuvusi daudz ērtāka. Jahtu osta nodrošina visus nepieciešamos pakalpojumus burātājiem un jahtu pasažieriem – aprīkotas dušas un tualetes, uzstādīti veļas mazgājamie automāti. Pagājušajā gadā pieaudzis ostā ienākušo jahtu skaits.

Pagājušās jahtu sezonas rezultāti:

• ienākušas jahtas – 394
• kopējais jahtu pasažieru skaits – 1367

No kādām valstīm bija ienākušas jahtas:

• Vācija – 151
• Zviedrija – 53
• Somija – 51
• Dānija – 29
• Polija – 21
• Latvija – 21
• Lietuva – 20
• Nīderlande – 16
• Krievija – 8
• Lielbritānija – 8
• citas – 16

Vēsturiskā izziņa: Šeit skraidīja irbes un lēca zaķi

Jaunā Zvejas osta, kas tā tika nosaukta atšķirībā no vecās Ziemas ostas, izveidota mākslīgi 20. gadsimta 60. gados. 50. gadu beigās šajā vietā vēl skraidīja irbes un lēca zaķi. 60. gadu sākumā pašreizējās Zvejas ostas vietā sāka izcelt grunti un izvest to pa kreisi no Medņu ielas, kur tagad atrodas Pludmales akvaparks, bet tolaik bija purvs. Tā vienlaikus ar Zvejas ostas izveidi pie kāpām tika atkarota teritorija no purva. 60. gadu otrajā pusē jauno Zvejas ostu daļēji nodeva ekspluatācijā, bet 1967. gadā – stiprās vētras laikā – jūras ūdens pārvarēja lielo kāpu un nopludināja visu teritoriju no Dienvidu mola līdz Medņu ielas vidum. Nākamajos gados Zvejas ostu padziļināja un būvēja piestātnes. Nepieciešamība pēc tā radās līdz ar zvejniecības attīstību – uz šejieni nāca zvejas kolhoza Sarkanā bāka un Liepājas Boļševika kuģi, bet vēlāk – arī Ļeņingradas zvejas flotes kuģi. Reiz stipra vēja laikā Zvejas ostā patvērumu atrada 300 maza un vidēja lieluma zvejas kuģi!

(No bijušā zvejas kolhoza Sarkanā bāka priekšsēdētāja Alfrēda Dekšenieka atmiņām)