Kurzemes Democentrs pasīvajā ēkā

Zinātnes un tehnoloģiju muzeju Kurzemes Democentrs daudzi ventspilnieki un pilsētas viesi jau pazīst kā interaktīvu centru, kas piedāvā gan bērniem, gan pieaugušajiem aktīvu, aizraujošu, izzinošu un interesantu piedzīvojumu, iepazīstot šo tehnoloģiju pasauli. Inter­aktīvo centru izveidoja 2012. gadā, tā mērķis ir sniegt zināšanas apmeklētājiem par Kurzemē ražotiem tehnoloģiskiem produktiem, kā arī ar interaktīvu ekspozīciju, radošu darbnīcu un citu izglītojošu pasākumu palīdzību veicināt bērnu un jauniešu interesi par tehnoloģijām, ietekmēt karjeras izvēli par labu inženierzinātnēm un dabaszinātnēm. Kurzemes Democentrs tika izveidots Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ietvaros, un 2014. gadā tam tika piešķirts zinātnes un tehnoloģiju muzeja statuss.

«Sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, trūkst patiesas izpratnes un zināšanu par jautājumiem, kas skar klimata pārmaiņas, tādēļ Ventspils Augsto tehnoloģiju parks pirms nepilniem diviem gadiem pieņēma lēmumu paplašināties un Kurzemes Democentra vajadzībām uzbūvēt jaunu, energoefektīvu ēku, kurā tiktu izstādīta jauna ekspozīcija par klimata pārmaiņām,» stāsta Kurzemes Democentra vadītāja Dita Lašinska.

90% no kopējām izmaksām tiek segtas no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas. Projekta kopējās izmaksas ir 906 533,90 EUR.

Pagājušā gada septembrī muzeja ēkai tika svinēti spāru svētki, taču tagad šeit būvdarbi jau pabeigti. Ēkas pirmajā stāvā plānots izvietot Kurzemes Democentra jauno ekspozīciju par klimata pārmaiņām. Otrā stāva telpas paredzētas radošo darbnīcu, semināru rīkošanai (līdz 60 cilvēkiem) un muzeja administrācijas vajadzībām. «Muzejs jau šobrīd ir interesants ne tikai ar savām interaktīvajām ekspozīcijām un radošajām darbnīcām, bet arī ar unikālu Kurzemes uzņēmumu ražoto produktu paraugu kolekciju, taču pie sasniegtā neapstājamies,» uzsvēra Lašinska.

Kurzemes Democentra mērķis paliek iepriekšējais – sekmēt bērnu un jauniešu interesi par tehnoloģijām un mudināt karjeru saistīt ar inženierzinātnēm un dabaszinātnēm. Katrs muzeja eksponāts ir ar augstu pievienoto vērtību, tas stāsta, rāda un māca apmeklētāju. Iepriekšējā ekspozīcija vairāk stāstīja un rādīja par kosmosu, savukārt jaunā būs veltīta klimata pārmaiņām. Jaunie eksponāti tiks iedalīti piecās zonās, atspoguļojot klimata pārmaiņām raksturīgas norises: Kas ir klimata pārmaiņas? Kāpēc tās rodas? Kādas ir klimata pārmaiņu sekas? Kā varam pielāgoties klimata pārmaiņām un rīkoties, lai mazinātu tās? Kurzemes Democentra mērķauditorija ir skolēni, to skaits veido aptuveni 80% no kopējā apmeklētāju skaita. Plānots, ka muzeja ekspozīciju zāle būs brīvi pieejama apmeklētājiem bez gida palīdzības. Taču, ja, piemēram, grupas to vēlēsies, tad varēs saņemt šādu pakalpojumu un apmeklēt Kurzemes Democentra muzeju gida pavadībā. «Mūsu ēka pati par sevi ir eksponāts. Tā parāda videi draudzīgos risinājumus, kas tika iekļauti, būvējot to. Apmeklētājiem būs iespēja pašiem iepazīties ar šīm priekšrocībām un uzzināt vairāk par tām,» norādīja Lašinska.

Ēka kā kubs

Ēka projektēta un būvēta, ņemot vērā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības principus (projekta autore Elīna Rožulapa, SIA ER3). Ēkas termiskā čaula veidota ar paaugstinātām siltumtehniskajām īpašībām, konstruktīvie mezgli risināti tā, lai izveidotu blīvuma slāni, kā arī lai novērstu nekontrolētu gaisa plūsmu. Ēkas ģeometrija tuvinās kubam, lai būtu pēc iespējas mazāk norobežojošo sienu/ārsienu un jumta laukumu. Vairums Democentra logu ir uz dienvidiem, lai apgūtu maksimālo saules siltumu.

Augstas energoefektivitātes nodrošināšanai apgaismojumam tiek izmantotas LED spuldzes, ierīkota ventilācija ar rekuperāciju (tas nozīmē, ka aukstais ienākošais gaiss tiek uzsildīts ar izejošo iekštelpas silto gaisu un vasarā otrādi). Uzstādīta ēkas vadības un automatizācijas sistēma, kā arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas: saules baterijas (elektrības iegūšanai), saules kolektors (siltā ūdens ieguvei) un siltumsūknis, kas kopumā vidēji gada laikā ļauj ietaupīt 1235 kg CO₂, ko varētu salīdzināt ar viena vidēja valzirga svaru. «Ēka pilnībā tikai pati ar siltumu nodrošināt sevi nevar, tādēļ kombinējam to ar pilsētas centrālo apkuri,» stāsta Lašinska.

Aprēķinātais ēkas siltumenerģijas patēriņš ir 12,8 kWh/m² gadā, kas atbilst pasīvās ēkas standartam. «Šis rādītājs vidēji ir 10 reizes mazāks kā parastai publiskai ēkai,» turpina Lašinska. Lai pārbaudītu ēkas gaiscaurlaidību un identificētu konkrētas defektu vietas ēkas konstrukcijās, pirms būvdarbu pabeigšanas tika veikts ēkas norobežojošo konstrukciju gaisa caurlaidības tests. «To izsaka koeficientos. Pasīvai ēkai prasība ir n50 ≤ 0,6 h^-1, mūsu ēkai ir n50 = 0,25 h^-1. Tas ir ļoti labs rādītājs,» saka Democentra pārstāve.

2015. gadā Kurzemes Democentru apmeklēja aptuveni 2000 cilvēku, šogad šeit gaidāms lielāks apmeklētāju skaits. Jau maijā muzejs gaidīs savus pirmos apmeklētājus jaunajās telpās, kas tiks pakāpeniski piepildītas ar jaunajiem eksponātiem. Jūnija beigās, kad tiks pabeigts projekts, ēka būs apdzīvota pilnībā.

Kurzemes Democentra ēka atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālās attīstības teritorijām. Kopš 2005. gada, kad, iesaistoties pašvaldībai un brīvostas pārvaldei, tika izveidots nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), teritorijā uzceltas piecas jaunas ēkas, kurās strādā un drīzumā vēl uzsāks darbu virkne IT, elektronikas, tehnoloģiju uzņēmumu.

«Šajā ēkā par visu ir padomāts,» stāsta Dita Lašinska. Ventilācija ar rekuperāciju, saules baterijas un kolektors, automatizētas žalūzijas, kas aizveras un atveras atkarībā no saules gaismas līmeņa, un citas tehnoloģijas palīdzēs ievērojami samazināt siltumenerģijas un elektroenerģijas izdevumus.

Lai nokļūtu Democentra otrajā stāvā, kur atradīsies radošo darbnīcu zāle un administrācija, cilvēkiem ar ierobežotām iespējām būs pieejams lifts.

Kurzemes Democentra pirmā stāva plašajās telpās tiks izvietoti eksponāti.