Ventspils brīvostai, kas ir visdziļākā neaizsalstošā osta Baltijas jūras austrumu piekrastē, ir labs potenciāls un visas iespējas, lai kļūtu par vienu no posmiem transporta un loģistikas ķēdē starp Ķīnu un Centrālo un Austrumeiropu, kā arī visā Eirāzijas kontinentā.
Ventspils Eirāzijas kravu pārvadājumu ķēdē
0Pie tāda secinājuma nonāca ķīniešu uzņēmēji, kad viņu delegācija nesen viesojās Ventspils brīvostā. Vizītes laikā tika apspriestas sadarbības iespējas saistībā ar kravu pārvadāšanu Eirāzijā. Delegāciju vadīja korporācijas China Merchants Group direktors Centrālajā Āzijā un Baltijas valstīs Hu Žengs. China Merchants Group ir Ķīnas valsts korporācija, kas darbojas ostu un termināļu vadīšanas, transporta un loģistikas, kā arī citos sektoros. Delegācijas sastāvā bija arī citu uzņēmumu pārstāvji, kuri piedalās industriālā parka Lielais akmens izveidē netālu no Minskas (Baltkrievija) un ir gatavi izveidot tiešu sadarbību ar Latvijas tranzīta un loģistikas uzņēmumiem, toskait ar lielajām ostām, preču transportēšanā uz/no Baltkrievijas un to izplatīšanā Ziemeļeiropā.
Ķīniešu uzņēmēji ar Ventspils brīvostu iepazinās divu dienu vizītes laikā Latvijā pagājušajā nedēļā. Vizītes programmas ietvaros ķīniešu delegācija aizvadīja pārrunas Satiksmes ministrijā, apmeklēja Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas, tikās ar Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem. Galvenā sarunu tēma bija sadarbība grandiozajā pasaules mēroga projektā Jaunais Zīda ceļš, kura īstenošanai gatavojas Ķīna. Projekta galvenā koncepcija – Viena josta – viens ceļš. Ķīna iecerējusi uzbūvēt jaunu transporta infrastruktūru preču kustībai no Ķīnas caur visu Eirāziju uz Eiropu, kur sauszemes Jaunais Zīda ceļš savienosies ar Jūras Zīda ceļu. Pēc atsevišķiem vērtējumiem, summārie ieguldījumi projektā veidos kolosālu ciparu – vairāk nekā 22 triljonus dolāru.
Latvija arī var iegūt savu vietu Jaunajā Zīda ceļā. «Tā kā viens no iniciatīvas Viena josta – viens ceļš mērķiem paredz transporta satiksmes attīstību starp Ķīnu, Centrālo Āziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju), tad Latvijai būs iespēja piedāvāt sava tranzīta koridora priekšrocības ķīniešu preču efektīvai izplatīšanai Baltijas jūras reģionā,» uzskata Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tikšanās laikā ar ķīniešu delegāciju Satiksmes ministrijā Ozoliņš apstiprināja, ka Latvija ir gatava iekļauties Eirāzijas kravu pārvadājumu loģistikas ķēdē, piedāvājot Minskas industriālajam centram izeju uz ostām un preču izplatīšanu Ziemeļeiropā.
Ventspils brīvostas pārvaldē Ķīnas delegāciju sagaidīja pārvaldnieka vietnieki Guntis Drunka un Igors Udodovs. Iepazinušies ar Ventspils brīvostas prezentāciju, viesi vērsa uzmanību uz Ventspils ostas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un daudzfunkcionalitāti.
Diskusijas laikā tika izrādīta liela interese par iespējām pārkraut Ventspils ostā konteinerkravas, par ostas kopējo kravu apgrozījumu, galvenajām kravu plūsmām caur Ventspili, kā arī par sauszemes transporta savienojumiem starp Ventspili un Minsku. Korporācijas China Merchants Group direktors Hu Žengs norādīja, ka «konteineru pārvadājumi ir visizplatītākais kravu transportēšanas veids un galvenais starptautisko kravu pārvadājumu virziens mūsdienu apstākļos». Viņaprāt, Ventspilij ir iespējas konteineru pārvadājumu attīstībai. Ventspils osta atstāja uz viesiem labu iespaidu, pateicoties saviem dziļumiem un tam, ka ziemā neaizsalst. Ventspils osta ir visdziļākā neaizsalstošā osta Baltijas jūras austrumu piekrastē un var uzņemt jebkuru kuģi, kas kuģo Baltijas jūrā. Maksimālais dziļums ostā sakrīt ar Dāņu šauruma dziļumu, kas savieno Baltijas un Ziemeļu jūru. Ķīnas delegācijas vadītājs izrādīja interesi par Ventspils ostas attīstības projektu Ziemeļosta 100 ha platībā. Viesi apskatīja arī Noord Natie Ventspils Terminals, kas specializējas ro-ro, konteineru un ģenerālkravu pārkraušanā.
SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) ir daudzfunkcionāls kravu pārkraušanas centrs, jaunākais ro-ro terminālis konteineru un ģenerālkravu apstrādei Baltijas jūras reģionā. Termināļa iespējamā pārkraušanas jauda ir 150 000 TEU un 1 500 000 tonnu ģenerālajām kravām.
Latvijai uzticēja koordinatora lomu
Andris Maldups
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors
– Satiksmes ministrija šobrīd aktīvi attīsta sadarbību ar Ķīnu tranzīta un loģistikas jomā. Latvija nepārtraukti seko līdzi Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas attīstībai, kas vērsta uz transporta attīstīšanu starp Eiropu un Āziju, un tās ietvaros Latvijai ir lieliska iespēja piedāvāt izmantot savas tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši attiecībā uz efektīvu Ķīnas preču distribūciju Baltijas jūras reģionā. Šeit ir liels sadarbības potenciāls Latvijas ostām, t.sk. arī Ventspils ostai.
Kā nozīmīgu soli Latvijas lomas palielināšanā Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros var minēt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dalību š.g. novembra beigās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur Ministru prezidente prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā. Rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt transporta un loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros. Tas veicinās informācijas apmaiņu par transporta un loģistikas pakalpojumiem Ķīnā un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tādējādi nodrošinot ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu piegāžu ķēžu attīstību, uzlabojot robežšķērsošanu starp iesaistītajām valstīm, novēršot trūkumus un samazinot administratīvo slogu. Satiksmes ministrija būs koordinējošā institūcija, kas apkopos un gatavos informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros, sekos līdzi un piedalīsies 16+1 formāta pasākumos, pārstāvēs koordinējošo valsti un attiecīgi piedalīsies pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi. Tāpat Sudžo samitā nolēma nākamā gada pavasarī Latvijā rīkot 16+1 transporta ministru sanāksmi un nākamā gada rudenī – valstu vadītāju samitu.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš vizītes laikā Ķīnā uzstājās ar uzrunu samita biznesa forumā un, tiekoties ar Ķīnas Transporta viceministru Fengu Ženglinu (Feng Zhenglin), pārrunāja jautājumus par Eirāzijas sauszemes transporta savienojumu attīstīšanu, Latvijas lomu tajā, kā arī izrunāja praktiskus jautājumus turpmākai sadarbībai 16+1 transporta jomas koordinācijā. Ķīnas puse bija ļoti konstruktīva un apliecināja ieinteresētību sadarbībai ar Latviju.
Savukārt 30. novembrī un 1. decembrī Satiksmes ministriju apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar ministrijas amatpersonām pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā. Abas puses bija vienisprātis, ka, pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija spēlēs svarīgu lomu Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros. Uzņēmēju delegācija atzīmēja Ventspils ostas priekšrocības, izmantojot īsākos un ātrākos prāmju līniju savienojumus ar Zviedriju.
Terminālim ir liels potenciāls
Artis Šenkevics
NNVT Komercnodaļas vadītājs
Ķīniešu uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Ventspilī sniedzām papildu informāciju par mūsu termināli. Delegācijā bija pārstāvēti ķīniešu uzņēmumi, kas darbojas Baltkrievijā, tādēļ viņus interesēja kravu pārvadājumi starp Baltkrieviju un Eiropu, Lielbritāniju un pat Ameriku abos virzienos. Savukārt mēs jau sen sadarbojamies ar Baltkrieviju lielgabarīta kravu un dažādu Baltkrievijas ražotāju iekārtu pārkraušanas jomā. Nesen kompānija NNVT parakstīja memorandu ar Baltkrievijas dzelzceļu par kravu piesaisti no Baltkrievijas uz Ventspils ostu. Viesi no Ķīnas bija apmierināti ar terminālī redzēto un tā iespējām. Mūsu rīcībā ir visas nepieciešamās iekārtas un infrastruktūra jebkura kravu veida apstrādei, turklāt termināļa jauda nav noslogota pilnībā. Mums ir vairāki hektāri brīvas teritorijas, kuru varam piedāvāt potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem.
Ķīna par mums interesējas
Guntis Drunka
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
– Starptautiskās sadarbības attīstību var salīdzināt ar visiem zināmu sakāmvārdu: zem guloša akmens ūdens netek. Tādēļ Ventspils brīvosta vienmēr aktīvi meklē jaunus kontaktus. Pēdējos gados vērojama ķīniešu uzņēmēju interese par Latviju. Īsā laikā esam uzņēmuši vairākas delegācijas no Ķīnas, laika ziņā pēdējā Ventspilī bija ieradusies pagājušajā nedēļā. Sākumā mēs paši braucām pie viņiem, tad pie mums brauca ierēdņi, bet tagad jau otro gadu mēs uzņemam ķīniešu uzņēmējus, kas vieš zināmas cerības. Novembrī Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizītes laikā Ķīnas Tautas Republikā notika vairāki kopīgi pasākumi – Latvijas un Ķīnas biznesa forums Discover Latvia, investīciju forums 16+1 un tikšanās ar vienu no pasaulē lielākajiem komerciālajiem e-uzņēmumiem Alibaba. Vizītes laikā Ķīnā un pēc tam ķīniešu vizītē Latvijā tika diskutēts par mūsu valsts iespējamo lomu un vietu grandiozajā projektā Jaunais Zīda ceļš. Saprotams, ka Latvija ir neliels posms ceļā, pa kuru ķīniešu preces nonāk Eiropā. Un mums ir jāpierāda, ka mēs varam būt tajā posmā labākie. Ķīniešus interesē konteinerpārvadājumi. Ventspils brīvosta piedāvā gan esošās termināļu jaudas gan brīvas teritorijas jaunu termināļu vai loģistikas parku celtniecībai. Piedāvājam arī gan jaunu industriālo projektu attīstību, gan gatavu infrastruktūru un ražošanas telpas. Ķīniešus varētu interesēt arī mūsu piedāvājumi ātrai preču piegādei uz vienu no galapunktiem – Zviedriju, uz kurieni konteineri no Ventspils var tikt aiztransportēti 11 stundu laikā 7 reizes nedēļā.
Pateicoties Ventspils stividorsabiedrības NNVT aktivitātem, jau nākamā gada sākumā Zviedrijai un Vācijai, ar kurām Ventspili šobrīd saista prāmju līnijas, pievienosies vēl vairāki kravu piegādes punkti – Beļģijā, Lielbritānijā un Somijā. Ļoti ceram uz Ķīnas uzņēmēju ieinteresētību. Jebkurā gadījumā Ventspils ir starp tām ostām, kuras ķīnieši tagad pēta savu kravu iespējamai transportēšanai.
Komentāri (0)