Eksporta karte kļūst plašāka

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā pilsētas apstrādes rūpniecības uzņēmumos saražota produkcija 149,3 milj. eiro apjomā. Salīdzinot ar divtūkstošo gadu sākumu, kad Ventspils pilsētas un brīvostas vadība pieņēma stratēģisko lēmumu līdztekus tranzīta nozarei ostā attīstīt arī ražošanu, apstrādes rūpniecības izlaides īpatsvars pieaudzis vairāk nekā divdesmit reižu. Kartē var iezīmēt vismaz divdesmit valstis, uz kurām tiek eksportēti Ventspils ražojumi.

Rūpniecības produkcijas eksports ir nozīmīgs rādītājs arī pilsētai un valstij, jo stimulē investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu un palielina nodokļu ieņēmumus. 2014. gadā apstrādes rūpniecības produkcija eksportēta 137,7 milj. eiro apmērā, salīdzinoši – par 3% vairāk nekā 2013., bet, salīdzinot ar 2002. gadu, eksports pieaudzis 41 reizi.

Apstrādes rūpniecības produkcijas eksports 2014. gadā veidoja 87% no kopējā Ventspils eksporta apgrozījuma, salīdzinājumam – 2002. gadā tie bija vien 45%. Saskaņā ar šo rādītāju republikas pilsētu grupā Ventspils ieņem pirmo vietu.

Kravas ar Ventspilī saražoto pilsētu atstāj gan pa sauszemes, gan jūras ceļiem. Aizvien pieaug arī ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms. Plašs un dažāds ir eksportēto ražojumu klāsts – sākot no svecēm, mēbelēm līdz pat pasaulē pazīstamu automašīnu detaļām, smalkām elektronikas komponentēm.

Taču vēl deviņdesmito gadu nogalē elektronikas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi likās ambicioza iecere pilsētai, kurā nav šādu nozaru tradīcijas. Ticamāka šķita iespēja attīstīt kokapstrādi un būvmateriālu ražošanu. Tomēr pēc piecpadsmit gadiem, kas ir salīdzinoši neliels posms industrijas attīstībā kādā reģionā, tieši elektronika, metālapstrāde un mašīnbūve pilsētā nostabilizējusies. Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal, Ventspils metināšanas rūpnīca pārstāv metālapstrādes un mašīnbūves nozari Ventspilī, Hansa Matrix grupas Ventspils elektronikas rūpnīca, EuroLCDs un citi mazāki Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi – elektronikas nozari.

Pagaidām galvenais eksporta virziens ir Skandināvijas valstis, taču arī Rietumeiropa un Austrumu virziens ir tas, kurā aizplūst ražojumi no Ventspils. Ventspils eksporta kartē iezīmējama arī Japāna, Turcija un pat tālā Kanāda. Uzņēmumiem ir stabilie eksporta tirgi un atsevišķi pasūtījumi uz valstīm, ar ko nav pastāvīgas sadarbības.

Starp stabilākajiem eksportētājiem Ventspilī jāmin metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi.

Bucher Municipal, būdams milzīga pasaules koncerna ķēdē, ir stabils uzņēmums un aizvien attīsta savu produkcijas noieta tirgu. Ventspils uzņēmuma saražotās komunālās tehnikas pamata tirgus ir Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā –, taču pie mums saražotā tehnika tiek sūtīta arī uz Tuvajiem Austrumiem, Kanādu un Krieviju.

Malmar Sheet Metal lielākā vērtība ir Austrumeiropā modernākā pulverkrāsošanas līnija, kas specializēta tieši mašīnbūves nozarei. Uzņēmums ražo detaļas vairākiem pasaulslaveniem autoindustrijas zīmoliem – Volvo/Renault grupai, Caterpillar, Atlas Copco, CargoTec. Saražotās detaļas pārsvarā tiek sūtītas uz Zviedriju, kā arī Beļģiju.

Ventspils metināšanas rūpnīca izgatavo dažādas metāla konstrukcijas. Arī šī uzņēmuma pamata tirgus ir Skandināvijas valstis, kā arī Ziemeļeiropas valstis. Taču jāpiebilst, ka uzņēmums piedalījies arī vairāku mūspusē izmantotu konstrukciju izgatavošanā, tostarp Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra Irbenes radioteleskopa rekonstrukcijā.

Bio-Venta ir lielākais biodīzeļa ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā un 2014. gadā saražoja gandrīz 70 000 t biodīzeļdegvielas. Šāds apjoms ir trīs reizes lielāks par kopējo biodegvielas patēriņu Latvijā. Taču Latvijā tik daudz nepatērē šo degvielu, tādēļ tā tiek eksportēta gan šeit pat uz Baltijas valstīm, gan uz Skandināviju u.c.

Kurzemes granulas arī vietējā tirgū atstāj vien daļu no saražotās produkcijas, bet atlikuši eksportē. Uzņēmums ražo tā dēvētās industriālās granulas, kuras izmanto elektrības un siltumenerģijas ražošanai lielajās koģenerācijas stacijās Rietumeiropā, Anglijā un Skandināvijā. Granulas eksportētas arī uz Itāliju, Vāciju, Beļģiju un Franciju.

Ventspils elektronikas fabrikā tiek izgatavotas telekomunikāciju, sakaru, bezvadu iekārtas – rūteri, kā arī precīzas mērierīces, dažādas iekārtas aktīvā sporta cienītājiem. Saražoto produkciju uzņēmums eksportē uz tādām valstīm kā Dānija, Norvēģija, Šveice, Zviedrija. Savukārt uzņēmuma klienti tālāk to izplata pa visu pasauli.

Baltic Forest Trading ir brīvostas industriālajā zonā strādājošs kokapstrādes uzņēmums, kas gadu gaitā izaudzis no salīdzinoši vienkārša profila kokapstrādes uzņēma līdz ražotnei, kurā top arī konstrukcijas moduļu tipa mājām. Tās galvenokārt tiek eksportētas uz Skandināviju.

ARBO Windows koka logi, durvis un bīdāmo durvju sistēmas veiksmīgi konkurē ar pieredzējušu Skandināvijas kompāniju produkciju un piegādā savus ražojumus Japānas, Anglijas, Īrijas, Ukrainas, Skandināvijas, Vācijas, kā arī Azerbaidžānas un citu valstu tirgiem.

Froli Baltic ražo poliuretāna putu izstrādājumus, kas tiek izmantoti tādās nozarēs kā medicīna, rehabilitācija, mēbeļu rūpniecība un pat mašīnbūve. Uzņēmuma galvenā sadarbības valsts ir Vācija, taču kravas tiek sūtītas arī uz Dāniju, Nīderlandi, Norvēģiju un Somiju.

Diana Sveces pēdējo gadu laikā veicis vērienīgas investīcijas un turpina paplašināties, iekarojot arī aizvien jaunus tirgus. Tikai niecīga daļa no uzņēmumā tapušajām svecēm nonāk Latvijas tirgū. Galvenās eksporta valstis ir Ziemeļvalstis. Lielākoties Diana Sveces produkcija nonāk Dānijas, kā arī Norvēģijas tirgū. Taču nozīmīga eksporta valsts uzņēmumam ir Vācija; tiek iekarots arī Čehijas tirgus. Sveces eksportētas arī uz Spāniju.