Ventas krasti jātur sasaistē

Viss sākās ar plostiem

Sākotnēji no viena krasta uz otru varēja pārcelties vien laiviņās. Ventspilī ir bijušas divas stabilas pārceltuves – Plosta ielas galā un Sarnmuižas dambja galā. 1868. gadā brāļi Gūtšmiti izcīnīja koncesiju tilta būvei Plosta ielas galā un tapa tilts uz plostiem. Gar malām to norobežoja ķēdes, bet par tā šķērsošanu bija jāmaksā. Taču tie pilsētnieku, kuriem pļavas bija Ventas labajā krastā nu varēja savus siena vezumus ievest pilsētā. Tāpat ērtāka kļuva preču piegāde Ventspils ostai. Tilts tika iesvētīts 1868. gada 11. maijā. Taču, kad Ventā cēlās ūdens līmenis, bet enkurtauvas neļāva plostiem uzpeldēt augstāk, straume skalojās tiltam pāri un zirdziņiem nācās brist pa ūdeni. 1901. gadā, kad Pārventā uzcēla dzelzceļa pasažieru staciju, tiltu pārvietoja uz Sarkanmuižas dambja galu.

Ilgi tapušais dzelzs tilts

Par dzelzs tiltu sāka runāt jau 1903. gadā, bet ieilga naudas meklēšana. 1907. gadā pilsētas galva beidzot ziņo, ka ir saņēmis solījumu par aizdevumu 700 000 rubļu apjomā un krievu inženieris Gorjačkovskis sāk tilta projektēšanu. Savukārt būvdarbus uzņemas Aleksandrs Percovs, kurš piedalījās arī lielā Sibīrijas dzelzceļa izveidē.

Upes gultnē tiek iebūvēti četri balsti un vēl pa vienam katrā krastā, būvniecības darbi noris diennakts režīmā, bet, izbūvējot masīvāko vidējo tilta daļu, izdoba akmeni un tajā ievietoja dokumentus, zelta, sudraba un vara naudu, kā arī sudraba ķelli un āmuru. Izdobto akmeni samūrēja kopā ar otru – astoņiem vīriem paceļamu akmeni. Taču vidus daļa kādu laiku tā arī stāv nepabeigta. 1909. gadā izrādījās, ka tilta pabeigšanai, pasažieru stacijas ēkas izbūvei un Ventas kreisā krasta piestātnēm vajadzīgi vēl 700 000 rubļi. Ar aizņēmumu neveicas.

Maskavas–Ventspils–Ribinskas dzelzceļa sabiedrība būtu gatava celtniecību pabeigt, ja kā atlīdzību dabūtu lietošanā visu ostas malas teritoriju. 1912. gadā uzņēmēji atkal apgalvo, ka būves pabeigšana ir pilnīgi droša. Bet uzrodas revīzijas komisija un sāk pētīt, kur un kā nauda ieguldīta. Taču īstu pierādījumu par izšķērdēšanu nav. 1914. gadā atkal paziņojums, ka finansējums tomēr ir atrasts. Darbu pabeigšot Varšavas firma. Tiek samontētas tilta metāla konstrukcijas, taču pietrūkst sarežģītākā posma – izgriežamās vidusdaļas. 1915. gada kara gaita apstādina jau tā ieilgušo būvniecību.

Trīsdesmitajos gados lēmēji vairākkārt pārrunās atgriežas pie nepabeigtās celtnes, taču iestrēgums nav izkustināms. Vienīgais, ko izdara – metāla konstrukcijas no jauna pārkrāso, lai nerūsē. Tā pienāk Otrais pasaules karš, 1944. gada beigās tikai iebūvē trūkstošo posmu un tilts beidzot ir gatavs. No tilta balstu uzmūrēšanas līdz pabeigšanai pārdzīvoti divi pasaules kari.

Pontonu izaicinājums kuģiniekiem

1923. gadā pār Ventu tiek atklāts 2,5 miljonu rubļu vērtais tilts. Projekta autors – inženieris M. Krivošapkins, būvuzņēmējs E. Bauls. Tilts tika uzbūvēts uz 14 liellaivām, 174,6 metru garš, 8,5 metru plats. Mazie tvaikoņi varēja izbraukt pa apakšu. Savukārt lielo tvaikoņu vajadzībām kalpoja tilta izgriežamā daļa. Par godu tilta atklāšanai notika svinīga sēde pilsētas domē. Taču prieki bija īsi, nepagāja ne mēnesis un tiltu sabojāja vētra. Velkonis Varonis iedragāja tiltu, vedot divus prāmjus no upes augšas uz leju. Vēlāk komisija atklāja būtiskus trūkumus un visi bija izbrīnīti, ka būvprojekts nemaz nav bijis saskaņots ne ar atbildīgajām iestādēm, ne ar ostas valdi, ne ar biržas komiteju, ne pilsētas valdi. Atklājās, ka tilts nav atbilstošs kuģošanas prasībām. Runa spar jauna tilta nepieciešamības nerimās arī vēlākos gados.

1936. gada laikrakstā Ventas Balss atrodama šāda ziņa: «Sestdien Ventspils ostas valdē notika ieinteresēto iestāžu pārstāvju apspriede Ventspils tilta jautājumā. Apspriedi vadīja ostas valdes vecākais inženieris N. Bērziņš, un tajā piedalījās pilsētas galva A. Sniķeris, apriņķa priekšnieks J.Priede, apriņķa vecākais J. Dzenis, tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis K. Bulle, Biržas komitejas priekšsēdētāja biedrs inženieris Feitelbergs, muitas priekšnieks P. Strazdiņš un 10 ceļu iecirkņa priekšnieka palīgs E. Beteihers. Pēc inž. N. Bērziņa ziņojuma apspriedēji lietišķās pārrunās atzina, ka tilta jautājumā Ventspilij ir gluži aktuāls un ir pēdējais laiks rūpēties par jauna tilta būvi. To neatliekami prasa Ventspils kuģniecības un satiksmes intereses. Atzina, ka tilts ceļams tagadējā ploškautu tilta rajonā, vietā, kuru galīgi noteiks speciālisti, rēķinoties ar kuģu caurlaišanas vajadzību. Pāri tiltam ietu arī dzelzceļš. Apspriedes vienbalsīgo atzinumu nosūtīs Jūrniecības departamentam tālākai rīcībai.»

Taču šie plāni netika realizēti. Pontonu tilts kuģiniekiem neērtajā vietā atradās un kalpoja vēl ilgi, līdz pat 1964. gadam.

Vienmēr modernais paceļamais tilts

Ventspils paceļamais tilts ir vienīgā šādas konstrukcijas būve Latvijā. Tas tika uzbūvēts 1963. gadā. Tilta vidējā daļa jau sākotnēji tika projektēta un būvēta kā paceļama, taču vēlāk atklājās tehniskas problēmas un to tā arī nebija iespējams izmantot kā paceļamo tiltu. Tilta brauktuve sastāvēja no divām joslām ar kopējo platumu 10,5 m, kā arī divām gājēju joslām, katra – 1,25 m plata.

Taču divtūkstošo gadu sākumā Ventspils brīvostas pārvalde pieņēma lēmumu veikt tilta rekonstrukciju un nodrošināt, lai tilts patiešām būtu paceļams un dotu iespēju attīstīt Ventspils ostas teritoriju arī aiz tilta.

1963. gada 12. oktobra laikraksts Padomju Venta raksta: «Tad, lūk, kāds tu būsi, skaistuli! – droši vien apmēram tā katru dienu nodomā daudzi ventspilnieki, kas, braucot pāri vecajam pontonu tiltam, paveras uz topošo moderno tiltu pār Ventu. Jā, tilts būs skaists. Par to rūpējas arī tiltu vilciena 3/40 Ventspils iecirkņa ļaudis. Būvdarbi tuvojas noslēgumam. Pašreiz dzīvākā rosība valda tiltus vidusdaļā. Te darba pilnas rokas ir Nikolaja Vasiļjeva vadītajiem apmetējiem, Ivanna Čiževska brigādes montētājiem un pārējiem darba veicējiem. Jāsteidz – vienam no modernākajiem tiltiem Bilstajā jāstājas darba ierindā jau šinī ceturksnī. Un celtnieki dara visu iespējami, lai tiltu varētu nodot ekspluatācijā pēc iespējas drīzāk, bet... Negals ar pasūtītāju – pilsētas izpildu komitejas kapitālās celtniecības grupas vadību. Tā vēl joprojām vilcinās signalizācijas piederumu un vēl citu dažas citas iekārtas piegādi, – tā vakar teica celtnieki. Viņu pretenzijas pamatotas. Pasūtītājam jārīkojas daudz enerģiskāk un jāpiegādā celtniekiem visa iekārta. Tiltu gatavu gaidīt gaida visi ventspilnieki.»

Savukārt tā paša gada 17. decembra laikrakstā ir cits raksts – Vērtē tilta celtnieku darbu. Neliels ieskats tajā: «Vai drīz brauksim pa jauno tiltu? Kad reiz šo veco aizvāks... Gandrīz ik rītu autobusos, kas brauc pāri pontonu tiltam, var dzirdēt sarunas. Ikvienam ir interese, kad beidzot ierindā stāsies jaunais skaistulis, kas izaudzis visu acu priekšā. Trešdien bez celtniekiem uz tilta parādījās arī sveši ļaudis, pirmo reizi pāri tiltam brauca smagi piekrauti pašizkrāvēji. Tilta celtnieku darbu pārbaudīja tehniskā komisija. Kopā ar izmēģinātājiem Ventspilī ieradušies arī tilta projektētāji. Arī viņiem izmēģināšana – svarīgs notikums. Viens no jaunā Ventas tilta konstruktoriem ir H. Dolgopoļskis. Viņš pastāstīja, ka mūsu tilta celtniecībā izmantoti padomju zinātnes jaunākie sasniegumi šajā nozarē. Tā projektu izstrādājuši institūta «Latgiprogostoj» projektētāji. Tajā ir vairāki oriģināli tēmas risinājumi. Projekta galvenais inženieris V. Tkačenko tilta balstu konstrukcijās izmantojis pāļu apvalkus, kas nodrošina tilta stabilumu un paildzina tā ekspluatācijas laiku. Tilta glīto zīmējumu, kas labi iederas mūsu pilsētas rūpniecības panorāmā, veidojis arhitekts B. Brodskis. Lai varētu paplašināties tirdzniecības ostas piestātņu fronte, tilta vidusdaļa ir paceļama. Tilta tehniskā pārbaude beigusies. Tajā konstatēts, ka 3/40 tiltu vilciena kolektīvs, ko vada N. Rozenbergs, strādājis labi. Drīz tiltu pieņems valsts komisija. Tātad drīz pāri tā slaidajai mugurai trauks automašīnu straumes.»

Paceļamā tilta otrā elpa

Pēdējās vērienīgās tilta rekonstrukcijas laikā būtībā tika radīts pavisam jauns tilts – no vecā tilta tika saglabāti tikai upes balsti. Divi vidējie telpiskie balsti tika daļēji demontēti un papildus nostiprināti ar skrūvpāļiem. Savukārt krasta pāļiem tika saglabāta tikai pamatne, pārējā konstrukcija tika izveidota pilnībā no jauna. Tilta paceļamā daļa šobrīd divpusēji paceļama pa diviem posmiem, un to atvēršanās leņķis ir 85 grādi.

Rekonstruētā tilta garums ir 281 m, platums – 19,2 m. Divu braukšanas joslu vietā nu ir četras, bet abās pusēs izbūvētas ietves, no kurām viena apvienota ar veloceliņu.

Malējie balstu laidumi ir veidoti no monolīta dzelzsbetona, visi pārējie, izņemot paceļamo daļu, no tēraudbetona, kas sastāv no tērauda sijas ar dzelzsbetona plātni. Vidējais paceļamais laidums ir tērauda konstrukcija. Paceļamās daļas priekšā abās pusēs izveidota speciāla metāla konstrukcijas jeb vadulas, kuru uzdevums ir aizsargāt paceļamās daļas balstus no kuģu uzgrūšanās.

Tilta rekonstrukciju pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma projektēja holandiešu kompānija Witteveen + Boss. Būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs bija Latvijas kompānija AS Latvijas tilti. Paceļamo mehānismu un visu automātiku uz tilta uzstādīja Ventspils elektromontāžas kompānija AS SZMA V.

Rekonstrukcijas darbi notika no 2009. gada 15. augusta līdz 2010. gada 25. decembrim. Darbu izmaksas – aptuveni 8,8 miljoni latu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Tilts tika atklāts 2010. gada pirmajos Ziemassvētkos.

Tilta paceļamo mehānismu kontrolē Ostas kapteiņa dienesta ostas uzraugi ar specializētas vadības programmas palīdzību. Tilts izveidots arī par gaismas objektu.

Apvedtilts

2009. gada pavasarī tika atklāts Apvedtilts, kura celtniecība pēc Ventspils Brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika uzsākta 2008. gada sākumā un pabeigta nepilna gada laikā. Apvedtilta garums ir 174 metri, platums 12 metri, braucamās daļas platums – 7,5 metri. Tiltu uzbērumiem pirmo reizi Latvijā tika izmantoti izplestā polistirēna bloki. Šādu risinājumu piedāvāja tilta projektētāji – Nīderlandes kompānijas Witteveen + Bos speciālisti. Tilta būvniecību veica AS BMGS. Tilta būvniecība izmaksāja 4,7 miljonus latu.

 Izmantots materiāls no grāmatas "Ventspils osta 750"