Pabeigta divu hidrobūvju rekonstrukcija

Abas hidrotehniskās būves tika uzceltas pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē. 34. piestātne ir paredzēta to kuģu apkalpošanai, kas ienāk Ventspils ostā pēc ķīmiskajām un naftas ķīmiskajām kravām. Ziemeļu mola viļņlauža nozīme ir priekšostas akvatorijas aizsardzība pret sanesumiem un viļņošanos, uzskata Ventspils brīvostas pārvaldes būvinženiere Viktorija Bursakovska. Svarīgi arī tas, ka abu objektu rekonstrukcijas laikā to ekspluatācija netika pārtraukta.

Piestātne kalpos vēl daudzus gadus

34. piestātne tika uzbūvēta 1976. gadā. Tās garums ir 190 m, bet piestātnes projekta dziļums – 9,5 m. Piestātne paredzēta šķidro ķīmisko kravu pārkraušanai, un pie tās var pietauvoties kuģi, kuru iegrime ir 9 metri. Piestātni no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā stividorsabiedrība Ventamonjaks serviss.

Piestātne pieskaitāma pie bolverka tipa, kam pamats aizpildīts ar grunti, bet tā fasādes siena izbūvēta no betona čaulpāļiem. Spraugas starp nesošajiem betona pāļiem pirms rekonstrukcijas aizpildīja ar šķembām un smiltīm un aizdarīja ar koka vairogiem jeb seglīstēm. Teju 40 gadu ekspluatācijas laikā piestātnes konstrukcijas bija nolietojušās, un tām bija vajadzīga nostiprināšana.

34. piestātnes rekonstrukcija ir sadalīta četrās kārtās. Šobrīd ir realizēta 1. un 4. kārta. Pirmā kārta ietvēra seglīstu starp čaulpāļiem remontu (metāla vairogu uzstādīšana 0,5 m zemāk par esošo gultnes atzīmi un betona iepildīšana aiz metāla veidņiem). Tika veikta gultnes rievsienas izbūve, kas pasargā no grunts izskalošanas piestātnes priekšā. Pietauvojoties pie piestātnes, lielie kuģi ar savām dzenskrūvēm izskalo upes gultni, to pārdziļinot, tāpēc no -9,5 m līdz -22,0 m dziļumā upes gultnē tika iedzīta jauna rievsiena. Sprauga starp esošo piestātnes sienu un gultnē izbūvēto jauno sienu tika aizpildīta ar šķembām un no virsas noslēgta ar betonu.

Tika veikta projekta dziļuma atjaunošana 20 m platā josla gar piestātni, kur ekspluatācijas gaitā no kuģu dzenskrūvēm bija izveidojušies pārdziļinājumi, kas savukārt padara piestātnes konstrukcijas mazāk noturīgas, tāpēc 20 metru piestātnes piegulošā joslā tika atjaunota gultnes projektētā atzīme, aizberot to ar šķembām. Ceturtajā kārtā uzstādīja jaunus atvairelementus, kas kalpo drošai kuģu pietauvošanai pie piestātnes, stāsta Bursakovska.

Otrajā rekonstrukcijas kārtā paredzēts veikt dzelzsbetona virsbūves atjaunošanu un čaulpāļu remontu. Trešajā kārtā paredzēta seguma atjaunošana, kā arī lietusūdens novadīšanas un attīrīšanas sistēmas atjaunošana. Šos darbus paredzēts veikt nākotnē.

Tā kā rekonstrukcijas laikā piestātne visu laiku darbojās, tad brīžos, kad pie tās tauvojās kuģi, darbi tika apturēti, stāsta AS BMGS darbu vadītājs Aleksandrs Mitjaņins. Galvenie darbi tika pabeigti pagājušā gada beigās. Šogad tika veikti darbi gultnesprojekta dziļuma atjaunošanai, skaidro Mitjaņins. Veiktā piestātnes konstrukciju nostiprināšana nodrošinās tās drošu ekspluatāciju vēl daudzus gadus, sola būvnieki. Būvdarbus veica AS BMGS, bet projektēšanu un autoruzraudzību – SIA Jūras projekts. 34. piestātnes rekonstrukcijas izmaksas ir vairāk nekā viens miljons eiro. Visus rekonstrukcijas izdevumus sedza Ventspils brīvostas pārvalde.

Sargā ostu noviļņiem un smiltīm

Ziemeļu mola viļņlauzis aizsargā visu priekšostu no viļņiem, ledus un smilšu sanesumiem, atgādina Bursakovska. Viļņlauzim ir ļoti svarīga un unikāla funkcija ostā – bez tā nevar iedomāties drošu to lielo tankkuģu stāvēšanu un uzkraušanu ostā, kas ienāk Ventspilī pēc ķīmiskajām un naftas ķīmiskajām kravām. Ekspluatācijas laikā, kā arī agresīvas jūras vides iedarbībā viļņ­lauža konstrukcijas bija nolietojušās, daļa tetrapodu novirzījušies no projektā paredzētās vietas. Par to liecināja ikgadējie novērojumi – ģeodēziskie mērījumi, kas tika veikti kā hidrotehniskajām būvēm ostā, tā arī viļņlauzim, norāda Bursakovska. Galvenās slodzes uz būvi nosaka viļņošanās iedarbība no vēja (DR un ZR vēji).

Viļņlauža rekonstrukcijas laikā tika nostiprināts tā pamats, izgatavoti desmit jauni tetrapodi, kā arī pilnībā pārbūvēts tehnoloģiskais tiltiņš, pa kuru pārvietojas apkalpojošais personāls, un izgatavota jauna navigācijas zīme, kurai arī izbūvēta jauna pamatne, uzskaita galvenā darbuzņēmēja – hidrobūvniecības kompānijas GTL – pārstāvis darbu vadītājs Igors Limonovs.

Kas attiecas uz pašu viļņlauzi, tad pirms rekonstrukcijas viļņu aizsardzības būve bija vertikāla pāļu konstrukcija, uz kuras balstījās betona kubi, kas no sāniem bija aplikti ar tetrapodiem. Uz betona elementiem atradās virsbūve no sa­lie­kamajiem dzelzsbetona elementiem, kas veidoja aizsargsienu, pie kuras savukārt piestiprināts dienesta tiltiņš, lai varētu piekļūt pie navigācijas zīmes, kas atrodas viļņlauža galā. Rekonstrukcijas laikā, kā to ierosināja projektētāji, tika izmantota tehnoloģija, kurai ir jānodrošina viļņlauža izturība, proti, viļņlauža iekšpuse ir aizpildīta ar betonu un lieliem akmeņiem, skaidro Bursakovska.

Visi viļņlauža stiprināšanas darbi tika pabeigti savlaicīgi, proti, līdz pagājušā gada beigām, stāsta Limonovs. Atlika vien izveidot deformācijas šuves uz viļņu aizsargājošās sienas. Tomēr zemas temperatūras ietekmē šuvju kvalitāte varētu ciest, tādēļ gan pasūtītājs – Brīvostas pārvalde –, gan projektēšanas birojs, kas īsteno arī autoruzraudzību, uzstāja, ka šie darbi ir jāpārceļ uz pavasari. Komisija pieņēma Ziemeļu mola viļņlauzi ekspluatācijā šā gada 30. jūnijā. Hidrotehniskā kompānija GTL GT Inspekt, kas rekonstruēja viļņlauzi un kā apakšuzņēmējs pildīja zemūdens hidrotehniskos darbus 34. piestātnes rekonstrukcijā, bāzējas Ventspilī, lai gan kompānijas objekti atrodas gan Rīgas, gan Liepājas ostā, stāsta Limonovs. Ventspils ostā hidrobūvniekiem darba nekad netrūkst. Pagājušajā nedēļā noslēdzās kārtējais iepirkumu konkurss par 25. un 25.a piestātnes remontu. Konkursā uzvarēja kompānija GTL, kas cer drīzumā parakstīt līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi. Tuvākajā laikā Brīvostas pārvalde sāks rekonstruēt Ventas krastmalas piestātnes no Prāmju termināļa līdz skulptūrai Govs ceļotāja. Pabeigti Ziemas ostas rekonstrukcijas darbi, tiek gatavoti dokumenti tās nodošanai ekspluatācijā, turpina Bursakovska.

• Rekonstruējot Ziemeļu mola viļņlauzi, izmantota jauna tehnoloģija, tādēļ priekšosta tagad būs vēl drošāk pasargāta no viļņiem un smilšu sanesumiem.
• 34. piestātnei nostiprinātas zemūdens konstrukcijas un upes gultne pie pamatiem, kā arī nomainīti atvairelementi.

Pievēršam uzmanību drošībai

Jurģis Rasa

Ventspils domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs

– Jūnija beigās un jūlija sākumā Ventspils brīvostā pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodotas divas hidrotehniskās būves. Tādi objekti vienmēr ir sarežģītāki par sauszemes būvēm, jo tiem ir arī zemūdens daļa. Pieņemot zemūdens hidrotehniskos darbus, vērtējam paveikto darbu dokumentus, izmantotos materiālus un konstrukcijas, kā arī to atbilstību projekta risinājumiem.

Cik varam spriest pēc dokumentiem, hidrotehniskie darbi abos objektos ir izpildīti kvalitatīvi. Par darbu kvalitāti atbild galvenie darbuzņēmēji, kas rekonstruējuši objektus, – AS BMGS un SIA GTL –, kā arī kompānijas, kas īsteno autoruzraudzību. Mēs no savas puses pievēršam uzmanību tam, lai objekti būtu droši apkalpojošajam personālam. Piemēram, kad notiek piestātņu rekonstrukcija, pieprasām, lai tās būtu aprīkotas ar trepītēm, pa kurām var izkļūt no ūdens, ja kāds nejauši tajā iekrīt. Agrāk tādi elementi ne vienmēr tika iekļauti projektos. Tomēr pēc mūsu ieteikumiem Ventspils brīvostas pārvalde, pildot pasūtītāja funkciju, arī sākusi izvirzīt šādas prasības. 34. piestātnē veikti divi no četriem rekonstrukcijas posmiem. Atlikušajos posmos piestātne arī tiks aprīkota ar drošības trepēm. Pieņemot ekspluatācijā Ziemeļu mola viļņlauzi, komisija pievērsa uzmanību tam, lai tehnoloģiskais tiltiņš būtu nodrošināts ar margām. Objekta nodošanas ekspluatācijā starpposmā uzstājām par papildu margu uzstādīšanu.