Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem Latvijā ieviesta kultūrvēsturiska tradīcija – zvejnieku un jūras svētki. Vasaras vidū no jūras dzīlēm izkāpj jūras valdnieks ar savu svītu. Dziesmās, dejās un darbos satiekas jūra un zeme – tiek godināta viena no mūsu valsts bagātībām, ar to saistītie arodi un dzīvesveids. Arī šīs nedēļas nogale Ventspilī paies svētku noskaņā.
Zelta zivtiņu meklējot – tāda devīze izvēlēta šīs vasaras Jūras svētkiem Ventspilī. Svētku rīkotāji – Ventspils Kultūras centra producenti – skaidro, ka zelts ir pārticības un lustīgas dzīvošanas krāsa, bet zivs – īstā Ventspils garša. Varam padomāt vēl dziļāk: pie jūras vislabāk raisās domas, sapņojas sapņi, nomierinās prāts. Jūras šalkoņa iekustina iekšējo dzirdi – mēs labāk izprotam sevi. Kā, pieliekot ausi pie gliemežvāka, dzirdam jūras šalkoņu, kas patiesībā ir mūsu asinsrite, tā, esot pie jūras, varam dziļāk ieklausīties sevī. Kas ir tas, ko mīlam, pēc kā visvairāk ilgojamies? Kā pietrūkst harmonijai, kas traucē noturēties līdzsvarā? Laikam jau ne velti zelta zivtiņa pasakās kļuvusi par tēlu, kam izsaka savas kvēlākās vēlēšanās, cerot uz to piepildīšanos.
Savukārt zelts ir materiālās pasaules – labklājības – simbols. Jūra Latvijas piekrastes iedzīvotājiem jau izsenis bijusi maizes klēts, jo gan tirdzniecība un buru kuģu būvniecība, gan zvejniecība un mūsdienās arī tranzīts ir tās nozares, kas devušas un dod materiālo nodrošinājumu lielai daļai piekrastes iedzīvotāju. Zelta zivtiņa patiešām ir atbilstošs motīvs Jūras svētkiem un vīsies cauri lielākajai daļai svētku notikumu. «Populāru mūziķu koncertos, sporta, aktīvās nodarbes un atpūtas pasākumos gan lieliem, gan maziem ventspilniekiem un pilsētas viesiem būs, ko darīt,» sola svētku producents Kaspars Antess.
Zvejniekiem un jūrniekiem
Šo svētku tradīcija Latvijā aizsākusies 1936. gadā. Pirmoreiz svētki tikuši atzīmēti Pāvilostā. Sākotnēji tie bija galvenokārt zvejniecībai veltīti, bet šobrīd jūlija otrajai svētdienai jau ar likumu ir piešķirts atzīmējamas dienas statuss par godu gan Latvijas zvejniekiem, gan jūrniekiem.
Jau tradicionāli Ventspilī svētki sāksies ar piemiņas brīdi pie pieminekļa jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps ir jūras dzelmē. Muzikālo noskaņu šogad tajā radīs ventspilniekiem jau zināmā folkgrupa Dārdi.
Doma par piemiņas vietas izveidi jūrā palikušajiem radās 1937. gadā, kad Ventspils ostas valdei tika piešķirti līdzekļi Ventas attīrīšanai no lielajiem akmeņiem. Īstais akmenis piemineklim tika atrasts pēc gada Ventas gultnē pie Leču muižas šķūņa. Divus metrus augsto un divdesmit tonnu smago akmeni, ko atrada pie Cīruļu mājām un tādēļ nodēvēja par Cīruļakmeni, no ūdens izcēla ar piecpadsmit tonnu smagu bagarceltni ar ūdenslīdēja R. Damberga palīdzību. Akmeni aizgādāja līdz ostmalai Ventas labajā krastā, un ik vakaru darba gaitas beigušie ostas strādnieki brīvprātīgi piedalījās pieminekļa izveidošanā. Vispirms izveidoja pamatni, un tad nogādāja akmeni upes kreisajā krastā. Arī vieta tam nav izvēlēta nejauša, bet ir simboliska – kuģiem izejot jūrā, akmens atrašanās vieta ir pēdējais pagrieziens no ostas jūrā.
Lai vēlēšanās piepildās!
Viena no aktivitātēm, kas būs saistīta ar šāgada svētku simbolu – zelta zivtiņu –, būs savas veiksmes pārbaude tiešā nozīmē, skaidro Antess. Savu zelta zivtiņu meklējot, apmeklētāji 11. jūlijā visas dienas garumā varēs iemest simbolisku makšķeri, cerot izvilkt laimīgo zivtiņu. Ostas ielas promenādē – iepretim Hercoga Jēkaba piestātnei – darbosies Zelta zivtiņas vēlēšanās iecirknis. Iemetot urnā savu vēlēšanos, būs iespēja laimēt ceļojumu četrām personām uz Zviedriju.
Savukārt visā Ostas ielas promenādes garumā svētku laikā būs novietoti pieci zelta zivtiņas mākslinieciski objekti. Tie jāatrod, jānofotografējas pie tiem, pēc tam augšupjāielādē www.visitventpils.com. Par katru no atrastajām un nofotografētajām zelta zivtiņām varēs pieskaitīt savam kontam piecdesmit ventu.
Zelta lietas un vietas
«Ostas ielas promenādē notiks pasākumi, kas saistīti ar zeltu. Uz skatuves ar zelta dziesmām uzstāsies zelta pāri Liene Šomase un Jānis Moisejs, grupa Eolika, Žoržs Siksna, Jolanta Gulbe un Deniss Paškevičs, Rassel un Sabīne Berezina, kā arī citi,» atklāj svētku organizatori. Savukārt uz skatuves pie Govs ceļotājas būs mūzikas gaumes zelta vidusceļš. Uz tās būs dzirdama grupa Elpa, Gvido Linga un Liepājas ģitāristu lielansamblis.
Tā kā iepriekšējos gados tika saņemti iedzīvotāju ierosinājumi paildzināt svētku norisi promenādē, tad šogad šī alternatīvā skatuve priecēs ar muzikāliem priekšnesumiem līdz pat 17.30 vakarā.
Savukārt grupas Apvedceļš mūziķi, kas paši ir tuvos draugos ar zivju būšanu, pavadot laiku jautrās sarunās ar jestro žurnālistu Pēteri Neimani, netālu no centrālās skatuves būs ierīkojuši krogus vietu. Tur mūziķi uzdziedās latvju ziņģes, paši pagatavos zivju zupu un pēc tam piedāvās to nobaudīt ikvienam. Gatavošanas process aizņemšot aptuveni divas stundas, un rezultātā taps īsts lēnais ēdiens – gatavots ar mīlestību, papildināts ar sarunu un sajūtu garšvielām, domāts nesteidzīgai baudīšanai.
Bērniem Ostas ielas promenādē Jūras svētku laikā tiks uzburta Zelta zivtiņas pasaku valstība, kurā varēs piedalīties jautrās atrakcijās un noskatīties teātra izrādi.
Neptūna svīta apžilbinās
Kā katru gadu, arī šogad svētku centrālais personāžs būs jūras valdnieks Neptūns, kas izkāps Ventas krastā. Zelts mēdz apžilbināt tāpat kā nāras, bet šoreiz žilbinās seksīgas zelta zivtiņas, kas būs ieradušās līdzi jūras valdniekam. Protams, neiztrūkstoši Neptūnu pavadīs Ventspils ostas kuģu parāde.
Īpaša vieta Valdemāram
Par Latvijas jūrniecības tēvu dēvētajam Krišjānim Valdemāram šogad aprit 190 gadu, tādēļ īpaša vieta svētku programmā atvēlēta tieši viņam. Sestdien plkst. 20.30 vakarā pie Krišjāņa Valdemāra pieminekļa Ostas ielas promenādē iepretim Ventspils brīvostas pārvaldei kopā arī Ūdrīti un Balodi varēs vienoties latviešu meditācijā. Melodija, vārdi, domas un izjūtas, Valdemāra klātesamības sajūta radīs īpašu noskaņu.
Piemineklis Krišjānim Valdemāram Ventspilī, turklāt vietā, kur kādreiz vēl skalojusies jūra, neatrodas nejauši. Tas simbolizē latviešu ceļu uz labklājību un brīvību, jo tieši Valdemārs bija tas, kas aicināja latviešu zemnieku un zvejnieku dēlus mācīties jūrskolā, apgūt ar jūrniecību saistītus arodus.
Līdz 19. gadsimta vidum reti kurš kapteinis vai stūrmanis bija ar kādiem attiecīgās izglītības dokumentiem. Pilnvērtīgas izglītības iestāžu sistēmas, jūrskolu likuma iniciators un izstrādātājs Krievijā, kuras sastāvā tolaik ietilpa arī Latvija, bija Krišjānis Valdemārs. Pirmo jūrskolu atvēra Ainažos, nākamo – Dundagā, bet trešā skola Latvijas teritorijā bija Ventspils Navigācijas skola. 1882. gadā Latvijas teritorijā pastāvēja jau astoņas latviešu jūrskolas, kurās sagatavoja stūrmaņus un kapteiņus ne vien 400 kuģu lielajai latviešu burinieku flotei, bet arī Krievijas tirdzniecības flotei. Jūra deva maizi vairs ne tikai zvejniekiem. Krišjānis Valdemārs ir pelnījis īpašu vietu šajos svētkos, tādēļ mūziķi, tāpat kā savulaik Valdemārs, aicinās dziedāt latviešu dziesmas un dalīties stāstos par latvietības izjūtu.
Laivas un buras
Kā katru gadu, arī šogad Jūras svētkos norisināsies arī Pūķu laivu sacensības, kurās savā starpā sacentīsies dažādas atraktīvas un spēcīgas Ventspils uzņēmumu komandas, bet Ventu piepildīs baltas buras, jo notiks Ventspils brīvostas kausa izcīņa burāšanā.
Komentāri (0)