90. gadu vidū sācis pārkraut koku pie tobrīd avārijas stāvoklī esošajām piestātnēm, Ventplac šobrīd, pateicoties vērienīgajām Ventspils brīvostas investīcijām sauskravu termināļa izbūvē, kļuvis par vienu no modernākajām kokmateriālu ostām Baltijas jūras reģionā. Uzņēmuma kolektīvs, lai arī neliels, tomēr ir profesionāls un cieši turas kopā. Šonedēļ Ventplac atzīmēs 20. jubileju.
Ventplac šodien
Stividoruzņēmums, kas specializējas koksnes un tās produktu pārkraušanā, Ventspils ostā izveidots, nepieciešamo infrastruktūru, tehnisko aprīkojumu un zināšanas krājot no pašiem pamatiem.
1995. gadā sanāca kopā cilvēki, kas reaģēja uz tirgus pieprasījumu, saskatīja perspektīvu, mācījās un sadarbojās, lai kopīgiem spēkiem organizētu kokmateriālu eksportu no mežiem bagātās Ventspils apkaimes.
Uzkrātā pieredze, investīcijas tehnoloģijās un attīstība kopsolī ar Ventspils brīvostas infrastruktūru šobrīd ļauj tam atrasties līdzās nozares līderiem Baltijas jūras reģionā.
Pēdējo desmit gadu laikā terminālī būtiski pieaudzis koksnes un zāģbaļķu kravu apgrozījums. Līdz šim lielākais pārkrautais apjoms ir 795 000 t gadā.
Jaunās mājas – sauskravu terminālis
Kopš 2014. gada Ventplac strādā jaunizbūvētajā Ventspils brīvostas sauskravu terminālī un nodrošina visātrāko kokmateriālu kravu apkalpošanu Latvijā, apsteidzot pat Skandināvijas koksnes pārkraušanas ātruma standartus.
Pēc tam, kad 2012. gada maijā Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja līgumu par sauskravu termināļa būvniecību, pusotra gada laikā tapa jaunā koku osta, bet SIA Ventplac ieguva tās nomas tiesības.
2014. gada februārī pie jaunās piestātnes pietauvojās pirmais kuģis – 99,95 metrus garais Transsonoro, kurā tika iekrauta pirmā šķeldas krava. Šobrīd paceļamais tilts pār Ventu regulāri tiek atvērts kravām, kas ienāk un iziet no SIA Ventplac – modernā sauskravu termināļa.
Gan paceļamā tilta rekonstrukcija, gan sauskravu termināļa darbības uzsākšana savukārt iezīmē jaunu ēru brīvostas attīstībā. Osta attīstās arī augšup pa Ventu.
Sauskravu termināļa būvniecības kopējās izmaksas sasniedza 13,4 miljonus eiro. No tiem 8,1 miljonu līdzfinansēja ES Kohēzijas fonds, bet 5,3 miljonus ieguldīja Ventspils brīvostas pārvalde. Termināļa teritorijas labiekārtošanā un pārkraušanas tehnoloģijās ieguldījumus veikusi arī SIA Ventplac.
Sauskravu terminālī realizētas vairākas jaunas idejas. Zem piestātnes seguma izveidoti savienojuma mezgli kuģu apgādei ar ūdeni un elektrību. Tas dod iespēju racionāli izmantot piestātnes teritoriju.
Pateicoties izbūvētajam dzelzceļam, Ventplac var piedāvāt saviem klientiem jaunu pakalpojumu – koksnes iekraušanu kuģos tieši no vagoniem, ar pilnu jaudu darbinot portālo celtni MultiDocker.
Hidrauliskās izlices celtni MultiDocker uzņēmums iegādājās 2011. gadā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Tas dod iespēju vēl ātrāk un efektīvāk veikt kuģu iekraušanas darbus.
Tāpat klientiem, kas pieņem, mēra un kontrolē ienākošās kravas, terminālī ir nodrošinātas ēkas ar nepieciešamajām komunikācijām. Savukārts optiskās šķiedras kabelis dod iespēju pieslēgties ātrgaitas internetam.
Apaļkoka uzglabāšanai Ventplac izmanto arī teritoriju, kas rezervēta nākamajai termināļa attīstības kārtai. Tajā izbūvēts pagaidu pievedceļš, kas nodrošina pieņemamās koksnes apjoma palielinājumu par 15 tūkstošiem kubikmetru.
Nākotnes plāni
Vienlaikus uzņēmums domā arī par attīstību. Jau tuvākajā laikā termināļa teritorijā līdzās kravu laukumiem tiks uzbūvēts tehnikas degvielas uzpildes un mazgāšanas punkts, instrumentu noliktava, kā arī moduļu tipa mājiņas Ventplac personālam, kas strādā kravu laukumā.
Sauskravu termināļa projekta otrajā attīstības kārtā paredzēts izklāt ar cieto segumu vēl 5 ha teritorijas. Tāpat projekts paredz nākotnē uzbūvēt vairākas sauskravu noliktavas. Tas dos iespēju dubultot Ventplac sauskravu terminālī pārkrauto kravu apjomu.
Attīstījies no nulles
Ventplac atšķiras no lielākās daļas Ventspils ostas termināļu ar to, ka attīstījies no nulles – bez iepriekšējas infrastruktūras un pieredzes no padomju laikiem. «Daudzos citos Ventspils ostas termināļos pamats bija vecie ostas uzņēmumi ar infrastruktūru, pieredzi un speciālistiem, kas mācījušies Odesā un Sanktpēterburgā, bet, veidojot Ventplac, sanāca kopā entuziasti, kam bija interese un kas teica: mēs pamēģināsim,» uzņēmuma izcelsmi skaidro valdes priekšsēdētājs Aivars Baude.
Deviņdesmito gadu sākumā aizsākās arī koksnes eksports caur Ventspils ostu, jo notika aktīva kokmateriālu ieguve Ventspils puses mežos. Tā kā ar autotransportu neatmaksājas pārvadāt apaļkoku tālāk par aptuveni 60 kilometriem, likumsakarīgi, ka to sāka izvest caur Ventspils ostu. Lai arī nemizotie koki, ko cauri pilsētai veda uz piestātnēm, atstāja mizu pēdas uz pilsētas ielām, bija skaidrs, ka novada mežizstrādātājiem nav citas alternatīvas koksnes eksportam kā vien Ventspils osta.
Līdz ar to 1995. gada sākumā dzima doma veidot uzņēmumu, kas ņemtu savās rokās koksnes pārkraušanu un sakārtotu šo jomu. Sākot darbu, komandā bija tikai viens ostas profesionālis – zvejas kuģa kapteinis Valdis Freijs. Arī Ventspils ostai nebija iepriekšējas pieredzes, kā pārkraut kokus, tāpat nebija kompetenta skatījuma par to, kādam būtu jāizskatās terminālim, kurā šis process tiktu organizēts.
Tomēr defekts izvērtās par efektu. Nenāca līdzi vecie stereotipi, ka drīkst tikai tā un nekā citādi. Lai arī neprofesionāļi, cilvēki bija motivēti un apķērīgi. Rezultātā no teju avārijas stāvoklī esošas piestātnes, kas Ventspils ostā tika atvēlēta koksnes kraušanai, sadarbībā ar brīvostas pārvaldi Ventplac izaudzis līdz terminālim, kas kvalitātes ziņā nostājies līdzās un pat pārspējis daudz pieredzējušākas koku ostas.
«Esam investējuši tehnikā, cilvēku apmācībā, izmantojam jaunākās tehnoloģijas. Šobrīd kraušanas ātrumā pat divas reizes pārsniedzam citus līdzīga apmēra termināļus,» par divdesmit gados sasniegto stāsta valdes priekšsēdētājs. Par vienu no uzņēmuma veiksmes atslēgām viņš uzskata nostāju pēc iespējas minimizēt pastāvīgās izmaksas, pirkt tikai labāko tehniku un nodrošināt to regulāru apkopi.«Tāpat kā lidmašīnu nevar remontēt lidojuma laikā, tā arī celtnim jābūt kārtībā tad, kad pie piestātnes pietauvojas kuģis. Tas ir viens no svarīgākajiem principiem Ventplac darbā.»
«Šodien ir gandarījums, ka mūs vairs neuztver tikai kā ostas uzņēmumu mazos brāļus. Ja kolektīvā ir augsta motivācija un draudzīga gaisotne, bet darbinieki ir sava uzņēmuma patrioti un labi speciālisti, tad ar nelieliem spēkiem varam izdarīt tikpat lielus darbus kā darbaspēka ziņā lielāki uzņēmumi,» ir pārliecināts Aivars Baude.
Sākums bija skarbs
Viesturs Strādnieks (attēlā no labās) pirmais SIA Ventplac direktors
– 1995. gada vasarā jau varējām lepoties ar deviņiem klientiem. Tiesa, darba apstākļi sākotnēji bija visai mežonīgi – koksni krāva, štropējot baļķus ar virvēm. Pie piestātnēm nebija elektrības. Sākumā uzstādījām vagoniņus darbiniekiem, kas pieņēma koksni, ierīkojām apgaismojumu, atjaunojām transformatoru. Vēlāk jau ierobežojām teritoriju ar žogu un izveidojām caurlaides punktu, pēc tam robežsargi un muitnieki sāka izturēties pret mums ar cieņu. Pirmos līgumus par teritorijas un piestātņu nomu slēdzām vēl ar pirmo Ventspils ostas pārvaldnieku Alfrēdu Mačtamu. Vēlāk viņu nomainīja enerģiskais Imants Sarmulis. Taču 1912. gadā būvēto Krimuldas piestātņu izpēte atklāja gana kritisku stāvokli, dziļums pie tām nebija pietiekams. Reiz kuģa kapteinis pat atteicās pietauvoties. Ventspils brīvostas pārvalde toreiz operatīvi noorganizēja piestātņu remontu un gultnes padziļināšanu. Talkā nāca ostas zemessmēlējs – kuģis Dzelme.
Soli pa solim
Valdis Freijs bijušais SIA Ventplac ostas kapteinis
– Vieta, kur sāka attīstīties Ventplac, bija BMGS būvnieku atstāts laukums ar dažādām būvēm, dzelzsbetona konstrukcijām. Kad pirmoreiz ierados piestātnē, atcerējos bērnību. Manam tēvam tur savulaik bija neliels kartupeļu lauks. Vai es, būdams bērns un rokot kartupeļus, varēju iedomāties, ka pēc gadiem turpat strādāšu?! Tiesa, sākumā nevarējām lepoties ar teritorijas izskatu. Piestātnes nebija iespējams ekspluatēt, jo tās nebija aprīkotas ar fenderiem, arī dziļums nebija pietiekams. Jāsaka godīgi – tolaik bija maz to, kas ticēja, ka jaunajam uzņēmumam Ventplac kaut kas varētu sanākt. Taču soli pa solim sakārtojām teritoriju, sākām padziļināt piestātnes un uzstādīt fenderus. Sākumā kuģi pietauvojās pa vienam, vēlāk jau vienlaikus apkalpojām vairākus. Pieprasījums pēc koksnes pārkraušanas strauji auga. Domājām par to, kā paātrināt procesu. Katru kravu bija nepieciešams noformēt muitā, tādēļ tieši piestātnē tika uzstādīta būdiņa muitniekiem. Koksni izkrāva paši mežvedēji, bet kuģī iekrāva kuģa apkalpe. Mūsu galvenais uzdevums bija nodrošināt pietiekami daudz koksnes piestātnē, lai kuģiem nebūtu dīkstāves. Tiesa, visi darbi noritēja dubļos un mūs stingri kontrolēja pašvaldības policija, lai nepieļautu, ka transports no mūsu teritorijas izbrauc uz asfalta ar netīrām riepām. Kad tika izveidots NNVT, tam atvēlēja daļu no Ventplac teritorijas. Attīstījās abi uzņēmumi, un galu galā abiem kļuva par šauru. Tad arī dzima doma, ka ostā būtu nepieciešams būvēt atsevišķu termināli koksnes pārkraušanai.
Komentāri (0)