Piekrastes sardzē Ventspilī stāv ''Astra''

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta centrs atrodas Rīgā, taču, lai rūpētos par drošību šīs puses piekrastes ūdeņos, Ventspils ostā bāzējas dienesta meklēšanas un glābšanas kuģis Astra un tā komanda. Astra atbildības zona sniedzas no Jūrkalnes līdz pat Kolkasragam.

Pēdējā mēneša laikā Krasta apsardzes dienests plašsaziņas līdzekļos saistībā ar notikumiem piekrastes ūdeņos pieminēts vairākkārt – vēl svaigā atmiņā daudziem ir nelaimes gadījums ar kaitbordistu, kas izsauca plašu sabiedrības rezonansi, tostarp diskusijas par meklēšanas un glābšanas darbiem jūrā un jautājumus par Krasta apsardzes dienesta iespējām un pienākumiem. Savukārt Astrai nācās doties uz Irbes šaurumu, pie Miķeļbākas, kur sadūrās divi kravas kuģi.

Iespējams, tikai retais ventspilnieks ir informēts par to, ka Krasta apsardzes dienesta meklēšanas un glābšanas kuģis Astra bāzējas Ventspils ostā. No tās arī kuģis pēc izsaukuma dodas jūrā, lai sniegtu palīdzību.

Rokas, kas izpilda rīkojumus

Krasta apsardzes dienesta galvenā funkcija ir nodrošināt meklēšanas un glābšanas darbus jūrā. To koordinēšana un vadība tiek veikta no Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra, kas atrodas Rīgā, bet patruļkuģi izvietoti Latvijas piekrastes teritorijā. «Mēs, tie, kas atrodamies uz kuģiem ostās, esam kā dienesta rokas, kas pilda rīkojumus jūrā,» skaidro patruļkuģa Astra komandieris Renārs Valdmanis.

Centrā ienāk visa informācija par situāciju piekrastē, un tad kuģa komandai tiek doti attiecīgi uzdevumi. Astras teritorija – no Kolkasraga līdz Jūrkalnei – ir viena no plašākajām Latvijā. Jautāts, cik ilgā laikā Astras komanda nepieciešamības gadījumā var nokļūt no Ventspils līdz Jūrkalnei, komandieris stāsta, ka tās ir 30 jūdzes un, ja ātrums ir 30 mezgli, tad nepieciešama aptuveni stunda. «Taču daudz atkarīgs no laika apstākļiem. Piemēram, ja ir 3 metru vilnis un jāiet pret to, tad ātrums būs daudz mazāks.»

Spilgtākie gadījumi

Astra pieredzējusi daudz – evakuēti cilvēki, kurus, esot uz kuģa, skārušas veselības problēmas, nācies doties palīgā cilvēkiem, kuri iecienījuši dažādus aktīvos sporta veidus jūras ūdeņos un nav novērtējuši savus spēkus. Taču viens no spilgtākajiem gadījumiem Astras komandas pieredzē ir Golden Sky.

Daudzi ventspilnieki droši vien atceras šo notikumu, kad netālu no Ventspils krastiem uz sēkļa uzskrēja kuģis, kas veda kālija sāli. Tāpat kuģa komandieris piemin arī gadījumu ar burātāju, kas ar jahtu izgāja no Zviedrijas krastiem, netika galā ar tās vadību, pazaudēja navigācijas līdzekļus un dreifēja Baltijas jūrā. «Tā bija gana sarežģīta operācija, jo bija ļoti slikti laika apstākļi – trīs metru vilnis, turklāt jahta bija salīdzinoši maza un no koka, nevarējām iet tuvu klāt ar kuģi. Nācās sliktajos laika apstākļos nolaist laivu jūrā.» Tāpat Astra bija tā, kam no koordinācijas centrapienāca signāls par neseno sadursmi starp kuģiem jūrā. «Pienāca pavēle doties turp, un mēs devāmies, taču, par laimi, nekāds naftas piesārņojums netika konstatēts,» skaidro Valdmanis.

Piekrastes ūdeņu sanitārs

Vēl viens Krasta apsardzes dienesta uzdevums ir piesārņojuma likvidācija jūras piekrastes ūdeņos. Arī šajā aspektā Astrai ir priekšrocība, jo tai papildus pieejams arī naftas savākšanas aprīkojums – tai skaitā jūras tipa ierobežojošās bonas un ūdenī iegremdējamie naftas savākšanas sūkņi. 2007. gada 15. janvārī, piedaloties Golden Sky glābšanas operācijā, Astras apkalpes uzdevums bija paņemt degvielas paraugus no kravas, lai salīdzinātu ar krastā konstatēto piesārņojumu, kā arī savākt smagos naftas produktus no ūdens virsmas. Tāpat Astras komanda var arī operatīvi reaģēt uz piesārņojumu Ventspils ostas teritorijā.

Sargi pats sevi, tad arī jūra sargās

«Drošības līdzekļu par daudz, dodoties jūrā peldēties, kaitot, braukt ar motocikliem, zvejot, laivot, nevar būt. Attiecīgos laika apstākļos ir jālieto speciāli kostīmi, vestes. Bieži vien cilvēki pārvērtē savus spēkus, braucot ar ūdensmotocikliem. Braukā, apkrīt un domā, ka aizpeldēs līdz krastam. Taču ne tikai upē ir straume, arī jūrā ir valdošās straumes. Tādus arī mums nākas glābt. Taču tādos gadījumos vajag palikt uz peldlīdzekļa. Mēs dosimies palīgā, un tā būs drošāk,» atgādina Valdmanis.

Tāpat, dodoties jūrā peldēties vai veikt kādas citas aktivitātes, drošāk ir to darīt vismaz divatā. Ja vienam kaut kas gadīsies, otrs varēs izsaukt palīdzību. Vēl Valdmanis piemin, ka ir cilvēku kategorija, kas joka pēc mēdz tēlot, ka slīkst, ka kaut kas gadījies. Tā cilvēks riskē ar to, ka brīdī, kad būs nepieciešama reāla palīdzība, tiks iekavēts laiks, jo līdzi atnācējs domās, ka tas ir kārtējais joks.

Sadarbībā ar Valsts vides dienesta inspektoriem Astras komanda dodas jūrā kontrolēt, kā tiek ievēroti zvejniecību regulējošie normatīvie akti. Tādos gadījumos kuģis ir kā atbalsta platforma vides inspektoram. Šo darbu darot, arī vairākkārt nācies pārliecināties par cilvēku neapdomību un riskēšanu ar savu un citu dzīvību. Pirmām kārtām – nelegālie zvejnieki pārsvarā saliek tīklus tuvu krastam. Nācies arī sastapt zvejniekus, kas savā airu laiviņā dodas jūrā bez jebkādiem drošības līdzekļiem un neievērojot drošības pasākumus.

«Ziemas laikā atrodoties jūrā bez hidrotērpa.Vestēs un lielos zābakos... iekrītot jūrā, tādi zābaki nostrādās kā enkurs, bet ūdens temperatūra bez hidrotērpa neļaus sagaidīt glābēju palīdzību,» skaidro Valdmanis. Jautāts, vai visbiežāk nākas glābt tos, kas paši nav ievērojuši visus drošības pasākumus, komandieris atbild apstiprinoši. «Patiesībā lielākoties ir tā. Es pat teiktu, ka gandrīz vienmēr galveno lomu nospēlē tas, ka nav ievēroti drošības noteikumi. Drošības noteikumi pārsvarā ir rakstīti uz kāda cilvēka dzīvības rēķina. Pēc nelaimes analizējot notikušo, tie ir ieviesti, lai kādam citam glābtu dzīvību.» Tāpat elementārs noteikums, kas diemžēl netiek ievērots, – alkohola reibumā ūdenī un uz tā nedoties.

Komandieris stāsta, ka pašiem, dodoties uz izsaukumu, vispirms ir vēlreiz un vēlreiz jāpārliecinās par komandas drošību, jo, ja tā nebūs drošībā un kaut kas atgadīsies, glābšanas operācija nebūs iespējama. «Mums uz kuģa viss ir piestiprināts, jo, ja ir augsti viļņi un ejam ātrumā, tad varētu teikt, ka esam pastāvīgā lidojumā.»

Ar sirdi darāms darbs

Renārs Valdmanis uz Astras strādā kopš 2002. gada. Pirms viņš kļuva par komandieri, kādu laiku pildīja citus komandas locekļa pienākumus. Kopumā uz Astras klāja ik dienu dežurē pieci cilvēki: komandieris, komandiera palīgs un stūrmanis, mehāniķis, bocmanis un iekārtu operators. «Katram ir arī kādi papildu uzdevumi. Mums, piemēram, iekārtu operators diezgan augstā līmenī specializējies medicīnā. Uz Astras ir arī nepieciešamais medicīniskais aprīkojums,» stāsta Valdmanis. Uz kuģa strādā divas maiņas, katra dežurē pa nedēļai, tātad komandai cieši kopā jādzīvo septiņas diennaktis pēc kārtas un nepārtraukti jābūt 20 minūšu gatavībā doties jūrā.

«Tas nozīmē, ka brīdī, kad tiek saņemts rīkojums no koordinācijas centra, vēlākais, divdesmit minūšu laikā mums ir jāsāk kustība.» Komandā valda demokrātija, tādēļ savā starpā satiekot labi, smejas komandieris. «Pie visa var pierast. Galvenais ir vēlme strādāt un mīlēt šo darbu. Ja nāc uz to ar zobu sāpēm, tad ilgi te nevar nostrādāt. Lai šo darbu pilnvērtīgi veiktu, tajā jādzīvo ar sirdi,» viņš uzskata. Pats komandieris ir no Jelgavas, bet šobrīd divi Astras apkalpes komandas locekļi ir ventspilnieki.