Šī gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedza turpat 2 miljonus tonnu, nodrošinot kopējo kravu apjomu vienpadsmit mēnešos 24,4 miljonu tonnu apmērā. Tomēr pret Krieviju vērsto sankciju dēļ zaudēts aptuveni pus miljons eiro mēnesī.

Kravu apgrozījuma dati par 2014.gada novembri (1,94 miljoni tonnu) pārsniedz pēdējo četru mēnešu rādītājus. Tomēr krasais akmeņogļu tranzīta samazinājums, kas radies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, novedis pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Tai pat laikā vairāki brīvostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu.

Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Ir pabeigts 34.piestātnes remonts, turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. 2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Turpināsies jau iesākto projektu realizācija, kā arī sāksies projekta Grunts stabilitātes nodrošināšana realizācija, kas paredz veikt grunts pastiprināšanu aiz atsevišķu piestātņu līnijas.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.  

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos vienpadsmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 16%, SIA Ventamonjaks serviss 35%, AS Kālija parks 9%. Neliels kravu apjoma palielinājums (1%) ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. No 19.oktobra palielināts prāmju reisu skaits uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamni līdz 7 reizēm nedēļā. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 40%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 47%.

Kravu apgrozījums samazinājies AS Ventbunkers - 36%, AS Ventspils tirdzniecības osta - 29%,  SIA Ventall Termināls - 34%, AS Baltic Coal Terminal - 19%, SIA Ventplac - 15% un Ventspils Grain Terminal – 8%.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: