Ventspils brīvostas kravu apgrozījums– 22,4 miljoni tonnu

Lai arī vairāki 2014. gada oktobra rezultāti ir labāki nekā pagājušā gada oktobrī un Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12. piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34. piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic” būvniecība.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada pirmajos desmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA „Ventspils Nafta termināls” 12%, AS „Kālija parks” 18%, SIA „Ventamonjaks serviss” 29%. Neliels kravu apjoma palielinājums (1%) ir arī SIA „Noord Natie Ventspils Terminals”. Pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. No 19. oktobra palielināts prāmju reisu skaits uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamni līdz 7 reizēm nedēļā. Pasažieru skaits „Stena Line” līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 37%, bet kravu – par 27%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 50%.

Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventbunkers” - 40%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” - 29%, SIA „Ventall Termināls” - 35%, AS „Baltic Coal Terminal” - 9%, SIA „Ventplac” - 15% un „Ventspils Grain Terminal” – 8%.