Divas Rotas – divi izcili kapteiņi

Sagadīšanās nemēdz būt nejaušas!

Vēstures kolīzijas diez vai mēdz būt nejaušas. Ventspils ostas vēsturē ir bijuši divi loču kuģi Rota, kuru kapteiņi tos ir vadījuši vienādu laika periodu – trīsdesmit gadu. Turklāt kapteiņu vārdi, tāpat kā viņu kuģu nosaukums, arī ir gandrīz vai vienādi – Heinrihs Šlosmanis un Genrihs Vinters. Tieši šī sakritību ķēde lika sākt apšaubīt grāmatas Ventspils osta 750 teksta pareizību un mudināja pieņemt kļūdainu viedokli par to, ka grāmatā ir gadījies misēklis ar loču kuģa Rota kapteiņa uzvārdu. Tāpēc ka pašreizējie ostas darbinieki labi zina loču kuģi Rota un tā kapteini mehāniķi Genrihu Vinteru, kas tiešām vadīja kuģi 30 gadu un uz kuru tāpat var attiecināt metaforu: viņš līdz ar kuģi tik ļoti ir ieaudzis ostas dzīvē, ka nav vairs no tās atšķirams. Taču grāmatā Ventspils osta 750 nav nekādas kļūdas un misēkļa! – precizējuši Ventspils muzeja vēsturnieki Armands Vijups un Ingrīda Štrumfa. Tajā ir runa par Heinrihu Šlosmani, kas tāpat 30 gadu ir bijis loču kuģa Rota kapteinis. Taču tā bijusi cita Rota un citi laiki!

Par pašreizējo kuģi Rota, kas, starp citu, jau ir nokalpojis savu mūžu un tagad gatavojas papildināt Ventspils muzeja eksponātu skaitu, kā arī par tā ilggadējo kapteini Genrihu Vinteru jau tika stāstīts vienā no Brīvostas ziņu lapām. Loču kuģi Rota uzbūvēja Ļeņingradā 1967. gadā, bet Genrihs Vinters uz tā sāka strādāt 80. gados, kad loču kutera nosaukums vēl bija Gulbis. Tolaik Genrihs Vinters bija jau pieredzējis ostas darbinieks. Tāpat kā tās priekštece, arī tagadējā Rota ne tikai nogādāja ločus uz kuģiem un atpakaļ, bet arī piedalījās glābšanas operācijās. Pagājušajā gadā Rota beidza savu darba dzīvi Ventspils ostā. Ņemot vērā loču kuģa unikālo konstrukciju, Ventspils brīvostas pārvalde piedāvāja saglabāt to vēsturei un nākamajām paaudzēm. Patlaban Rotu gatavo nodošanai muzejam. Bet, pateicoties informācijai, ko saņēmām no vēsturnieces Ingrīdas Štrumfas, šodien varam pastāstīt par vēl vienu ne mazāk ievērojamu loču kuģi Rota un tā slaveno kapteini Heinrihu Šlosmani.

Tvaikonis Vindavec – loču kuģis Rota

Kuģa Rota vēsture sākas pirms vairāk nekā 100 gadiem – lielajā Ventspils ostas uzplaukuma laikā, 20. gadsimta pašā sākumā. Maskavas–Ventspils–Ribinskas dzelzceļa sabiedrība – varenā akciju sabiedrība, kas būvē šo Ventspils ostas attīstībai tik nepieciešamo transporta maģistrāli un iegulda lielus līdzekļus arī ostas izbūvē strauji augošās Ventspils ostas vajadzībām, – pasūta tvaikonīti, kas toreiz saucas Vindavec, tātad – Ventspilnieks. Būvēts tas 1904. gadā Helsinkos, ko tolaik sauc par Helsingforsu, Sandvīkas rūpnīcā, un tas paredzēts gan kā velkonis, gan kā ledlauzis, gan kā ugunsdzēsēju kuģis ar visu tam nepieciešamo aprīkojumu.Kuģa garums bija 83 pēdas 8 collas, platums – 19 pēdu (viena pēda atbilst 0,3048 m un 12 collām), ātrums rāmā laikā – 11 mezglu, jauda – 300 ZS. Izmaksājis kuģis tolaik aptuveni 52,5 tūkstošus rubļu.

Tā mūžs daudzu gadu desmitu garumā nesaraujami saistīts ar veca Ventspils jūrnieka un ostas darbinieka Heinriha Šlosmaņa (1873–1942) vārdu, stāsta Štrumfa. Šlosmanis beidzis Ventspils jūrskolu 1903. gadā, jau pirms tam braucis uz buriniekiem, piedalījies krievu–japāņu karā, 1905. gadā atgriezies Ventspilī un kopš tā laika arī strādā uz vēlākās Rotas, toreizējā Vindavec. Tolaik velkonis cītīgi kalpo Ventspils ostā, tas piedalījies arī pirms Pirmā pasaules kara Ventspilī būvētā, bet toreiz nepabeigtā dzelzs tilta fermu izvietošanā.

Kad sākas Pirmais pasaules karš, Vindavec kalpo kā pasta kuģis starp Ārensburgu (pilsēta Sāmsalā, ko mēs pazīstam kā padomju laika Kingisepu un šodienas Kuresāri) un Igaunijas jūras piekrasti. 1917. gadā, kad notiek lielā Monzunda jūras kauja starp krievu un vācu flotēm, tas ir liecinieks lielā krievu bruņukreisera Slava bojāejai. Tad kopā ar citiem kuģiem meklē glābiņu Tallinā, tur krīt ķeizariskās Vācijas armijas gūstā. Vācieši nosūta kuģi uz jau okupēto Liepāju un nosauc par Bremen. Ar militāru komandu šis kuģis vācu armijas uzdevumā veic Botnijas līča mērījumus. Karam beidzoties, velkonis nogremdēts, ar izjauktām mašīnām atrodas Klaipēdas ostā. Vēlāk nonāk atpakaļ Ventspils ostā, tiek nosaukts par Rotu, nozīmēts par loču kuģi un Heinrihs Šlosmanis atkal ir tā kapteinis.

Kapteinim Šlosmanim un kuģītim Rota ir izcili nopelni zvejnieku un jūrnieku glābšanā 1920.–1930. gadā. Arī kapteinis Šlosmanis ir pazīstams kā pašaizliedzīgs glābējs, kas daudz reižu riskē, nerēķinoties ar briesmām. Glābšanas pasākumi bija jāorganizē ļoti bieži, īpaši rudens un pavasara vētru laikā. Gadījās arī plašāka apjoma kritiskas situācijas – piemēram, 1929. jūlijā negaidītā vētrā jūrā paliek 10 laivas ar 25 zvejniekiem. Deviņas no tām Rota ievelk ostā, bet viena pati atrod glābiņu Lielirbē. 1935. gada martā uz ledus palikuši 25 igauņu roņu mednieki. Arī bija trauksme visā piekrastē, un Rota piedalījās meklēšanā.

Daudzas reizes bija jāglābj kuģu komandas, kad kuģi Ventspils ostas tuvumā bija nonākuši kādā kolīzijā. 1931. gada 25. decembrī sēklī pie Ovišiem strandē 1903. gadā Anglijā būvētais un daudzus nosaukumus un īpašniekus pārdzīvojušais kravas tvaikonis Livonija, kura apkalpi izglābj Rota. 1932. gadā kapteinim Šlosmanim Latvijas glābšanas biedrība uz ūdeņiem par to pasniedz sudraba medaļu. Livonijas vraks paliek kā zvejniekiem un jūrniekiem bīstams objekts pie Ovišiem vēl ilgi. 1934. gada Rotai bija dubulta jubileja – 30 gadu dzimšanas diena un 15 gadu vārdadiena. 1942. gadā kapteinis Šlosmanis nomira. 1945. gada 8. maijs ir diena, kad Rota veic savu pēdējo glābšanas misiju – kapteiņa Arvīda Ludevika (1912–1996) vadībā neveiksmīgi mēģinot pāris simtus cilvēku vēl pārvest uz Zviedriju. Par to uzņemta pazīstamā latviešu kinorežisora Rodrigo Rikarda dokumentālā filma Drāma Baltijas jūrā (2013).

Par Rotu pēdējās ziņas ir tādas, ka pēc kara, jau padomju laikos, kad Ventspils ostā darbojas jaudīgāki velkoņi, tā tiek Rīgā, Mīlgrāvja kuģu remonta rūpnīcā, pārbūvēta un nosūtīta uz Kaspijas jūru. Kāds tad tai nosaukums un cik ilgi tā kalpo – tas nav zināms, savu stāstu pabeidz Štrumfa.