Šis gads stividorsabiedrības Ventplac, kas darbojas Ventspils brīvostā, vēsturē ieies kā jaunas darbības vietas apgūšanas posms. Pagājušā gada beigās izbūvēta jaunā termināļa starp Ventas un Apvedtiltu pirmā kārta 5,2 ha platībā, kur šobrīd notiek koksnes pārkraušana.
Būvē pagaidu ceļu
Visa termināļa pirmās kārtas teritorija Ventas kreisajā krastā aizņemta ar lielām apaļkoku grēdām. Visu šo gadu darbs rit pie darbības pilnveidošanas jaunajā terminālī, stāsta Ventplac valdes priekšsēdētājs Aivars Baude. Šoruden ir jāliek punkts visas koku ostas, kā tautā tiek saukts sauskravas terminālis, pirmās kārtas darba nodrošināšanai. Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes līgumu jaunā termināļa operators ir SIA Ventplac. Paralēli pirmās kārtas jaudas apgūšanai kompānija sāk pamazām izmantot arī teritoriju, kas ir rezervēta termināļa otrajai kārtai. Kā pastāstīja Baude, zaļā pļava, kas atrodas līdzās kravu laukumam ar cieto segumu, tiek izmantota apaļkoku uzkrāšanai un uzglabāšanai, kad visa pirmās kārtas teritorija ir aizņemta ar koksnes grēdām. Racionālai rezerves teritorijas izmantošanai Ventplac saviem spēkiem būvē pagaidu piebraucamo ceļu, pa kuru ērti varēs izbraukt baļķvedēji, kas piegādā koksni terminālim, kā arī mobilais celtnis, kuram ir jāpiebrauc pie grēdām, lai tās iekrautu kuģos. Aptuveni tāpat rīkojas lielie mežizstrādātāji – lai būtu ērti izvest nozāģēto koksni, mežā tiek veidoti pagaidu ceļi, skaidro Baude. Rezerves teritorijas izmantošana ļauj palielināt terminālī pieņemamās koksnes apjomu par 15 tūkstošiem kubikmetru, norāda vadītājs. Ceļu būvē Ventplac par saviem lidzekļiem, darbus veic ceļu būvniecības kompānija SIA VIA.
Šis gads pagaidām nav bijis īpaši veiksmīgs koksnes pārkraušanai eksportam, atzīst Baude. Pārkrauto apaļkoku apjoms aptuveni par 15% piekāpjas pagājušā gada rādītājiem. Tam par iemeslu – pagājušā gada stiprie vēji Zviedrijā, kur atrodas galvenie Latvijas koksnes pircēji. Paši zviedri atzīst, ka pirms 20 gadiem neveiksmīgi izvēlējušies Kanādas priedes šķirni, kas Zviedrijas augsnē nav tik noturīga pret stipriem vējiem. Pagājušā gada beigās Zviedrijā vētru laikā tika nogāzts aptuveni 8 miljoni kubikmetru meža, tādēļ gada pirmajā pusē zviedri nedaudz samazināja koksnes importu no Latvijas. Tomēr drīzumā nokritušās koksnes rezerves jau būs beigušās un prognozes par Latvijas apaļkoku iegādāšanos līdz gada beigām izskan arvien optimistiskāk, ņemot vērā, ka Zviedrija katru gadu izmanto līdz 80 miljoniem kubikmetru koksnes, no kuriem ap 25 miljoniem ir papīrmalka, norāda Baude. Turklāt, tuvojoties rudens un ziemas aukstumam, koksnes pārdevēji cenšas iekrāt pēc iespējas vairāk kravas neaizsalstošajā Ventspils ostā. Tāpēc svarīgi pirms rudens lietavām pabeigt pagaidu ceļa izbūvi, kas nodrošinās pieeju koksnes grēdām rezerves teritorijā, uzskata Baude.
Vispirms domā par klientiem
Līdz šā gada beigām koksnes termināļa teritorijā tiks uzbūvēts arī tehnikas degvielas uzpildes punkts, ko paredz būvniecības pirmā kārta, stāsta Baude. Pozitīvu lēmumu par būvniecību pagājušajā nedēļā pieņēma Ventspils brīvostas valde. Saskaņā ar projektu tepat ir paredzēts arī tehnikas mazgāšanas punkts, instrumentu noliktava, bet netālu – arī sadzīves mājiņas Ventplac personālam, kas strādā kravu laukumā. Mājiņas tiks pieslēgtas pie pilsētas komunikācijām. Terminālī šobrīd strādā 21 cilvēks. Saskaņā ar vienošanos Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēs šim objektam laukumu ar cieto segumu un komunikācijas, toskait arī attīrīšanas iekārtas, bet Ventplac – visas virsbūves.
Pēc NNVT termināļa teritorijas nomas līguma beigām – to Ventplac izmantoja kopš 2007. gada un līdz pagājušā gada beigām – kompānija palika bez savas administratīvās ēkas. Biroja vajadzībām Ventplac pagaidām nomā telpas pilsētas krastmalas galā, uz kurieni pārcēlās ar visām savām vecajām mēbelēm. Pirmais uzdevums, iekārtojoties jaunajā terminālī, bija apmierināt Ventplac klientu vajadzības, uzsver Baude. Tā kā Ventplac klientu pārstāvji atrodas terminālī, kur pieņem un mēra ienākošās kravas apjomus, kontrolē koksnes kvalitāti, viņu mājiņas ir renovētas, noformētas vienotā stilā, kā arī pieslēgtas pilsētas komunikācijām. Ventplac par saviem līdzekļiem ierīkojis pie klientu mājiņām optisko kabeli un pieslēdzis internetu. Ventspilī, terminālī Ventplac, uzturas Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnas, Rottneros Baltic, kā arī Latvijas kompāniju ML Dvīņi un VMF pārstāvji. Pēdējā uzskaita un mēra koksni Latvijas valsts mežiem un kompānijai Pata AB. Klientu mājiņas, tāpat kā apsardzes namiņš, uzstādītas uz betona plāksnēm, kas kādreiz kalpojušas kā Lielā laukuma segums. Ventplac iegādājās plāksnes izsolē. Gada laikā ir noregulēta videonovērošana, kas ļauj klientiem ērti sekot līdzi tam, kā terminālī pārvietojas kravas.
Aivars Baude uzsver, ka divu gadu laikā, lai uzlabotu klientu apkalpošanas apstākļus, kompānija ieguldījusi investīcijas aptuveni 100 000 eiro apmērā. Un, tikai nodrošinot visus nepieciešamos darba apstākļus klientiem un saviem darbiniekiem, kuri strādā kravu laukumā, Ventplac sāk rūpēties par savu administratīvo ēku. «Nolēmām nepieņemt steidzīgus lēmumus, bet paskatīties, kā klāsies šogad, ņemot vērā sarežģīto situāciju ārējā tirgū,» skaidro Baude. Kompānija plāno nākamgad uzbūvēt ne pārāk dārgu moduļu ēku. Aiz kalniem nav arī laiks, kad vajadzēs domāt par termināļa otro kārtu, pieļauj Baude. Viņaprāt, būvniecība varētu sākties jau pēc diviem trim gadiem.
Komentāri (0)