Pārbauda ienākošos kuģus

Šo atbildīgo darbu ostā veic divi kuģu kontroles inspektori – Andrejs Tīrmanis un Guntis Mūrnieks.

Katru rudeni ostas valsts kontroles inspekcijas ietvaros uz ārzemju karoga kuģiem tiek veikta pastiprināta drošības kampaņa, kura tiek īstenota Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli dalībvalstīs.

Pēc tankkuģa Amoco Cadiz katastrofas 1978. gada 16. martā Eiropas Savienība pieprasīja izveidot starptautisku institūtu, kas kontrolētu drošu kuģošanu, aizsargātu apkārtējo vidi, novērstu zema standarta kuģu ekspluatāciju. Patlaban Parīzes memorandā ir 27 valstis. Latvija pievienojās šim memorandam 2005. gadā.

Katru gadu no 1. septembra līdz 30. novembrim memoranda dalībvalstīs notiek pastiprināta inspekcijas kampaņa, kas saistīta ar padziļinātu kuģu pārbaudi kādā konkrētā jomā, stāsta ostas valsts kontroles inspektors ar 13 gadu pieredzi Andrejs Tīrmanis.

Iepriekšējos gados inspektori kampaņas laikā pastiprinātu uzmanību pievērsa kuģu glābšanas laivu stāvoklim, kuģu mehānismu tehniskajai kārtībai, ugunsdzēsības sistēmas gatavībai un radioaparatūrai. Šogad pastiprināti tiek pārbaudīta jūrnieku darba un atpūtas laika uzskaite. Gatavojoties šai kampaņai, Tīrmanis piedalījās Parīzes Saprašanās memoranda organizētajā seminārā, kas notika Grieķijā šā gada jūnijā.

Pārbaudot kuģu komandu darba un atpūtas laika uzskaiti, inspektori pievērš uzmanību jūrniekiem, kuri veic sardzes pienākumus, jo tieši viņi ir visvairāk pakļauti lielai darba slodzei uz kuģiem. Īpaši liels šis risks ir uz maziem kuģiem, kur jūrnieki ir sardzē 12 stundas diennaktī, stāsta Tīrmanis. Ja inspektors konstatē, ka jūrnieki nav ievērojuši darba un atpūtas režīmu, kā to nosaka STCW konvencija, viņam ir tiesības pārtraukt kuģa darbu, lai jūrnieki varētu atpūsties.

Pasaules praksē ir zināmi gadījumi, kad lielā noguruma dēļ jūrnieks ir aizmidzis sardzē, tādējādi izraisot avārijas un pat katastrofas. Kādreiz Latvijas kuģniecībā bija refrižeratora kuģis Kūra, kas vienā no reisiem vairākas dienas veica kravas izkraušanu Sanktpēterburgas ostā. Kapteiņa vecākais palīgs, kurš bija atbildīgs arī par kravas operācijām, pēc kuģa izkraušanas atradās uz tiltiņa sardzē, kuģim atstājot ostu. No pārguruma kapteiņa vecākais palīgs aizmiga, kā rezultātā kuģis pilnā gaitā izbrauca krastā un pārlūza.

Pašreizējā kampaņa nenozīmē, ka pēc tam jūrnieku darba un atpūtas laika uzskaitei pārstās pievērst uzmanību, norāda Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktors Raitis Mūrnieks. Viņš salīdzina šo kampaņu ar pārbaudi uz ceļiem – šoferi katru dienu pārbauda bremzes savām automašīnām, taču reizēm arī CSDD kopā ar Ceļu policiju uz ceļiem rīko kampaņas, kad tiek veiktas automašīnas bremžu pārbaudes. Veicot ārzemju un Latvijas kuģu pārbaudes, inspektori pārliecinās, vai kuģi atbilst starptautiskajām konvencijām un noteikumiem, skaidro Tīrmanis. Savā ikdienas darbā inspektori uz kuģiem atklāj pārkāpumus, tādējādi novēršot iespējamās avārijas un nelaimes gadījumus, kas apdraud gan kuģa ekipāžu, gan ostas darbinieku veselību, bet reizēm arī dzīvību. Tīrmanis stāsta kādu gadījumu, kad Ventspils brīvostas locis kāpis pa kuģa trapu, bet tas pa pusei notrūcis. Tikai loča veiklība un fiziskā sagatavotība palīdzējusi novērst nelaimi. Taču, kad inspektori ieradušies uz šī kuģa, lai veiktu pārbaudi, izrādījies, ka visi trapi bijuši sapuvuši un lietošanai nederīgi.

Pēdējos gados kuģu tehniskais stāvoklis un komandu profesionālā sagatavotība ir ievērojami uzlabojusies, atzīst inspektors. «Pārbaudot kuģus, mēs konstatējam, ka tieši Ventspils ostā ienāk arvien jaunāki un modernāki kuģi,» saka Tīrmanis.