Ventspils brīvostas kravu apgrozījums – 19 miljoni tonnu

„Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,” komentē Lembergs.

Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12. piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1. muliņa demontāža, lai varētu palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienu un 34. piestātnes zemūdens daļu.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Drīzumā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic” būvniecību.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Jāatzīmē, ka pozitīvas tendences rāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Kravu apgrozījums samazinājies AS Ventbunkers - 36%, AS Ventspils tirdzniecības osta - 32%, SIA Ventall Termināls - 38%, AS Baltic Coal Terminal - 8% un SIA Ventplac - 23%.

Neskatoties uz to, ka Ventspils Grain Terminal kopējā jauda ir 1,5 miljoni tonnu gadā, tikai 25. augustā Ventspils brīvostā ienāca kuģis, lai graudu terminālī uzkrautu pirmo kviešu kravu šajā terminālī šogad. Kravas apstrāde pabeigta 1.septembrī.

vbp.lv