2014. gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ventspils brīvostas kravu apgrozījums jūnijā pieaudzis par 4%
0„2014. gada pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,” komentē Lembergs.
Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12. piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1. muliņa demontāža, lai varētu attīstīt „Baltic Coal Terminal” otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienu un 34. piestātnes zemūdens daļu.
Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, uzsākta ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Jūlijā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes „Hydraulic Bauteile Baltic” būvniecību.
Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis AS „Kālija parks” 77%, SIA „Ventspils Nafta termināls” 6%, SIA „Ventall Termināls” 24%, AS „Baltic Coal Terminal” 2% un SIA „Ventamonjaks serviss” 11%.
Kravu apgrozījums samazinājies AS „Ventspils tirdzniecības osta” - 36%, AS „Ventbunkers” - 27%, SIA „Ventplac” - 19%.
Neskatoties uz skaļiem paziņojumiem par iecerēm būvēt Ventspils graudu termināļa 2. kārtu, pie termināļa jaudas 1,5 miljoni tonnu šī gada pirmajos sešos mēnešos AS ”Ventspils Grain Terminal” pārkrauts 0 tonnu kravu, tādējādi radot zaudējumus Ventspils brīvostai. Tikmēr tuvākajās ostās labības produktu, tai skaitā graudu, pārkraušana turpinājusies bez izmaiņām un dažās pat palielinājusies. Gada piecos mēnešos Klaipēdas ostā pārkrauti 898 tūkstoši tonnu labības, Liepājā – 1,2 miljoni tonnu, Rīgā – 318 tūkstoši tonnu.
portofventspils.lv
Komentāri (0)