Ventspils pievilcīga kravu īpašniekiem

Uzņēmējdarbības vide, efektīva loģistika un kravu transportēšanas iespējas Ventspils brīvostā – šīs galvenās tēmas divas dienas apsprieda Krievijas un Latvijas tranzīta, ostas, banku biznesa, kā arī ķīmiskās nozares pārstāvji. Krievijas bizness aktīvi meklē alternatīvas izejas uz starptautiskajiem tirgiem ķīmiskās rūpniecības eksporta precēm, jo Krievijas ostas drīz vien vairs nevarēs apmierināt attīstošās nozares vajadzības. Tādēļ Krievijas kravu transportētāji drīz piekritīs pat uz papildu izdevumiem, piegādājot savas preces uz citu valstu ostām. Ventspils viņiem šķiet kā viena no pievilcīgākajām ostām.

Konferences saimnieki – domes priekšsēdētāja 1. vietnieks un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis pastāstīja par Ventspils pašreizējām iespējām. Informācija tika sadzirdēta un novērtēta. «Ventspils ir viena no vismūsdienīgākajām ostām, kas spēj uzņemt vislielākos kuģus, kādi vien Baltijas jūrā var kuģot,» atgādina Transporta un sakaru institūta prorektors Juris Kanels. «Ventspils kopā ar Primorsku un Ustjlugu ir starp trīs lielākajām ostām naftas produktu pārkraušanas jomā Baltijas jūrā. Pārkraušanas apjomu palielināšana norāda uz augstu Ventspils termināļu pakalpojumu kvalitāti,» norāda analītiķis, kompānijas Argus Media naftas un naftas produktu viceprezidents Mihails Perfilovs. «Ventspils jau sen vairs nav osta tās klasiskajā izpratnē, jo paralēli kravu apstrādei attīsta arī rūpniecisko zonu,» informē Vītoliņš. Ventspilī ir liels iespēju potenciāls kā ostas darbības, tā arī rūpniecisko ražotņu attīstībā, norādīts Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa prezentācijas materiālos. Ventspilī ir viszemākās ostas infrastruktūras izmaksas, darbojas investoriem izdevīgi brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) atvieglojumi un ir daudz brīvu platību perspektīvai attīstībai. Apkopojot konferences rezultātus, dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Ventspilī ir izdevīgi ne tikai pārkraut eksporta kravas, bet arī būvēt pārstrādes ražotnes.

Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) priekšrocības Ventspils ostā:

Nodokļu atlaides

Piemērs:

investīcijas – 10 miljoni

kopējie ienākumi – 1 miljons

nekustamā īpašuma izmaksas – 1 miljons

Nodokļu aplikums Latvijā ārpus BEZ:

no uzņēmumu peļņas (15%) – 150 000

nekustamā īpašuma nodoklis (1,5%) – 15 000

kopā – 165 000

Nodokļu aplikums Ventspilī BEZ:

no uzņēmumu peļņas (3%) – 30 000

nekustamā īpašuma nodoklis (0,3%) – 3000

kopā – 33 000

Ietaupījums gadā: 165 000 – 33 000=132 000

Zemes nomas nosacījumi ražošanas projektiem:

Noma – 0,25% no zemes kadastrālās vērtības gadā

Zemes nodoklis – 1,5% no zemes kadastra vērtības gadā

                            0,3% BEZ statusa gadījumā

Noma+zemes nodoklis = 1225 eiro par 1 ha zemes gadā

                                     = 385 eiro – BEZ statusa gadījumā

Nomas līguma termiņš 45 gadi ar iespēju pagarināt to vēl uz 45 gadiem.

Pastāv iespēja apspriest nomnieka prasības un vēlmes, kuras viņš gribētu iekļaut līgumā.

Bizness meklē tur, kur labāk

Jānis Vītoliņš, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks

– Iniciatīva par konferences organizēšanu nāca no Krievijas Ķīmiķu savienības. Tas ir labi, ka tik ietekmīga Krievijas organizācija izrāda par mums interesi. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka viņi ir atbraukuši tieši uz šejieni, lai uz vietas iepazītu Ventspils piedāvājumu. Manuprāt, svarīgi arī tas, ka konferencē sapulcējās visu iesaistīto pušu pārstāvji – tranzītbiznesa, ostas biznesa, rūpniecisko ražotņu. Mums ir ļoti labi sadarbības piemēri tādās nozarēs kā mašīnbūve, metālapstrāde, elektronika. Ķīmiskā pārstrāde pagaidām nav pārstāvēta tik plaši, taču es domāju, ka mums ir visas iespējas attīstīt arī šo nozari. Atceros, 2006. gadā mums notika pirmās pārrunas par elektronikas attīstību Ventspilī un tika panākta džentlmeniska vienošanās par to, ka nozares pārstāvji atvērs pie mums savu ražotni, bet mēs no savas puses attīstīsim viņiem pilnu servisu, augstas kvalitātes izglītību šajā jomā ieskaitot. Līdzīgs scenārijs var tikt attīstīts arī ķīmiskajā nozarē. Galvenais, lai būtu ieinteresēti komersanti un būtu adekvātas pretdarbības. Runa var būt ne tikai par papildu ķīmisko kravu plūsmu pārkraušanu, bet arī par rūpniecisko pārstrādi, par ko arī tika plaši runāts konferencē. Ventspils no savas puses maksimāli prezentēja konferences dalībniekiem savas priekšrocības, kuru nav nekur citur Latvijā.

Juris Kanels, Transporta un sakaru institūta prorektors

– Daudz šajā pasaulē sākās ar kontaktēšanos cilvēku starpā. Latvijas vēstniecība Krievijā uztur ilggadējus kontaktus ar Krievijas Ķīmiķu savienību. Satiekoties dažādos līmeņos, abu pušu pārstāvji galu galā nākuši pie secinājuma, ka nav jāsēž un kaut kas jāgaida, pārdzīvojot par to, ka starptautiskā situācija nav tik laba, kā gribētos, bet ir jāstrādā, jāmeklē iespējas un jāattīsta bizness. Tā radās ideja sarīkot konferenci. Kāpēc konference ir sarīkota tieši Ventspilī? Tādēļ, ka daudzi Krievijā joprojām atceras tos laikus, kad Krievijas uzņēmumi izmantoja Ventspils ostas pakalpojumus savu kravu pārkraušanai. Varu ar pārliecību apgalvot, ka Krievijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri labi zina par Ventspils ostas unikālajām iespējām un grib strādāt ar Ventspils starpniecību.

Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas prezidents

– Man bija patīkami dzirdēt, ka Krievijā atdzimst ķīmiskā rūpniecība. Ņemot vērā Latvijas un Krievijas vēsturisko saikni, iespējams, var gaidīt kopuzņēmumus, kuros no Krievijas izejvielām Eiropas Savienības teritorijā ražos dažādas preces no polimēriem – caurules, atstarotājus, būvniecības materiālus, dārza piederums u.c. Latvijā vēl ir saglabājušās inženierzināšanas par plastmasas izstrādājumu ražošanu. Tikpat labas iespējas ir arī ķīmisko produktu tranzītam caur Latviju, jo, kā mēs dzirdējām konferencē, ķīmiskās rūpniecības ražošanas jaudas Krievijā drīzumā pārsniegs pašu ostu pārkraušanas iespējas.

Ventspilij ir potenciālās iespējas šajā jomā. Ventspils priekšrocība ir tā, ka šeit jau pastāv gatava infrastruktūra, kuru Ventspils brīvostas pārvalde iepriekšējos desmit gadus aktīvi attīstījusi. Visi konferences dalībnieki norādīja uz ostu servisa augsto līmeni. Bet, otrkārt, Ventspils veiksmīgi izmanto brīvās ekonomiskās zonas iespējas, piesaistot investorus, kuriem ir izdevīgi tādā vietā ieguldīt savu kapitālu un atvērt ražotnes. Ventspilī tam ir pietiekami daudz brīvu platību un ātri tiek pieņemti lēmumi.

Aleksandrs Ņevskis, Pārstāvniecības “Kuibišev Azot” Latvijā direktors

– Līdz 2009. gadam mēs pārkrāvām amonjaku caur Ventspils ostu. Strādāt ar Ventspili bija vienkārši prieks! Vilcienu un vagonu ritošais sastāvs šeit nekad nestāvēja dīkstāvē. Taču tagad viss amonjaks, kuru mēs ražojam, tiek izmantots rūpnīcas iekšējam patēriņam, proti, mums nav pārdošanas amonjaka. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs šobrīd nesadarbojamies ar Ventspili. Patlaban KuibiševAzot ir iedarbināts liels amonjaka ražošanas projekts, kas savu darbību sāks 2016. gadā. Viens no partneriem eksporta amonjaka pārkraušanā varētu būt Ventspils. Plānojam piegādāt 150–200 tūkstošus tonnu amonjaka gadā caur Ventspils ostu. Vienīgā problēma, kas varētu traucēt, ir dzelzceļa dārgās izmaksas, taču tas ir risināms jautājums. Ja tiks garantēti apjomi un saskaņoti piegādes termiņi, noslēgti ilgtermiņa līgumi, interese būs abpusēja gan Ventspilij, gan KuibiševAzot.

Viktors Ivanovs, Krievijas Ķīmiķu savienības prezidents

– Tagad Krievijas ostas, kā arī Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ostas, nodrošina naftas ķīmiskās un ķīmiskās produkcijas eksportu. Tomēr Krievijas naftas ķīmiskais komplekss audzē savu potenciālu. Drīzumā nozare palielinās ražošanas apjomus par 30%, bet pēc atsevišķiem produktiem – trīs četras reizes. Rodas nepieciešamība arī pēc eksporta iespēju audzēšanas. Mēs atbraucām uz Ventspili, lai uzzinātu, ar ko tā ir labāka par Krievijas ostu Ustjlugu. Bizness meklē tur, kur labāk. Ja tam izveido labvēlīgus nosacījumus – tas atnāks uz šejieni. Tas, ko dzirdēju Ventspils konferencē, mani ļoti iepriecināja. Piemēram, iespēja nodibināt kompāniju vienā dienā, piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, nodokļu atlaides brīvai ekonomiskai zonai, praktiski bezmaksas infrastruktūra. Nebiju bijis Ventspilī 25 gadus. Tagad jūsu pilsētā var dzīvot! Darījuma sakari kopš tā laika nav zaudēti, taču mums pietrūkst ticamas un pilnīgas informācijas. Tādēļ mēs atbraucām pie jums.