Pagājušajā nedēļā Ventspils krastos notika starptautiskās mācības Balex Delta 2014, kurās pirmo reizi piedalījās Ventspils brīvostas pārvalde. Nosacītā naftas produkta piesārņojuma likvidēšanas rajonā kopā ar dāņu naftas savācējkuģi Gunnar Thorson strādāja Ventspils hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle.
Mācības Balex Delta notiek katru gadu Baltijas jūrā. Mācību galvenais mērķis ir uzlabot iemaņas un starptautisko sadarbību, likvidējot naftas piesārņojumu jūrā. Šogad mācības notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos, pagājušajā gadā – Vācijā, bet nākamgad mācības notiks Polijas krastos. Latvijā mācības notika arī 2009. un 2002. gadā – Rīgas un Liepājas krastos. Šogad mācību scenārijs paredzēja, ka Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Ventspils piekrastes, naftas tankkuģis sadūries ar zvejas kuģi un jūrā noplūduši aptuveni 10 tūkstoši tonnu naftas produktu, izraisot ekoloģisko katastrofu. Tās seku likvidēšanai palīgā Latvijai steidza citas Baltijas valstis – Dānija, Igaunija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija, kā arī Eiropas Jūras drošības aģentūra, pārstāvot ES. Operācija notika kā jūrā, tā arī krastā, jo mācību scenārijs paredzēja, ka visus naftas produktus jūrā savākt neizdodas un daļa no tiem ir izskaloti krastā. Jūrā operācijā piedalījās desmit specializēti naftas savācējkuģi un vairāki palīgkuģi.
Mācības organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (Helsinku komisija jeb HELCOM). Mācību scenāriju izpildi nodrošināja Latvijas Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests. Mācību gaitai līdzi sekoja vairāk nekā 30 novērotāju no dažādām starptautiskām organizācijām. Uz notikuma vietu tos aizveda Latvijas Jūras spēku kuģis Virsaitis. Operācijas vietu noteica starptautiskais Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs – aptuveni 10 jūdžu attālumā no Ventspils. Centrs koordinēja citu valstu kuģu ierašanos un sadarbību saskaņā ar noteikto algoritmu, kuru izmanto, organizējot starptautiskās operācijas jūrā, stāsta mācību vadītājs, Jūras Spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta priekšnieka p.i. Andris Skribis. No Latvijas mācībās piedalījās vairāki Jūras spēku flotiles, valsts robežsardzes kuģi un Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle. Mācību vadītājs novērtēja sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi uzteicami. «Ventspils brīvostas pārvaldei ir laba materiālā bāze piesārņojumu seku likvidēšanai,» norāda Skribis. Krasta apsardzes flotiles un Ventspils brīvostas pārvaldes kuģiem ir nācies piedalīties tādās operācijās ne tikai mācībās, bet arī reālās situācijās. Viena no tādām glābšanas operācijām notika Ventspils krastos 2007. gadā, kad uz sēkļa uzskrēja Kipras sauskravas kuģis Golden Sky, atceras Skribis.
No Virsaiša klāja varēja vērot visu kuģu darbību, likvidējot naftas piesārņojumu. Vieni kuģi izlika aizsargbonas, lokalizējot piesārņojumu, citi sūca naftas produktus ar speciāliem sūkņiem skimmeriem. Šajā grupā strādāja arī Ventspils kuģis Kapteinis Orle.
Starptautiskās operācijas dalībnieki, toskait Ventspils brīvostas pārvaldes speciālisti, piedalījās arī mācību krasta daļā, noslīpējot naftas produktu lokalizēšanas un savākšanas iemaņas.
Lai šī prakse mums nekad nenoder
Guntis Drunka, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
Jūras vides piesārņojuma likvidēšanas operācijas organizē saskaņā ar izstrādātajiem plāniem. Plānošanas sistēma ietver trīs līmeņus – nacionālais, reģionālais, bet trešais līmenis aptver visas Baltijas jūras reģiona valstis. Mācībās Balex Delta piedalās visas Baltijas jūras valstis. Ventspils osta pirmo reizi piedalījās tāda līmeņa mācībās. Kāpēc tas mums ir tik svarīgi? Jo uz sadarbības principa ir balstīta plānošanas sistēma, tā vienus un tos pašus uzdevumus var veikt ar mazākiem resursiem. Piemēram, Ventspils brīvostas pārvaldes rīcībā esošais aprīkojums paredzēts piesārņojuma likvidēšanai galvenokārt ostā un ierobežotos ūdeņos, nevis atklātā jūrā. Liela mēroga avāriju gadījumos ostā mums var nākties saukt palīgā Krasta apsardzi vai arī, ja noplūde notikusi jūrā blakus Ventspils ostai, mēs ar savu aprīkojumu varam doeties palīgā Krasta apsardzei.Svarīga bija arī kuģa Kapteinis Orle līdzdalība starptautiskās komandas sastāvā, kad rīcību koordinēšana notika angļu valodā. Strādāt pārī nebūt nav viegli, ir labi jāizjūt otra plecs. Agrāk vienā grupā apvienoja vienas valsts kuģus. Tomēr vēlāk no tādas prakses atteicās, jo reālā situācijā nekā tamlīdzīga var arī nebūt un var gadīties strādāt ar citu valstu komandām. Bez mācībām jūras operācijā Ventspils brīvostas pārvaldes darbinieki bija nodarbināti arī krastā – tāpat starptautiskās komandas sastāvā. Viņiem vajadzēja savākt krastā izskalotos naftas produktus un tos, kas palikuši ūdenī pie paša krasta, kur kuģi nevar tikt klāt. Krastā tika izmantots arī mūsu aprīkojums. Mācību gaitā apguvām operāciju plānošanu starptautiskā līmenī sadarbībā ar citām valstīm. Mums vienmēr ir jābūt gataviem likvidēt piesārņojumu, taču lai šī pieredze mums nekad nenoder reālajā dzīvē.
Komentāri (0)