Atbalsta vērienīgas investīcijas

Pagājušās nedēļas sēdē valdība atbalstīja vērienīga investīciju projekta realizācijas ideju Ventspils brīvostas teritorijā, pieņemot lēmumu piešķirt nodokļu atlaides SIA Baltic New Technologies ieguldījumiem naftas–ķīmijas rūpnīcā. Līdz ar to sperts nozīmīgs solis ceļā uz to, lai tiktu realizēts lielākais investīciju projekts rūpniecībā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Tiesa, valdības lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Komisijā. To nosaka likumu procedūra, kas Eiropas Savienībā ieviesta ar nolūku nepieļaut, ka valsts atbalsts rada nevienlīdzīgu konkurenci par labu kādam uzņēmumam. Taču šķēršļiem no Eiropas Komisijas teorētiski nevajadzētu būt, jo, lai arī naftas pārstrādes jaudas Eiropā ir pietiekamas, moderna smago naftas produktu pārstrādes niša nav aizpildīta, jo prasa ievērojamas investīcijas, norāda pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Lembergs nenoliedz, ka rūpnīca, kas varētu pilsētā radīt vairākus simtus tiešo un vēl tikpat daudz saistīto darba vietu, ir laba ziņa. Tomēr, vai rūpnīca tiks uzcelta, atkarīgs no investoru tālākajiem lēmumiem un tirgus apstākļiem attiecīgo produktu nišā Eiropā un pasaulē. Lembergs atgādina, ka kopš 1991. gada apspriesti jau vairāki citi līdzīgi projekti, taču pagaidām neviens no tiem nav realizēts. Turklāt Baltic New Technologies rūpnīca nav vienīgais tāda apmēra projekts, kas ir dienaskārtībā. Ventspils brīvostā attīstībai rezervētas vairākas teritorijas, kas raisa ārvalstu investoru interesi, notiek sarunas, bet jārēķinās, ka lēmumi par tāda apmēra investīcijām tiek pieņemti vairāku gadu garumā. Arī ar Baltic New Technologies Ventspils brīvostas pārvalde līgumu noslēdza pēc vairākus gadus ilgušām sarunām, 2011. gadā vienojās par zemes nomu, bet pagājušā gada nogalē deva atļauju licencētas komercdarbības veikšanai Ventspils brīvostā.

Baltic New Technologies saskaņā ar vienošanos iznomāta teritorija 20,5 ha platībā blakus jau esošajam «Ventspils nafta» terminālam – zemesgabalā ar adresi Ostas mežs 1. Nomas līgums noslēgts ar termiņu līdz 2057. gadam. Savukārt valdība, ņemot vērā milzīgo investīciju apjomu, lēmusi atbalstīt arī nodokļu atlaižu piemērošanu uzņēmumam. Valdības lēmums uzņēmumam dos iespēju izmantot vairākas likumdošanā paredzētās atlaides. Taču nodokļu atlaižu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 91,9 miljonus eiro jeb 21,88% no kopējās ieguldījumu summas. Ja projekts tiks realizēts, ieguvumi valsts un pašvaldības budžetā būs lielāki nekā piešķirtās atlaides. Ne tikai tādēļ, ka naftas produktu pārstrādes rūpnīca varētu dot lielāku vilkmi tranzītbiznesam un jau esošajiem ostas termināļiem, kā arī vairākus simtus jaunu darba vietu, bet arī tāpēc, ka, rūpnīcai sākot darbu, pašvaldības budžets ik gadu tiktu papildināts ar miljonu eiro, bet valsts kase – par 1,6 miljoniem eiro.

Brīvostas, valsts un pašvaldības lēmumi par tālāku atbalstu projekta realizācijai būs atkarīgi no investora lēmumiem par izmantotajām tehnoloģijām jeb tā, cik nekaitīgas tās būs videi un iedzīvotājiem. Šobrīd no investoru puses ir tikai projekta ideja par naftas produktu pārstrādes rūpnīcu, nekādi lēmumi par būvniecību nav pieņemti. Kad investori noslēgs priekšizpētes darbus, kas ietver ne tikai plānotās teritorijas, apkārtējās infrastruktūras, bet arī detalizētu tirgus izpēti, viens no pirmajiem tālākajiem darbiem, kur teikšana būs pašvaldībai, valstij un iedzīvotājiem, būs detālplānojuma izstrāde un līdz ar to sabiedriskā apspriešana. Tāpat projektam būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kas arī paredz sabiedriskās apspriešanas procedūru. Taču par iespējamo meža zemes transformāciju būs jāveic atsevišķs ietekmes uz vidi novērtējums. Vērtējot plānotā objekta ietekmi uz vidi, likums paredz iekļaut priekšlikumus par kompensējošajiem pasākumiem, lai rūpniecisko teritoriju paplašināšana būtiski nepasliktinātu dzīves un vides kvalitāti pilsētā.

Baltic New Technologies pārstāvis Oļegs Mihaļevičs atklāj, ka vērienīgās investīcijas plāno veikt ASV uzņēmums. Tiesa, komercnoslēpums un konkurence, kas valda šajā jomā, neļauj izpaust sīkākas detaļas. Taču «arī uzņēmums ir ieinteresēts, lai nebūtu nekādas noplūdes, izgarojumu un izejviela tiktu izmantota simtprocentīgi. Labs piemērs tam, kā atšķiras jaunās tehnoloģijas no vecākām, ir redzams arī Ventspilī, ja salīdzina jauno un veco akmeņogļu pārkraušanas termināli. Viens rada piesārņojumu un neērtības – otrs ne,» norāda Mihaļevičs. Smago naftas produktu pārstrāde un produkti, ko rūpnīcā plāno ražot, ir draudzīgāki videi nekā naftas pārstrāde un produkti, kas ir viegli izgarojoši, skaidro uzņēmējs. «Uzceļot jebkādu ēku, kaut avīžu kiosku, vienmēr tiek radīta ietekme, kaitējums biotopam. Taču jau līdz šim esam veikuši nopietnu izpēti, arī vides risku novērtēšanā, pasūtot to starptautiskai kompānijai. Mūsu darbība ir orientēta uz to, lai nebūtu nekādu izmešu.» Tāpat uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka plānotais investīciju apjoms ir milzīgs, tādēļ katrs solis tiek rūpīgi apsvērts – septiņas reizes nomērīts un tikai tad griezts. ASV investors un Baltic New Technologies pārliecinājušies, ka no visiem izskatītajiem variantiem Ventspils ir optimālākā vieta rūpnīcas būvniecībai. Taču projekta vērienīgums vēl vismaz divus gadus prasa sagatavošanās un izpētes darbus, lai 2018. gadā rūpnīca varētu sākt darbu. Ja viss notiks kā iecerēts, rūpnīcas būvniecības laikā tiks nodarbināti aptuveni 1000 cilvēki, bet, sākot ražošanu, plānotas aptuveni 300 darba vietas uzņēmumā un vēl papildu 100 uzņēmumos, kas sniegs ražotnei ārpakalpojumus.

SIA Baltic New Technologies ir Latvijā dibināts uzņēmums, kura mērķis ir izveidot uz augstajām tehnoloģijām balstītu naftas produktu pārstrādes kompleksu. Pamatā tas nozīmētu mazuta pārstrādi, iegūstot augstas kvalitātes Euro 5 standarta dīzeļdegvielu un zema sēra satura naftu, kas ir izejviela petroķīmijas uzņēmumiem. Iecerētā naftas produktu pārstrādes kompleksa pamatā ir vairāki unikāli tehnoloģiskie risinājumi, kas atbilst jaunākajiem pētījumiem attiecīgajā jomā un starptautiskajiem vides drošības standartiem.

Vairāk plusu nekā mīnusu

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

Jāievēro investoru lūgums saglabāt komercnoslēpumu, bet ir lietas, ko varam šobrīd skaidrot. Pirmkārt, nekorekti tiek apgalvots, ka runa ir par naftas pārstrādes rūpnīcu. Taču naftu tā nepārstrādās, runa ir par smago naftas produktu pārstrādi. Smagie naftas produkti ir tie, kas paliek pāri pēc naftas pārstrādes. No sprādzienbīstamības un ugunsdrošības viedokļa šie produkti ir daudz drošāki nekā nafta. Tie nav viegli uzliesmojoši. Otrkārt, apjomi, kurus plāno pārstrādāt, ir miljonos tonnu mērāmi, un pēc savas būtības tas ir Ventspilij ļoti atbilstošs produkts, jo Ventspils ir naftas produktu pārkraušanas, tranzīta osta. Un ir loģiski, ka produkti, kas Ventspilī ienāk, tiek pārstrādāti dziļāk un tiem tiek pievienota vērtība, kas ir lielāka nekā pārkraušanas vērtība. Pārstrādes tehnoloģija, ko plānots izmantot, it ļoti moderna, ar augstu optimizācijas līmeni, tādēļ vajadzēs augstas klases speciālistus, kuriem šeit būs jāpārceļas uz dzīvi. Tas jau būs vēl viens pašvaldības budžeta ieguvums līdzās zemes izmantošanai, nomas maksām, nodarbinātībai. Nākamais – šī naftas pārstrādes rūpnīca sadarbosies ar ostas termināļiem. Tā ka arī vairāki termināļi, ja vienosies, būs ieguvēji. Taču, lai projektu realizētu, pirmais, kas ir nepieciešams un ko nosaka likums, – pilns ietekmes uz vidi novērtējums. Tādēļ vismaz šobrīd es neredzu nekādus riskus un zaudējumus.

Kad atnāk investors un sāk runāt par investīcijām virs simts miljoniem, protams, mēs tiekamies, runājam un arī palīdzam, cik varam, bet es esmu arī ļoti rezervēts un mazliet skeptisks, jo šāda mēroga projekts ir Eiropas līmeņa projekts un liels izņēmums. No ASV Ventspilī bija ieradies investors – no ļoti nopietnas kompānijas –, lai iepazītos ar pilsētu, vietu un cilvēkiem. Viņam radies labs priekšstats. Taču visu tāpat izšķirs tirgus konjunktūra un aprēķini – vai to, ko šeit Ventspilī pārstrādās, varēs pārdot par cenu, kas dos peļņu un atpelnīs investīcijas. Cita pieeja nevar būt. Bet pilsētai tik daudzas jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumi būtu ieguvums. Tiesa, šo skaisto sapni pagaidām pašvaldības budžetā neiekļaujam. Šobrīd uzņēmums veic izpēti, un, ja izpētes rezultāti būs pozitīvi, sekos publikas projekta apspriedes. Esam pauduši viedokli, ka mums ir stingra pieeja vides aizsardzībai, risku vadībai, – lai neiedomājas, ka te ir kaut kāda Āfrika vai Krievijas nomale.

Iespēja audzēt vērtību

Anrijs Matīss, LR satiksmes ministrs

Minētais projekts ir līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijas ostās, un to plānots īstenot Ventspils brīvostā, kas pēdējos gados ne tikai intensīvi strādā ar ostas kravu apjomu piesaisti, bet arī ļoti aktīvi cenšas attīstīt industriālos projektus. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi darbā ar naftas produktiem ostā, šāda rūpnīca dos iespēju audzēt pievienoto vērtību. Tās ir investīcijas, kuras vērstas uz rūpniecības attīstību. Latvijai ir pieredze un speciālisti darbā ar naftas un ķīmiskajiem produktiem. Tiks radītas jaunas darba vietas rūpnīcā. Savukārt tās celtniecības laikā tiks nodarbināti vietējie celtniecības speciālisti un komersanti. Rūpnīcas saražotā produkcija Latviju atstās ar pievienoto vērtību, tas nebūs tikai izejmateriālu tranzīts. Attīstot industriālus projektus, ostās palielinās arī ostas pakalpojumu apjomi – gan runājot par izejvielu piegādi vai saražotās produkcijas realizāciju, gan arī piegādājot tehnoloģijas un iekārtas pašas ražotnes izveides procesā. Tātad ieguvumi ir arī citiem ostas uzņēmumiem un, visticamāk, arī prāmju satiksmei. Latvija kā tranzīta valsts ir ieinteresēta jebkura nozīmīga projekta attīstībā, svarīgas ir ne tikai radītās darba vietas tieši konkrētajā rūpnīcā, – tās darbība palīdzēs nodrošināt arī citas loģistikas un transporta, kā arī pakalpojumu sfēras. Tātad tās nav tikai darba vietas rūpnīcā, bet krietni vairāk Ventspilī un reģionā, kā arī visā Latvijā.

Attiecībā uz piejūras zonas ainaviskās un rekreācijas vērtības degradēšanu, pēdējo divdesmit gadu laikā Ventspils pilsēta un Brīvostas pārvalde ir darījušas ļoti daudz, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās vides un ekoloģiskās drošības prasības un netiktu radīts kaitējums ventspilniekiem. Konkrētais projekts paredzēts netālu no esošā «Ventspils nafta» termināla noliktavu kompleksa – ne uz piejūras pusi, bet gan uz industriālo teritoriju pusi. Tam nebūs ietekmes uz piejūras ainavu.