Pavasaris bijis veiksmīgs

Šā gada pirmajos četros mēnešos kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējā gada analoģisko periodu palielinājuši kopumā trīs Ventspils ostas termināļi. Kravu pieaugums bijis AS Kālija parks, SIA «Ventspils nafta» termināls,kā arī SIA Ventall Termināls. Šoreiz brīvostas lapā iepazīstinām tuvāk ar Ventall Terminālu, kas šī gada 24. maijā atzīmēja arī 10 gadus kopš dibināšanas.

Ventall Termināls aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājis kravu apgrozījumu par 32%. Pavasara mēnešos tirgus situācija izveidojusies labvēlīga, kas devis iespēju pārkraut vairāk, taču uzņēmuma pārstāvis Arnis Janvars uzsver, ka palielinājums šobrīd neļauj droši apgalvot, ka pieauguma tendence saglabāsies arī turpmāk. Lai arī terminālis strādā pie tā, lai nodrošinātu kravu īpašniekiem – saviem klientiem – augstu pakalpojuma kvalitāti, elastīgus un izdevīgus nosacījumus, pārkraušanas apjomi atkarīgi no kravu īpašniekiem. Kravas nepieder terminālim un Ventall Termināls nodrošina pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus, norāda Janvars.

SIA Ventall Terminālā tiek pārkrauti un uzglabāti gaišie naftas produkti. Pie tiem pieskaitāma dīzeļdegviela, dažādu benzīna frakciju produkti, reaktīvo dzinēju degviela, kā arī kurināmā degviela. Uzņēmuma izpilddirektors Viktors Indrāns stāsta, ka pašlaik visvairāk tiek pārkrauta tieši kurināmā degviela. Šis produkts ir mazāk gaisīgs un līdz ar to ir mazāka kaitīgo vielu emisija jeb nokļūšana gaisā. Taču arī citu kravu pārkraušana Ventall Terminālā nerada apgrūtinājumu Ventspils iedzīvotājiem, jo uzņēmums ir vienīgais Ventspils ostā, Latvijā un viens no retajiem Baltijā, kas uzstādījis iekārtas, kas savāc tvaiku atgāzes. Līdz ar to tās nenokļūst gaisā un nav jāieelpo Ventspils iedzīvotājiem. «Tvaiku rekuperācijas iekārtas, kuras attīra gaisu no naftas produkta tvaikiem, kas veidojas, iepildot produktu tankkuģī, ir izbūvētas atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīviem,» skaidro Janvars. Tas nozīmē, ka, iekraujot tankkuģos naftas produktus, piesārņojums ir ievērojami zemāks par Latvijā pieļaujamajām normām. Tāpat pastāvīgi notiek vides monitorings, ko veic sertificēta Ventamonjaks servisa laboratorija. Tā var veikt arī analīzes naftas produktiem, lai pārliecinātos par to kvalitāti.

Termināļa sūkņu staciju un tehnoloģisko cauruļvadu tīkls ļauj apvienot rezervuārus vairākās produktu noliktavās. Tas dod iespēju vienlaicīgi pārkraut un uzglabāt vairākus produktu veidus un būt manevrēt spējīgiem. Kopējā Ventall rezervuāru ietilpība ir 106 tūkstoši kubikmetru. «Pēc klientu vēlmju uzklausīšanas esam spējīgi piedāvāt naftas produktu pārkraušanas pakalpojumu vajadzīgajā apjomā un laikā,» stāsta uzņēmuma vadītājs. «Visas operācijas, kas saistītas ar naftas produktu pārkraušanu – gan dzelzceļa cisternu izliešanu un ieliešanu estakādēs, gan rezervuāru parkos un kuģu piestātnēs – veic atbilstošas kvalifikācijas speciālisti. Jāpiebilst, ka visu šo darba procedūru veic SIA Ventamonjaks Serviss. Starp Venttall Termināls un Ventamonjaks Serviss ir noslēgts pakalpojuma līgums, kur ir atrunāti visi noteikumi, kādi ir nepieciešami Ventall iekārtu un infrastruktūras uzturēšanai un ekspluatācijai. Tāpat Ventamonjaks Serviss nodrošina aprīkojuma pārraudzību, apsardzi, tehniskās apkopes un remontus.»

Termināļa iekārtas atbilst visām drošības prasībām. Ir saņemta atļauja B kategorijas piesārņojošajai darbībai, kuru noteiktos laika periodos atjaunojam. «Katru gadu notiek kompleksās pārbaudes, kurās tiek vērtēta iekārtu atbilstība tām prasībām, kādas ir Latvijā un ES. Personāls, kas iekārtas uztur, ir profesionāls – strādā jau daudzus gadus. Tāpat kā citos termināļos, mēģinām to kvalificēt un apmācīt pašu spēkiem, jo līdzīgu apmācību programmu mācību iestādēs Latvijā ir pamaz,» stāsta Janvars. Galvenā kravu plūsma veidojas austrumu virzienā.

Kopējā no Ventspils brīvostas pārvaldes nomātā platība – 71 051 m². Īpašumā ir 7 rezervuāri ar kopējo ietilpību 106 tūkst. m³.

Gadā terminālis var apstrādāt kravu apjomu līdz 2 miljoniem tonnu.

Iespējams realizēt divus produktu pārkraušanas virzienus: dzelzceļš → terminālis → kuģis, kuģis → terminālis → dzelzceļš un kuģis → terminālis → kuģis

Turamies līmenī

Arnis Janvars, Ventall Termināls valdes priekšsēdētājs

– Kravu apjoma pieaugums iepriekšējā mēnesī skaidrojams ar attiecīgā perioda pieprasījumu pēc gaišajiem naftas produktiem tirgū. Apgalvot, ka apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar būtiskiem uzlabojumiem attiecīgajā tirgus segmentā, gluži nevar. Jārēķinās ar to, ka gan vasarā, gan rudenī šī plūsma varētu būt citāda. Taču vismaz šobrīd tirgus situācija izveidojusies salīdzinoši labvēlīgi. Pirmajos piecos gada mēnešos esam pārkrāvuši aptuveni 300 tūkstošus tonnas kravu, kas ir vidēji 60 tūkstoši mēnesī. Pagājušā gadā pārkrautais apjoms bija aptuveni 600,5 tūkstoši tonnas tūkstoši tonnas. Varam teikt, ka uz šo brīdi pārkrauta jau puse no pagājušā gada apjoma. Turamies pagājušā gada līmenī un ceram, ka stāvoklis Ukrainā neietekmēs Latvijas tranzīta biznesu. Mēs, protams, darām visu iespējamo, lai būtu elastīgi un klientam nodrošinātu viņa vajadzības, tādējādi ieinteresējot pārkraut savas kravas caur Ventall Termināli, taču galvenokārt pārkrauto produktu daudzums ir atkarīgs no citiem faktoriem – no tirgus pieprasījuma, loģistikas, plūdiem, dabas un civilām kataklizmām vienā vai otrā vietā pasaulē. Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kā strādā paši produktu īpašnieki.

Gada sākums – stabils

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– 2014. gada aprīlī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravas, bet kopā šī gada pirmajos četros mēnešos – 11,5 miljoni tonnu, kas ir gandrīz par 2 miljoniem tonnu vairāk, nekā bija plānots gada sākumā. Pirmie četri mēneši Ventspils ostā aizritējuši stabili. Gada plānotais kopapjoms šobrīd tiek apsteigts par gandrīz 2 miljoniem tonnu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos.

Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpināsies 12. piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1. muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpināsies pievedceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija. Šogad plānots rekonstruēt Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātni, remontēt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienu un 34. piestātnes zemūdens daļu. Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, drīzumā sāksies ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra – būvniecība. Vasarā plānots pabeigt jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecību.