"Kaijai" palielinās jaudu

Loču kuteri ir būtisks ostas darbības nodrošināšanas instruments. Locis un loču kuterīša komanda ir savienība, kas droši ostā ieved un no tās izved lielos kuģus. Ar loču kuģīšiem uz un no lielajiem kuģiem tiek nogādāts locis vai citas kuģa apkalpes personas, vai arī amatpersonas, piemēram, inspektori. Ventspils brīvostas pārvaldes rīcībā šobrīd ir divi loču kuteri – Ronis un Kaija.

Loču kuteris Ronis,kas aizvien turpina darbu ostā, pārvērtības piedzīvoja jau pirms trim gadiem, kad tam tika veikts kapitālais remonts. Tā dzinēji tika aizvests uz Vāciju, tika nomainītas detaļas, veikta apkope. Būtībā šāds kapitāls dzinēju remonts pielīdzināms jaunu dzinēju iegādei, bet remonta izmaksas sasniedz 70% no jaunu dzinēju cenas.

Tagad kārta pienākusi otram brīvostas loču kuterim – Kaijai. Tam tiks veikta modernizācija. Tā sāksies ar pārbaudi un sīkākiem remontdarbiem, bet noslēgsies ar abu dzinēju nomaiņu. Dzinēji jāmaina, jo esošie savu mūžu ir godam nokalpojuši. Turklāt līdz ar jauno dzinēju uzstādīšanu tiks uzlabota kutera jauda, stāsta brīvostas speciālisti.

Katru gadu loču kuteriem tiek iedalīts finansējums uzturēšanai, par ko tiek veikta kosmētiskā apkope, uzturēts kārtībā kuģīša korpuss – atjaunots krāsojums, lai neveidotos metāla korozija. Tieši tādēļ, ka loču kuteri tik labi saglabājušies un to korpuss ir labā tehniskā stāvoklī, pieņemts lēmums modernizēt un uzlabot kuteru dzinējus, palielināt jaudu un turpināt tos izmantot Ventspils loču apkalpošanai. Tie kalpojuši jau vairāk nekā 20 gadus, bet speciālisti atzīst, ka, labi uzturot un modernizējot, tiem vēl iespējams otrs mūžs.

Kaija un Ronis pieskaitāmi vidējas gaitas kuteriem. Ventspils brīvostas pārvalde no Latvijas Jūras administrācijas tos pārņēma 2000. gadā. Arī pirms tam tie strādāja Ventspils ostā, taču ar citu nosaukumu. Ronis agrāk bija Delfīns. Pārņemot brīvostas īpašumā, tam tika dots Latvijas ostai atbilstošās nosaukums. Savukārt Kaija kā bija, tā arī palika Kaija – kā nekā Ventspilī ļoti pazīstams jūras putns.

Abiem kuģiem ir ļoti spēcīga korpusa uzbūve – 10 mm mainīgās ūdens līnijas sānu lokšņu biezums. Tā kā kuģiem ir ledus klase, kas ļauj tiem braukt salauzta ledus apstākļos, tiem ir arī pastiprinātas bangas jeb – nespeciālistiem saprotamākā valodā – skelets jeb ribas. Savukārt divu dzinēju esamība kuteriem dod lielākas manevrēšanas iespējas. Par to, cik veikli tas notiek brīžos, kad, braucot salīdzinoši lielā ātrumā blakus lielajiem tankeriem, šūpojoties jau atklātas jūras viļņos, jāuzņem atpakaļ vai jāuzsēdina uz lielā kuģa locis, arī Ventas Balss pārliecinājās, dodoties vērot loču darbu. Rotai un Kaijai saskaņā ar noteikumiem ļauts no krasta attālināties ne vairāk kā 15 jūras jūdzes, kas ir aptuveni 27,7 kilometri. Abi loču kuteri aprīkoti ar visu nepieciešamo glābšanas un navigācijas aprīkojumu atbilstoši Kuģošanas drošības inspekcijas prasībām.

Abiem kuteriem, lai arī tie nav pieskaitāmi pie jaunākās paaudzes, ir veiksmīgs plānojuma risinājums komandas sadzīves apstākļiem – plašs salons, kajītes, kur uzturēties brīvajā laikā. Gaitas nodrošināšanai kuģiem ir divi dzinēji, kas strādā vienlaikus, bet elektroenerģijas nodrošināšanai – divi palīgdzinēji.

Laikā, kad ostā nenotiek lielo kuģu satiksme jeb neienāk un neiziet kuģi, Ronis un Kaija uzturas jaunajā zvejas ostā. Uz tiem katrs savā maiņā dežurē arī kapteinis mehāniķis un matrozis motorists. Savukārt loči uzturas Ostas kapteiņa dienestā. Kopumā Ventspils brīvostā strādā sešpadsmit loči. Kad pienāk brīdis doties pie loča, lai nogādātu to uz kuģi, loču kuteris dodas uz piestātni pie Ostas kapteiņa dienesta un uzņem loci. Būtībā loču kuteri ir loču taksīši. Tie ir it kā mazi, tomēr ļoti nozīmīgi palīgi ostas darbībā.

Vēl nesen brīvostai piederēja arī loču kuteris Rota, kas savu laiku jau bija nostrādājis. Tas tika nodots Ventspils muzeja rīcībā un turpmāk kalpos kā eksponāts jeb Ventspils pilsētas un ostas vēstures liecība. Rota bija vecākais (būvēts 1967. gadā Ļeņingradā) loču kuģis, kas bija brīvostas rīcībā, turklāt unikāls, jo bija saglabājies tāds pēdējais Latvijā. Tāpēc bija svarīgi saglabāt Rotu vēsturei. Tas drīzumā atradīs vietu blakus jau eksponētajam kuģim Azova. Ventspils muzejs nolēmis veidot ekspozīciju ar Ventspils kuģiem, tādēļ nākotnē gatavs katru norakstīto kuģi sagatavot kā muzeja eksponātu.

Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks, kurš atbildīgs arī par loču darbību, stāsta, ka šobrīd daudzas ostas pasaulē piekopj praksi transportēt ločus ne vien ar kuģiem, bet arī ar automašīnu. Proti – locis no kuģa, kas tikko ievests piestātnē, vai uz kuģi, kuram jāatstāj piestātne, tiek transportēts ar automašīnu. Arī Ventspils brīvostas pārvalde iecerējusi turpmāk piekopt tādu praksi, un šogad plānota automašīnas iegāde loču pārvadāšanai. Savukārt loču kuģis dotos pie loča tikai jūrā. Tā loču darbs tiek organizēts arī vienā no lielākajām Eiropas ostām – Roterdamā. Tādās ostās, kur ir nelabvēlīgi laika apstākļi, loči tiek transportēti arī ar helikopteriem. «Taču mēs Ventspils ostā šobrīd labi tiekam galā ar to transportu, kas mums ir. Nav nekad bijusi aizkavēšanās loču dēļ. Pilnīgas neražas laikā varam piesaistīt arī velkonīšus, bet labos laika apstākļos varam izmantot arī hidrogrāfijas kuģi KapteinisOrle,» atklāj Buks.

Ronis

Būvēts – 1988. gadā Vācijā, Hamburgā

Ražotājs – OLKERS+EICHLER

Garums – 21,9 m

Platums – 5,2 m

2 gaitas dzinēji – MAN D2840 LE

2 palīgdzinēji – E3L912

Ledus klase – C1

Kaija

Būvēts – 1988. gadā Vācijā, Hamburgā

Ražotājs – OLKERS+EICHLER

Garums – 21,9 m

Platums – 5,2 m

2 gaitas dzinēji – MAN D2840 LE

2 palīgdzinēji – E3L912

Ledus klase – C1

Svarīgi rast kopīgu valodu

Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis

– Neviens kuģa kapteinis nevar visas ostas zināt, viņš zina, kā pa jūru atbraukt līdz jūras vārtiem, bet konkrētās ostas apstākļus zina tikai ostas locis. Tāpēc katrā ostā, kad pienāk kuģis, locis uzkāpj uz kuģa pie kapteiņa un dod savus padomus – norāda, kur ir straumes un citas lietas. Tas ir loča pienākums. Gan locim, gan kuģa kapteinim labi jāprot angļu valda, jo tā ir starptautiskā saziņas valoda. Loča darbā komunikācijas prasme vispār ir ļoti svarīga, lai varētu ātri atrast kontaktu ar kapteini un rast tā uzticību kopīgajā un svarīgajā darbā – ievest kuģi ostā. Tikpat svarīga ir loča un loču kutera komandas savstarpējā uzticība un sadarbība. Vedot ārā kuģi, locim savukārt jāzina parādīt, kur ir enkura vietas, ja kuģis iet ārā no ostas nostāties uz enkura. Mums ir 16 loči, kas strādā četrās maiņās – pa četriem vienā maiņā. Viņiem nodrošināti labi apstākļi – guļvietas un atpūtas zona. Loču kuteri ir tie, kas nogādā ločus uz kuģiem, uzņem no tiem. Tie tiek izmantoti arī citām vajadzībām, piemēram, ja jānogādā uz kuģa kāds inspektors. Tad aizvedam un atvedam atpakaļ. Tam ir speciāli izcenojumi, cik tas maksā stundā.