Arī šogad turpināsies brīvostas pievedceļu izbūve. No tā iegūs arī iedzīvotāji, jo daudzi no pievedceļiem sakrīt ar ielām, kuras ik dienu lieto ventspilnieki. Tāpat tiks turpināta jaunās piestātnes izbūve, esošo renovācija un naftas muliņa demontāža.
Demontēs muliņu, remontēs piestātnes
Šogad turpināsies pērn sāktā, bet laikietilpīgā 1. naftas muliņa demontāža. Jau rakstījām, ka muliņa ekspluatācija tā tehniskā stāvokļa un piesārņojuma dēļ vairs nav iespējama, tādēļ tika pieņemts lēmums to demontēt. Līdz ar muliņa demontāžu varēs ievērojami palielināt akmeņogļu pārkraušanas apjomu segtajā terminālī Baltic Coal Terminal. Līdztekus demontāžai paredzēta arī krasta nostiprinājuma izbūve un piesārņotās grunts attīrīšana.
Līdz šī gada jūlijam plānots pabeigt pērn rudenī sākto 34. piestātnes zemūdens daļas remontu. Rekonstrukcijas laikā tiek izbūvēta tērauda rievpāļu zemūdens siena visā piestātnes garumā, lai nodrošinātu grunts necaurlaidību piestātnē. Tāpat izbūvēs jaunu kuģu atvairelementu jeb fenderu sistēmu. Lai nodrošinātu naftas savācēju, ūdenslīdēju, dziļumu mērīšanas un citu kuģu drošību, šogad tiks rekonstruētas arī vairākas citas ostas piestātnes 500 m garumā.
Turpinās arī universālo kravu termināļa būvniecība jeb piestātnes nr. 12 izbūve Ventas labajā krastā pie paceļamā tilta. Darbus plānots turpināt visu šo gadu, projekts noslēgsies 2015. gadā. Tā laikā piestātnes akvatorija tiks padziļināta līdz 12,5 metriem, tiks izbūvēta dziļūdens piestātne 225 metru garumā, kā arī jauns pilsētas kanalizācijas dīķeris. Tāpat taps kraujlaukums 2 ha platībā, kā arī notiks sliežu ceļu rekonstrukcija.
Turpinās ielu izbūvi
Projekta Pievedceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām,kas ietver teju 30 objektu – ostas un tās industriālo teritoriju pievedceļu – sakārtošanu, tika sākts 2010. gadā un noslēgsies šogad. Pēdējā projekta posmā tiks rekonstruēti vairāki ielu posmi,tostarp Pārventā.
Taps jaunas ražotnes
Brīvostas pārvalde ir uzvarējusi projektu konkursā par Eiropas Savienības līdzfinansējumu ražošanas telpu izveidei. Līdz ar to Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā šogad tiks uzsākta divu jaunu ražošanas ēku būvniecība. Par to nomu interesi jau izrādījuši vairāki Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.
«Izvēloties ražošanas vietu, investori lielākoties meklē jau gatavas ražošanas ēkas, lai pēc iespējas mazāk laika tērētu infrastruktūras sakārtošanai un pievērstos savam tiešajam biznesam. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad apstāklis, ka nevaram Ventspilī piedāvāt ražošanas telpas uzreiz, liek investoram izvēlēties citu pilsētu un Ventspils līdz ar to neiegūst jaunu ražotni un darba vietas. Iespēja ar Eiropas Savienības atbalstu izveidot kvalitatīvu infrastruktūru jaunu uzņēmumu attīstībai Ventspilī ir lieliska un noteikti jāizmanto,» stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.
Abas ražošanas ēkas, no kurām katra plānota 4500 m2 platībā, tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā – Kaiju ielā. Turklāt Ventspils brīvostas pārvalde jau ir saņēmusi vairāku uzņēmumu apliecinājumus par interesi pretendēt uz telpu nomu. Viens no interesentiem ir Ventspils Elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā tehnoloģiju parkā un vēlas ievērojami paplašināt savu darbību Ventspilī.
Tuvākajā laikā tiks parakstīts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projektu īstenošanu. Savukārt būvniecības darbus plānots sākt šī gada maijā. Projekts tiks īstenots, piesaistot ES programmas Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai līdzfinansējumu.Piesaistītais ES līdzfinansējums katram projektam ir 1,4 miljoni eiro.
Finansējuma piesaistes nosacījumi paredz, ka 12 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas jārada vismaz 20 jaunas darba vietas, 36 mēnešu laikā – vismaz 50 jaunas darbavietas, bet 5 gadus pēc projekta pabeigšanas ražošanas telpas tiek izīrētas vismaz 3 nesaistītiem apstrādes rūpniecības komersantiem.
Atklās sauskravu termināli
Rīt tiks atklāta viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām ostas infrastruktūras būvēm – Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Turpmāk tajā tiks nodrošināti kokmateriālu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi. Jau šobrīd redzams, kā teritorijā pie tilta aug kokmateriālu krāvumi, kas drīz cauri paceļamajam tiltam atstās ostu.
Jaunais sauskravu terminālis, ko ventspilnieki jau pamanījušies nodēvēt par koku ostu, Ventspils brīvostā uzbūvēts Ventas kreisajā krastā starp Ventas tiltu un Apvedtiltu. Šī termināļa būvniecība bija loģisks nākamais solis pēc Ventas tilta rekonstrukcijas un pārveides par paceļamo tiltu, kas devis iespēju ostas darbībai izmantot plašākas teritorijas. Līdz ar pirmā kravas kuģa pietauvošanos jaunajā piestātnē 19. februārī notiks simboliska sauskravu termināļa atklāšana.
Termināli no Ventspils brīvostas pārvaldes jau nomā SIA Ventplac, kas līdz šim veica kokmateriālu pārkraušanu un uzglabāšanu SIA Noord Natie Ventspils Terminals teritorijā. Turpmāk uzņēmums savu darbību pārcels otrpus tiltam.
Noslēdzoties sauskravu termināļa būvniecības projektam, ir izbūvēts moderns terminālis ar 300 metrus garu piestātni. Pie tās Ventas gultne padziļināta līdz 8 metriem. Kopējais kravu laukums šobrīd sasniedz 5 hektāru platību. Tāpat izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie dzelzceļa sliežu ceļi apmēram 2 kilometru garumā.
Termināļa būvniecības laikā realizētas vairākas jaunas idejas. Piemēram, piestātnē iegremdēta stacija, no kuras var pieslēgties pie ūdensapgādes un elektrības. Tāds risinājums nekur Latvijā pagaidām nav ticis izmantots. Tas ļaus racionāli izmantot piestātnes teritoriju. Pateicoties piestātnē izbūvētajam dzelzceļam, klientiem varēs piedāvāt jaunu pakalpojumu – koksnes iekraušanu no vagoniem tieši kuģos. «Jaunajā terminālī varēsim palielināt koksnes pārkraušanas ātrumu un piedāvāt mūsu klientiem konkurētspējīgākus tarifus,» stāsta SIA Ventplac valdes priekšsēdētājs Aivars Baude.
Sauskravu termināļa būvniecības kopējās izmaksas sasniedza 13,4 miljonus eiro, no kuriem 8,1 miljons ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Savukārt 5,3 miljoni eiro bija Ventspils brīvostas pārvaldes ieguldījums.
Termināļa būvdarbus veica AS BMGS, autoruzraudzību – SIA Witteveen+ Bos Latvia.
Komentāri (0)