Ventspils brīvostā ne tikai apkalpo Baltijas jūrā vislielākos kuģus un prāmju līnijas, bet arī nodrošina labvēlīgus nosacījumus ražošanas attīstībai brīvās ekonomiskās zonas industriālajās teritorijās. Pateicoties industriālo zonu attīstībai brīvostā, Ventspils kļūst par vienu no lielākajiem rūpnieciskajiem centriem Latvijā.
Uzņēmumi strauji attīstās
Pagājušās nedēļas beigās Ventspilī notika Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) izbraukuma sēde. Asociācijas biedrus Livonijas ordeņa pilī uzņēma pilsētas mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un viņa pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš. Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga nodaļas vadītājs Igors Udodovs prezentēja brīvostu un tās industrializācijas iespējas. Daži viesi bija patiesi pārsteigti par to, ka osta ne tikai apkalpo kuģus un kravas, bet arī attīsta industriju.
«Kā jums tas izdodas?» savu pārsteigumu neslēpa Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze, piebilstot, ka Rīgā ostas pārvalde veic tikai kuģu un kravu apkalpošanu. «Mēs tā nolēmām pirms 15 gadiem un tagad pacietīgi soli pa solim virzāmies pa izvēlēto ceļu,» atbildēja Lembergs.
Pēdējos desmit gados darba vietu skaits Ventspils rūpniecībā pieaudzis gandrīz par 1000. Mašīnbūve un metālapstrāde ir to nozaru vidū, kas Ventspilī attīstās visdinamiskāk. MASOC pārstāvji apmeklēja četrus uzņēmumus, klātienē pārliecinoties, kā Ventspils brīvostā praksē tiek īstenoti industrializācijas principi. Beļģijas mašīnbūvniecības rūpnīcā Malmar Sheet Metal viesus pārsteidza jauno ražošanas laukumu apgūšanas tempi.
«Malmar rūpnīcā biju pagājušajā gadā, kad šeit vēl nebija ne puses no tā, kas ir tagad. Jaunās ražotnes attīstās un paplašinās lielos tempos. Nezinu, kāpēc tas nav iespējams citās vietās. Ja Ventspilī ienāk ārzemju investori un atver šeit savas ražotnes, tas nozīmē, ka viņiem tas ir izdevīgi,» sacīja Jelgavas cinkošanas rūpnīcas SIA ZN Metālapstrāde komercdirektors Imants Ārgalis.
Ražošanas mērogi iespaido
Valmieras uzņēmuma Valpor, kas ražo degvielas kannas, ugunsdzēšamos aparātus un apkalpo gāzes balonus, ražošanas vadītājs Ruslans Sosinovičs tāpat nav palaidis garām iespēju apmeklēt Ventspili, lai uzzinātu, kā attīstās nozares kolēģi un kas pie viņiem jauns. Šoreiz viņu pārsteidza ražošanas mērogs Bucher Schoerling rūpnīcā, proti, tas, ka uzņēmumā tiek veiktas visas ražošanas operācijas no metāla apstrādes līdz gatavās produkcijas saražošanai.
«Var redzēt, ka šeit kvalitātes sistēma labi strādā, dokumenti ir kārtībā – tipiska vācu paraugkompānija. Latvijā kopumā nav daudz uzņēmumu ar pilnu ražošanas ciklu – vairāk ir tādu, kur tiek veikta viena vai vairākas operācijas,» norāda Sosinovičs. Viņaprāt, Ventspilī skaidri redzams, ka pareiza pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes pozīcija palīdz attīstīt mašīnbūves un metālapstrādes nozari kopumā. Asociācijas biedri apmeklēja arī Ventspils metināšanas rūpnīcu un jauno uzņēmumu Parkit. Darbojoties tikai gadu, Ventspils metināšanas rūpnīca stabilizējusi metālkonstrukciju ražošanu Ventspilī, un tagad visi spēki tiek ieguldīti eksporta palielināšanā.
«Sadarbojamies ar Dānijas kompāniju NCC, citām Skandināvijas valstīm. Ir saņemti pasūtījumi par liela izmēra metālkonstrukciju piegādi būvniecības vajadzībām. Esam sākuši eksportēt savu produkciju uz Ukrainu, piegādājam konstrukcijas arī Latvijā, toskait dažiem Ventspils uzņēmumiem un pilsētas iestādēm,» stāsta Tirdzniecības un mārketinga nodaļas vadītājs Bruno Jurševics.
Uzņēmumā patlaban strādā aptuveni 80 cilvēku, tomēr šeit joprojām gaida labus speciālistus – kvalificētus metinātājus, konstruktorus, projektētājus. Nākotnē paredzēta rūpnīcas otrās kārtas būvniecība, jo Skandināvijas tirgus paver neierobežotas iespējas. «Patlaban pilnībā nodrošinām rūpnīcas darbu vienā maiņā, tomēr ražošanas ceham ir divreiz lielāka jauda, tādēļ, palielinot ražošanas apjomus, sāksim strādāt divās maiņās,» piebilda Jurševics.
Attīstās arī jaunais uzņēmums Parkit, kas jau darījis par sevi zināmu ar pludmales trenažieriem un margām pie jaunās pilsētas poliklīnikas, bet pēdējā laikā izgatavo metālkonstrukcijas uzņēmumam Malmar. «Atradām klientus arī Lietuvā. Ražošana paplašinās,» sacīja viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Pjotrs Homjaks.
īstenojot sadarbību
Neraugoties uz nepatikšanām, kuras piedzīvojusi viena no vecākajām un lielākajām nozares kompānijām – Liepājas Metalurgs –, kopumā mašīnbūve un metālapstrāde virzās uz priekšu, jau pārsniedzot pirmskrīzes līmeni produkcijas ražošanas un eksporta apjomā, norādīja MASOC vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš pozitīvi novērtēja, ka Latvijas nacionālajā attīstības plānā vesela sadaļa ir veltīta industrializācijai. Pēc nozares asociācijas vadītāja domām, nepieciešams panākt arī attiecīgu finansējumu izglītībai valsts budžetā.
Ventspilī asociācijas biedri varēja vērot uzņēmējdarbības un izglītības ciešas sadarbības piemēru. Nesen vairāki Ventspils brīvostas uzņēmumi kopā ar tehnikumu iesaistījušies duālās izglītības programmā, kas paredz, ka lielāko daļu mācību procesa tehnikuma audzēkņu apgūs ražotnē.
Ventspils arī profesionālajā izglītībā izvirza tikpat augstus mērķus kā citās jomās. «Mūsu mērķis ir dažu gadu laikā pārsniegt profesionālās izglītības vidējo līmeni Vācijā. Tas būs grūti, taču citādi nebūtu bijis vērts pārņemt šo ideju,» apgalvoja Lembergs tikšanās laikā ar asociācijas biedriem.
Viņam piekrīt arī Rantiņš, kurš apsolīja neiet pensijā, kamēr skolās atkal kā obligātie priekšmeti netiks noteikti fizika un ķīmija. «Vienīgais, ar ko mēs varam konkurēt pasaules tirgū, – tās ir mūsu smadzenes. Tādēļ mēs runājam par eksakto zinātņu pasniegšanas svarīgumu skolās, par inženieru sagatavošanu. Inženierpētnieciskajos centros, kas ir arī Ventspilī, mēs redzam augstas pievienotās vērtības radīšanu. Pagaidām pēc šī rādītāja esam kaut kur astes galā, taču mums ir jātiek uz priekšu. Tādēļ arī izglītībai ir jābūt augstā līmenī. Es piekrītu Aivaram Lembergam, kad viņš saka, ka profesionālajā izglītībā mums ir jāapsteidz tādas attīstītas valstis kā Vācija. Mēs varēsim ar to lepoties un gūt atzinību pasaules sabiedrības acīs,» uzskata Rantiņš.
Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes
priekšsēdētājs
– Asociācija rīko izbraukuma sēdes, lai uzņēmēji varētu iepazīties cits ar citu, pārņemt labāko pieredzi. Šoreiz izbraukuma sēdi rīkojām Ventspilī, kas nav nejauši. Ventspils ir viena no retajām pašvaldībām, kas ļoti labvēlīgi attiecas pret uzņēmējiem. Šeit darbojas vairāki mūsu nozares uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Līdzīgus principus izmanto arī Jelgavas pašvaldība. Tomēr Ventspils ir unikāla ar to, ka šeit pat būvē ēkas un sagatavo laukumus jaunām ražotnēm! Ar to nodarbojas Ventspils brīvostas pārvalde, cieši sadarbojoties ar pašvaldību.
Ļoti pozitīvi, ka liela daļa pilsētas ir Ventspils brīvostas teritorija, kas piedāvā uzņēmējiem ļoti izdevīgus biznesa attīstības nosacījumus. Pozitīvi arī tas, ka vienlaikus ar industrializāciju veiksmīgi attīstītās arī izglītība. Var nopirkt jaunākās iekārtas, taču ir jābūt speciālistiem, kuri varēs tās apkalpot. Ventspilī šīs jomas attīstās kompleksi, kas jau sniedz pozitīvus rezultātus. Es aicinu arī citus jaunos uzņēmējus atvērt savas ražotnes Ventspilī. Mēs turpinām sadarbību ar Ventspili, jo mūsu asociācijas galvenais princips ir sadarboties ar tiem, kuri vēlas kaut ko darīt.
Edgars Nažinskis, SIA Tērauds un komponenti (Rīga) valdes loceklis
– Patīkami redzēt, ka Ventspilī ir ne tikai sakārtota pilsētas infrastruktūra, bet arī attīstās industriālā zona. Uzņēmumos mēs ieraudzījām tehnoloģijas, kas atbilst vismūsdienīgākajiem standartiem. Ražošanā valda kārtība un katrs darbinieks zina savus pienākumus. Kopumā iespaidoja tas, ka Ventspils ir fokusēta uz ražošanas attīstību, piedāvājot uzņēmējiem un investoriem piemērotus laukumus un infrastruktūru, izdevīgus zemes nomas nosacījumus. Salīdzinot ar Rīgu, tas ļoti patīkami pārsteidz. Uzslavu pelnījis arī tas, ka Ventspilī pienācīga uzmanība tiek veltīta izglītībai – lai būtu, kas strādā jaunajās darba vietās.
Komentāri (0)