Latvijas Tranzīta biznesa asociācija norāda uz vairākām būtiskām nepilnībām Pasaules Bankas veiktajā pētījumā par ostām, tostarp Ventspils ostu. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss piekrīt un informē, ka ministrija ir vērsusi uzmanību uz vairākiem punktiem, kas liek apšaubīt pētījuma lietderību un ekspertu kompetenci.
Latvijas eksperti apšauba
Pasaules Banka (PB) ir iesniegusi Satiksmes ministrijā gala ziņojumu pētījumam Pārskats par ostu sektoru Latvijā: konkurētspēja un pārvaldība. Tomēr ministrija to vēl nav apstiprinājusi, prasot PB ekspertiem novērst vairākas būtiskas nepilnības un līdztekus apgalvojumiem sniegt arī konstruktīvus priekšlikumus, informē satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) kritizē ziņojumu un norāda uz graujošām kļūdām un nepilnībām pētījumā, apšaubot PB ekspertu kompetenci un politisko neitralitāti. LTBA iestājas pret tik apšaubāmas kvalitātes dokumenta izmantošanu, lai izdarītu nopietnus secinājumi par Latvijas ostām un tranzītu kopumā.
Pētījums, kas prasījis 275 tūkstošus latu nodokļu maksātāju naudas, nozares ekspertos izraisa sašutumu. No vienas puses, varētu pat pasmieties par pētītāju nekompetenci, jo tie operē ar terminiem, kurus nozarē nelieto vairs kopš 1994. gada. PB eksperti jaucas jēdzienos, manipulē ar nepareiziem datiem un, analizējot ostu konkurētspēju, ņem vērā Loģistikas indeksu, kas mazāk atkarīgs no ostu darbības, bet vairāk no muitas procedūrām, ceļu un citas infrastruktūras kvalitātes. Taču smiekli ir nevietā, jo par pētījumu jāmaksā prāva naudas summa. Turklāt jau šobrīd minētais ziņojums apdraud nākamajā ES budžeta plānošanas periodā pieejamo finansējumu Latvijas ostu un tranzīta infrastruktūras attīstībai. Rezultātā tas var izvērsties par apdraudējumu visai tranzīta nozarei Latvijā.
Eiropas Komisijas Transporta komisariātā ziņojuma saturs jau piefiksēts, un tā vadītājs Igaunijas pārstāvis Sīms Kallass nevilcināsies izmantot to par labu savas valsts pozīciju stiprināšanai, pārliecināts Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. «Pētījuma autori nav iedziļinājušies ne ostu pārvalžu funkcijās, ne dokumentos, kas nosaka to darbību. Pārāk daudz paviršības kļūdu, nekompetences vai arī tendenciozas nevēlēšanās iedziļināties. Izbrīnu raisa kļūdas ostu sektora raksturojumā. Šokējošs ir Baltijas ostu dziļuma un apkalpojamo kuģu raksturojums,» par pētījumu izsakās Lembergs. «Ventspils brīvostā kopā ar kolēģiem pavadījām 3 stundas ar šiem ekspertiem. Izgājām cauri visiem punktiem, eksperti piekrita tām kļūdām, neprecizitātēm, uz ko norādījām, un apņēmās labot. Tagad ir pagājis pusgads, bet, kā bija, tā viss ir palicis.»
Dati neatbilst īstenībai
* Ostu sektora raksturojumā pieļautas vairākas kļūdas, tostarp Baltijas ostu dziļuma un apkalpojamo kuģu raksturojumos. Norādīts, ka seklākajās ostās var apkalpot divreiz lielākus kuģus nekā dziļākajās. Nav jābūt jūrniecības lietu speciālistam, lai saprastu, ka tas nav iespējams.
* Pētījuma autori nav iedziļinājušies ostu sistēmā un funkcijās. Tie apgalvo, ka ostas infrastruktūras un kraušanas aprīkojuma uzturēšana ir privāto operatoru rokās. Tā nav taisnība – ar ostas infrastruktūras uzturēšanu nodarbojas ostu pārvaldes.
* Pētījumā vairākkārt teikts, ka ostas nemaksā nodokļus (izņemot PVN un zemes nodokli), bet 2012. gadā no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārvalžu darbības valsts un pašvaldību budžeti nodokļu un nodevu maksājumos ir guvuši 9 miljonus latu. Esošie nodokļu un nodevu maksājumi veido 15% no lielo ostu ieņēmumiem, kas ir apmēram tikpat, cik komercsabiedrībās.
* Autori pauž kritiku, ka ostās piemēro maksas tikai atkarībā no kuģa kopējā svara, nevis iekrauto kravu apjoma. Arī tā nav patiesība. Ostu maksu sistēma ir komplicēta un pielāgota katram gadījumam. Ostu maksu ietekmē: bruto tonnāža, izolētā balasta tanku apjoms, kuģis kravā vai balastā, kravas daudzums uz kuģa, kopējais ienākšanas reižu skaits ostā un vēl virkne citu faktoru.
* Pētnieki apgalvo, ka Latvijas ostām nav metodoloģijas faktiskās investīciju nepieciešamības izvērtēšanai.Tā nav taisnība. Investīciju projekti ostās notiek galvenokārt ar ES fondu līdzfinansējumu, kur šādi aprēķini ir obligāta prasība un tiek veikti.
Trūkst izpratnes par situāciju Latvijā
* Sadaļās, kur pētnieki analizē un iesaka risinājumus ostu zemju izmantošanai, tā vietā, lai sniegtu priekšlikumus, kā labāk piesaistīt investorus lielajām brīvo zemju platībām brīvostās, eksperti iesaka rīkot konkursus, lai izvēlētos labāko nomnieku. Šāds ieteikums ir absurds, jo, piemēram, Ventspils brīvostā šobrīd iznomāšanai brīvi pieejami 73 zemesgabali – kopā vairāk nekā 700 ha platībā. Latvijā nevis osta izvēlas nomnieku, bet nomnieks izvēlas ostu.Ostas zemes piedāvājums daudzkārt pārsniedz pieprasījumu.
* Kritiski pētījumā tiek vērtēta Ventspils ostas specializācija naftas produktu un ogļu pārkraušanā, apgalvojot, kaciti kravu veidi, izņemot kālija sāli, ir neattīstīti. Nepareizi! Ventspils ir multimodāla osta, kas piemērota jebkurai kravai. Saglabājot lejamkravu un beramkravu segmentu, pēdējo 11 gadu laikā Ventspilī ir atvērti pieci jauni ostas termināļi. Ventspils ostā ienāk 12 prāmji nedēļā, savienojot Ventspili ar Zviedriju, Vāciju un Krieviju. Prāmju tirgus segments līdz ar to uzskatāms par izsmeltu.
Nav sasaistes ar vietējo likumdošanu
Redzams, ka autori neorientējas Latvijas normatīvo aktu sistēmā. Par to liecina, piemēram, ieteikums ietvert ostu nolikumos likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normas. Taču to jau paredz Latvijas likumdošana, tāpat kā ekspertu ieteikto auditēšanu, ko ostās ik gadu veic ārēji, starptautiski atzīti auditori.
Asociācija kategoriski iebilst ieteikumam nošķirt ostu pārvaldību no brīvo ekonomisko zonu pārvaldības. Izveidojot divas institūcijas, kuru darbības jomas pārklājas, tiks palielināta birokrātija un administratīvās izmaksas. Šāds ieteikums ir pretrunā arī starptautiskajām tendencēm, jo ostām papildus pamata funkcijām aizvien biežāk tiek piešķirta reģiona attīstītāja funkcija.
Pētījumā pārmests, ka pēc Loģistikas indeksa (Logistics Performance Index) Latvija novērtēta zemāk par citām Baltijas valstīm. LTBA kategoriski iebilst pret šī indeksa izmantošanu ostu pārvalžu novērtēšanā, jo rādītāji, kas veido indeksu, neattiecas uz ostu pārvalžu darbu. Piemēram, Loģistikas indeksu nosaka muitas un robežpārejas iekārtojuma un muitošanas veiktspēja, tirdzniecības un satiksmes infrastruktūra, pārvadājumu veikšana par konkurētspējīgām cenām, loģistikas kompetence un kvalitāte, sūtījumu uzraudzības un izsekošanas spējas, kā arī tas, cik bieži sūtījumi nonāk pie saņēmējiem ieplānotajos piegādes laikos. Neviens no šiem rādītājiem nav ostu pārvalžu kompetencē. Autori acīmredzami nepārzina ostu pārvalžu funkcijas. Par to liecina arī apgalvojums, ka Ventspils ostai ir grūtības piesaistīt kravas. Tas ir nepareizs, jo Ventspils brīvostas pārvaldei piesaistīt kravas ir neiespējami. Tai nav nekādu tiesību noteikt, cik un kādas kravas piesaista un pārkrauj termināļi. Likums par ostām nosaka virkni funkciju, kas ostu pārvaldēm jāveic. Galvenās no tām ir navigācijas kanālu uzturēšana, navigācijas drošība, hidrotehnisko būvju uzturēšana, ostas maksu iekasēšana, ostas un vides aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšana, brīvās zonas darbības licenču izdošana. Ostu pārvalžu darbu var vērtēt tikai pēc funkcijām, ko tās ir pilnvarotas veikt. Autori piedāvā 36 indikatorus, ar kuriem uzraudzīt ostas darbu, no kuriem absolūtais vairākums neattiecas uz ostu pārvalžu darbu, bet gan uz privātajiem ostas termināļiem.
Par vienu secinājumu gan LTBA ir vienisprātis ar Pasaules Banku: ostu ieņēmumu aplikšana ar nodokļiem samazinātu to spēju veikt investīcijas, kas ir vitāli nozīmīgas ostas konkurētspējai sarežģītos apstākļos, apgalvo eksperti.
Gaidījām konkrētākus priekšlikumus
Anrijs Matīss, LR satiksmes ministrs
– Valsts budžeta līdzekļus 2012. gadam plānojot, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izteica priekšlikumu ostu darbības izvērtēšanā piesaistīt starptautiskos ekspertus no Pasaules Bankas, lai izvērtētu ostu konkurētspēju un nākotnes kravu plūsmas. Pētījuma gaitā bija vairākas tikšanās ar nozari pārstāvošajām organizācijām, ostu pārvaldēm, uzņēmējiem. Loģistikas indeksā mums ir jomas, kas būtiski uzlabojamas, bet tās ir lietas, kas nav cieši saistītas ar ostām. Varam sākt ar robežām, muitas procedūrām, galu galā – ar ceļiem, kas arī atstāj ietekmi uz Loģistikas indeksu. Pareizi LTBA norāda, ka kravu apjomi samazinās, jo Krievijas politika ir savu kravu plūsmu orientēt caur Krievijas ostām, ja vien viņu infrastruktūra to atļauj. Krievija šobrīd tiešām investē naudu infrastruktūrā, kas ved uz viņu ostām, un tuvākās nākotnes plānos Krievija nav iezīmējusi investīcijas infrastruktūrā, kas ved uz Baltijas, Latvijas ostām. Mums ir jādomā par to, kā diversificēt un piesaistīt jaunas kravas. Tātad viens no mērķiem pētījumam bija šī konkurētspējas uzlabošana, zinot situāciju globālajā tirgū. Otrs mērķis bija pārvaldības modeļa uzlabošana. Ministrijā ziņojumu esam skatījuši un diskutējuši, atklājot vairākas neprecizitātes, daļa no tām pārklājas arī ar tām, ko asociācija identificējusi. Esam lūguši neprecizitātes novērst, kā arī dažus punktus izvērst plašāk, jo nevaram aprobežoties tikai ar deklaratīvām frāzēm. Visus šos jautājumus gan mutiskā, gan rakstiskā veidā esam nodevuši PB, un tā ir solījusi tos precizēt. Negribam, lai ir tā, ka iztērēta nauda, bet nekas par šo naudu nav iegūts. Varu pateikt, ka šobrīd šo darbu neesam pieņēmuši, no PB puses ir lūgums pagarināt termiņu līdz decembrim.
Komentāri (0)