Apspriedīs Pasaules bankas pētījumu

A. Lemberga prezentācija tiks translēta tiešraidē internetā Latvijas brīvostu pārvalžu un Liepājas SEZ pārvaldes interneta vietnēs.

Šī PB pētījuma sakarā asociācija vēlas uzsvērt- rezultāts ir apšaubāms! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pērn rosinātais pētījums, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, nav devis vēlamo rezultātu- loģiskus un vērā ņemamus ieteikumus un priekšlikumus Latvijas jūras ostu konkurētspējas palielināšanai un pārvaldības uzlabošanai. LTBA uzskata, ka nav korekti izmantot pašas PB izdoto Loģistikas indeksu jelkādu secinājumu izdarīšanai attiecībā uz ostu pārvalžu darbu, jo šis indekss balstās uz tīri subjektīviem („patīk/nepatīk”) aptaujas rezultātiem.

Asociācijas biedrus pārsteidz PB pētnieku visai zemais kompetences un profesionalitātes līmenis, jo tiek pieļautas paviršības informācijas pasniegšanā, tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi, ostu darbības apraksti ir pavirši, bez pienācīgas analīzes, un tādējādi sniedz neprecīzu priekšstatu par patiesajiem Latvijas ostu darbības rezultātiem. Konsultantu sniegtās rekomendācijas, diemžēl, satur tikai dažus vērā ņemamus ieteikumus, un ir vai nu neieviešamas vai pat kaitīgas Latvijas tautsaimniecībai.

Tomēr pētījuma gala ziņojumā ir atrodams arī viens pozitīvs un loģisks secinājums- papildus nodokļi var graut Latvijas ostu konkurētspēju! Tādēļ LTBA aicinās Saeimu, izskatot Budžeta paketei pievienotos Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas rosinātos grozījumus Likumā par ostām, neatbalstīt papildus finansiālā sloga uzlikšanu tranzīta un loģistikas nozarei. Savukārt, Satiksmes ministrija tiks aicināta dot konkrētus uzdevumus Pasaules Bankas pētniekiem veiktā pētījuma gala ziņojuma pilnveidošanai.

Savukārt Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietniece I. Aleksandroviča sapulces dalībniekiem sniegs ministrijas rīcībā esošo aktuālo informāciju par Eiropas Savienības budžeta finansēšanas instrumentu (CEF, Kohēzijas fonds u.c.) pieejamību Latvijas transporta infrastruktūras attīstības projektu finansēšanai 2014.- 2020.gada periodam. Piemēram, uz dzelzceļa projekta „Rail Baltica 2” turpmāko attīstību Latvijā LTBA biedri- tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēji raugās atturīgi, vienlaicīgi uzsverot, ka jābūt ne tikai politiskiem, bet arī ekonomiski pamatotiem mērķiem tā īstenošanai. Biznesam vajadzētu saprast, kas būs šī dzelzceļa savienojuma klienti.

Tāpat vajadzētu būt stingrai valsts pozīcijai, ka šī dzelzceļa projekta īstenošana notiek, piemēram, ar mērķi, lai mazinātu kravas automašīnu plūsmu uz Latvijas ceļiem. Pirms projekta realizācijas uzsākšanas sabiedrībai ir jāsaprot, kāpēc un ar kādu atdevi valsts investē šajā projektā. Ir zināms, ka bez ES fondu finansējuma „Rail Baltica 2” projekts nav realizējams, tādēļ asociācija aicinās Valdību un Satiksmes ministriju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Latvijai būtu iespējams savlaicīgi projektā paredzētajos termiņos saņemt maksimāli iespējamo finansējumu no ES transporta infrastruktūras finansēšanas instrumenta CEF.

Svarīgs tranzīta nozarei ir dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politikas jautājums tuvākajam laika periodam, par kuru tiek diskutēts ik gadus. Izņēmums nav arī šogad, jo LTBA biedru sapulcē tiks spriests par situāciju un galvenajiem principiem publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšanā 2014.gadam, analizēta Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politika tuvākajā perspektīvā un veikts dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu salīdzinājums no Baltkrievijas un Krievijas uz konkurējošām ostām.

LTBA aicinās Valdību un Saeimu neatbalstīt papildus nodokļu vai nodevu sloga uzlikšanu tranzīta nozarei, jo uzskata, ka jebkādas indikācijas par Latvijas tranzīta koridora izmaksu palielināšanos ir līdzvērtīgas paziņojumam globālajam preču un pakalpojumu tirgum, ka Latvija vairs nevēlas konkurēt starptautiskā līmenī.