Kravu apgrozījums ostā samazinājies par 7%

No šī gada janvāra līdz septembra beigām ostā pārkrauti 22,6 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,7 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kad pārkrāva 24,3 miljonus tonnu.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") kravu samazinājumu skaidro arī ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no brīvostas pārvaldes un ostas termināļiem: "Ostu darbību negatīvi ietekmē sāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas. Diemžēl tam jau ir pirmie rezultāti."

Tomēr Ventspils ostas gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu.

"Tas norāda, ka gan Ventspils brīvostas valdes piesardzīgās prognozes šim gadam bijušas pareizas, gan arī to, ka Ventspils brīvostas līdzšinējā cenu politika un sakārtotā infrastruktūra ir pareizais ceļš, kā noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos," norādīja Lembergs.

Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, skaidroja Lembergs.

2013. gada budžetā Ventspils ostas Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiek būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur jau gada beigās plāno pārcelties kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis "Noord Natie Ventspils Terminals", kura teritorijā pašlaik līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma, prognozē brīvostas pārvalde.

Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt ogļu termināļa "Baltic Coal Terminal" otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, šī gada maijā tika atklāta SIA "EuroLCDs" šķidro kristālu displeju rūpnīca, bet aprīlī - SIA "Heimdal Skonto Latvija" māju moduļu ražotne.

Ventspils brīvostas pārvalde ar ES līdzfinansējumu šogad turpina uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām.

2012. gadā Ventspils brīvostas teritorijā atklātas divas jaunas metālapstrādes rūpnīcas: SIA "Malmar Sheet Metal" un SIA "Ventspils metināšanas rūpnīca". Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Ventspilī 2012. gadā palielinājies par 30%, kamēr Latvijā kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 12%.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA "Ventall Termināls" (pieaugums par 85%), AS "Ventbunkers" (46%), AS "Ventspils tirdzniecības osta" (5%) un SIA "Ventplac" (5%). Savukārt kravu apgrozījums samazinājies AS "Ventspils Grain Terminal" (samazinājums par 57%), AS "Kālija parks" (35%), SIA "Ventamonjaks serviss"(19%), SIA "Ventspils Nafta termināls" (18%), AS "Baltic Coal Terminal" (18%) un SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" (3%).

2013. gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu.

LETA