Astoņi mēneši aizritējuši stabili

Šī gada astoņi mēneši Ventspils ostā aizritējuši stabili. Gada plānotais apjoms tiek apsteigts par nepilniem 2 miljoniem tonnu, neskatoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un īpaši Eiropā, kur pieprasījums pēc energoresursiem vispārējas taupības dēļ samazinājies. Tas norāda, ka gan Ventspils brīvostas valdes piesardzīgās prognozes šim gadam bijušas pareizas, gan arī to, ka Ventspils brīvostas līdzšinējā cenu politika un sakārtotā infrastruktūra ir pareizais ceļš, kā noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver Lembergs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējuma segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, norāda Lembergs.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers – 51% , SIA Ventall Termināls – 99%, AS Ventspils tirdzniecības osta – 3%un SIA Ventplac – 10%. Savukārt kravu apgrozījums samazinājies SIA «Ventspils nafta» termināls –15%,AS Kālija parks – 40%, AS Baltic Coal Terminal –14% , AS Ventspils Grain Terminal – 63%, SIA Noord Natie Ventspils Terminals – 2%, SIA Ventamonjaks serviss – 6%.

2013. gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiek būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, uz kuru jau gada beigās plāno pārcelties kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālkravu terminālis Noord Natie Ventspils Terminals, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, maijā tika atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, bet aprīlī – SIA Heimdal Skonto Latvia māju moduļu ražotne. Jāatzīmē, ka augustā uzņēmums no Ventspils ostas izveda jau otro eksporta kravas kuģi, kopā astoņos mēnešos eksportējot 102 māju moduļus.

Tāpat Ventspils brīvostas pārvalde ar ES līdzfinansējumu šogad turpina uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievedceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām. 2012. gadā Ventspils brīvostas teritorijā atklātas divas jaunas metālapstrādes rūpnīcas: SIA Malmar Sheet Metal un SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Ventspilī 2012. gadā palielinājies par 30%, kas ir augstākais rādītājs Latvijā, kamēr Latvijā kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 12%.