Turpinām ieskatu ostas termināļos (FOTO)

AS Ventamonjaks darbinieki ir tie, kuri piesaista kravas, kārto uzņēmuma juridisko, finansiālo pusi, taču pašu pārkraušanas procesu un divu lielo amonjaka uzglabāšanas tvertņu apsaimniekošanu uztic Ventamonjaks servisa speciālistiem. Caur Ventspils ostā izveidoto amonjaka kompleksu iespējams pārkraut līdz pat 1 350 000 tonnu gadā. Pērn Ventamonjaka pārkrauto kravu apjoms sasniedza 425,71 tūkstoti tonnas; salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 30% vairāk. Arī šī gada jūlijā, kad Ventspils brīvostas termināļos kopumā tika pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravu, SIA Ventamonjaks serviss apkalpotajos uzņēmumos bija vērojams kravu apjoma pieaugums.

Turklāt pērn AS Ventamonjaks komercdarbības tehniskajai nodrošināšanai, ekspluatācijas riska mazināšanai un vides aizsardzības pasākumiem nodevis kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos gandrīz pusmiljona apmērā. Tāpat pērn tika veikti ieguldījumi tehnoloģijās, lai amonjaku varētu pārkraut ne vien no dzelzceļa cisternām, bet arī no tankkuģiem.

AS Ventamonjaks izveidota 1994. gadā uz bijušās ostas rūpnīcas bāzes. Jau rakstījām, ka bijušā Ventspils ostas rūpnīca šobrīd sastāv no vairākiem uzņēmumiem, tostarp no AS Ventamonjaks, kā arī SIA Ventamonjaks serviss, kas sniedz pakalpojumus arī vairākiem citiem ostas uzņēmumiem. AS Ventamonjaks nodarbojas ar amonjaka pieņemšanu, glabāšanu un iekraušanu tankkuģos, ko veic Ventspils ostas 36. piestātnē.

Divās lielajās tvertnēs jeb krasta rezervuāros – ST1 un ST2 – tiek uzturēta mīnuss 33 grādu zema temperatūra, tur glabājas amonjaks. Zemā temperatūra nepieciešama, lai amonjaks saglabātu šķidru agregātstāvokli un neiztvaikotu. Arī piestātnes cauruļvados tiek uzturēta zema temperatūra. Kopumā rezervuāros var uzglabāt 54 381 tonnu amonjaka.

Neliels daudzums amonjaka iztvaiko, taču to ar speciālām tehnoloģijām savāc un caur kompresora cehu saspiež, lai atkal šķidrā stāvoklī ievadītu tvertnēs. Taču drošībai radīta sistēma – speciāla lāpa –, kas amonjaku, ja tas tomēr gāzveidā izkļūst no tvertnes, sadedzina. Tāpat darba kārtībā tiek uzturēts jaudīgs ģenerators, kas situācijās, kad ir elektroenerģijas padeves traucējumi, nodrošina elektrību un līdz ar to saldēšanas procesu un amonjaka uzturēšanu šķidrā stāvoklī. Jāatzīmē, ka amonjaks pats par sevi nav kaitīgs, tā galvenā sastāvdaļa ir slāpeklis. No tā galvenokārt ražo slāpekļa mēslojumu, ko izmanto lauksaimniecībā.

Amonjaka pieņemšana notiek divās estakādēs. Kad amonjaka cisternas no tālām Krievijas un citu valstu rūpnīcām pa dzelzceļu tiek nogādātas līdz Ventspilij, vagoni tiek pievienoti pie speciāliem stenderiem. Katram vagonam tiek veidoti divi pieslēgumi – pa vienu tiek radīts spiediens, lai amonjaks izplūstu no vagona un tālāk pa cauruļvadiem aizplūstu uz kompresora cehu un amonjaka glabāšanas tvertnēm. Kad pienāk tankkuģis, amonjaku iekrauj tajā. Jāpiebilst, ka nesen, pilnveidojot tehnoloģijas, uzņēmums sācis piedāvāt amonjaka uzņemšanu ne vien vilciena cisternām, bet arī no tankkuģiem. Tas dod iespēju izsūknēt amonjaku no kuģiem, kuriem radušās tehniskas problēmas, kā arī izsūknēt un uzglabāt amonjaku brīdī, kad tam nokritušās cenas, lai vēlāk to realizētu par augstākām cenām.

Vasara ir remontdarbu laiks. Uzņēmums nepārtraukti veic ieguldījumus tehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras atjaunināšanā. Infrastruktūra galvenokārt tapusi vēl padomju laikos, taču aizvien rodas jaunas tehnoloģijas, materiāli, kas paaugstina pārkraušanas un uzglabāšanas drošību, tādēļ arī tiek ieviestas.

Viens no piemēriem – kondensatoru lāpstiņas. Kādreiz tās bija no metāla, taču, ņemot vērā bažas, ka dēļ metāla noguruma vai citiem apstākļiem pastāvēja varbūtība, ka kāda no iespaidīgā izmēra lāpstiņām varētu salūzt un pie sliktākas apstākļu sakritības traumēt darbinieku vai arī bojāt tvertnes, šobrīd kondensatoros ievietotas speciālas stiklplasta lāpstiņas. Tās speciāli Ventamonjakam ražotas Ukrainā. Turklāt tās ir vieglākas, līdz ar to palīdz taupīt enerģiju, kas tik energoietilpīgam uzņēmumam kā Ventamonjaks ir būtiski.

Tāpat teritorijā tehniskais aprīkojums, kura bojājumi var radīt apdraudējumu cilvēkam vai videi, nodrošināts ar jumtu, lai samazinātu risku, ka stiprāka vēja laikā kāds smagāks priekšmets tam var uzkrist un to sabojāt. Nomainīti arī drošības vārsti, tādēļ, staigājot pa teritoriju, pamanāms, ka tie izceļas ar citu krāsojumu. Savukārt kādreizējās izkraušanas stenderu gumijas caurulītes nomainījušas nerūsējošā tērauda caurules.

Visā teritorijā tiek veikta videonovērošana un dežurē speciāla, labi aprīkota un īpaši apmācīta glābšanas brigāde. Tā nepieciešamības gadījumā reaģē uz avārijas situācijām – tostarp ķīmiskām avārijām.

Apskati foto!

LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ! – par Ventspils ostu

Turpmāk katru sestdienas rītu plkst. 9 raidījumā Latvji, brauciet jūriņā! varēs uzzināt par Ventspils ostu cauri gadsimtiem. Pirmais raidījums LNT kanālā jau 31. augustā.

Pirmajā cikla Ventspils osta cauri gadsimtiem raidījumāatskatīsimiesuzJūras un Pilsētas svētkiem, kas aizritējuši Ventspils ostas 750. gadskārtas zīmē.Kā aizvadīti svētki, pagājusi starptautiskā burāšanas regate The Tall Ship Races 2013, ko nozīmē Portus Winda? – par to šīs sestdienas raidījumā.

Turpmākajos raidījumos iepazīsim Ventspils brīvostas pārvaldes pārraudzībā esošās Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas. Ar kinoarhīva dokumentu palīdzību atminēsimies, kā Ventspils tapa par lielāko PSRS tranzīta ostu Baltijas jūras austrumkrastā un cik efektīvi Ventspili kā ievērojamu tranzīta mezglu mēs popularizējam starptautiskajos transporta un loģistikas forumos mūsdienās. Par šīm un citām Ventspils brīvostas aktualitātēm ciklā Ventspils osta cauri gadsimtiem apņēmušies stāstīt raidījumaLatvji, brauciet jūriņā! Veidotāji.

Viņiem ir izveidojusies cieša sadarbība ar Ventspils muzeju, īpaši ar muzeja Krājuma nodaļas vadītāju vēsturnieciIngrīdu Štrumfu, kura gana daudz līdzējusi cikla Ventspils osta cauri gadsimtiemtapšanā.

Tie, kas raidījumu neredzēs TV ekrānos, to varēs noskatīties internetā: www.balticmarinenews.lv. Šī televīzijas raidījuma producents ir Haralds Sulainis.

Uz tikšanos ēterā sestdien, 31. augustā, plkst. 9!