Tranzīta jomas pārstāvji apmeklē Ventspili

Ideja par to, ka konferences dalībnieki – ekonomiskie atašeji, vēstnieki, žurnālisti, ar tranzīta biznesu saistīto jomu un institūciju pārstāvji, kuri piedalās konferencē, – jāiepazīstina ar investīciju iespējām dažādās Latvijas pilsētās, radusies tāpēc, ka potenciālajiem investoriem, pārvadātājiem ir būtiski zināt, ko katra pilsēta, īpaši ostas pilsētas, viņiem piedāvā.

No otras puses, svarīgi atspoguļot arī to, ka, tieši pateicoties investīcijām, notiek ostu un pilsētu attīstība. Līdz ar to izbraukuma sesijā Ventspilī pagājušajā piektdienā konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar pašvaldības un Ventspils brīvostas piedāvājumu investoriem, ar Ventspilī pieejamo infrastruktūru un uzņēmumiem.

Klaipēdas ostas pārstāvis Linas Rudus atzina, ka Ventspils osta ar savu attīstīto infrastruktūru ir nopietna konkurente Klaipēdai. Taču, ņemot vērā, ka «mums blakus ir liela kaimiņvalsts, kas saražo milzīgu kravu apjomu, būs gana gan Ventspils ostai, gan Klaipēdai», apsver Rudus. Viņš ir pārliecināts, ka abām ostām vairāk jāsadarbojas, lai sasniegtu labus rezultātus.

Tāpat lietuvietis neslēpa, ka arī Klaipēdā pēdējā mēnesī vērojams kopējā kravu apgrozījuma kritums, kaut gada sākumā vēl bija augšupejoša tendence. Viens no iemesliem – rekonstrukcijas darbi Mažeiķu naftā. Tajā pašā laikā Klaipēdas ostas pārstāvis atzīst, ka kravu apjoma kritums šobrīd ir vispārēja tendence. «Skatāmies, kas notiek mums līdzās, un apzināmies, ka arī Klaipēdas ostas apgrozījums var kristies. Nākamajā pusgadā tas var kristies, jo tāda ir pasaules tendence,» situāciju nozarē ieskicē Rudus.

Varam konkurēt, ja strādājam

Kamēr konferences dalībnieki braucienā ar ekskursiju kuģīti Hercogs Jēkabs apskatīja ostu no Ventas kanāla puses, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas izpilddirektors Ģirts Verners dalījās savā skatījumā par šībrīža aktualitātēm un izaicinājumiem tranzīta biznesa jomā, kravu piesaistē un Ventspils ostas pozīciju reģiona tranzīta tirgū.

Ventspils un Klaipēdas ostās līdz pat maijam kravu apjoms bija augšupejošs, taču kopumā pērnā gada prognozes apstiprinājušās – kravu apgrozījumam Bal­tijas ostās ir tendence kristies. Tas vērojams visās kravu grupās vai ir arī tādas, kuras neskar notikumi globālajā tirgū?

– Nebūt ne. Tendence kravu apjomam nedaudz samazināties – tā ir visur. Tā saistīta ar globālajiem procesiem, ar tirdzniecību, nedaudz arī ar to, ka bija diezgan barga ziema un zināmas grūtībastranzītniekiem, tostarp kuģu pārvadājumiem. Notiek arī kravu koridoru pārorientēšanās sakarā ar globālajiem procesiem, tamdēļ arī vērojami šie kritumi. Taču Latvijas tranzītnieki ir optimisti un cer saglabāt esošo kravu līmeni. Jāsaka tomēr, ka ir ļoti liela konkurence ostu starpā. Jāatzīmē, ka šīs konferences pamatsesijā klausījāmies mūsu konkurentus un kaimiņus no Krievijas, kuri stāstīja par viņu milzīgajiem plāniem un ieguldījumiem savu ostu attīstībā. Tas arī atstāj zināmu iespaidu uz kravu apgrozījumu mūsu ostās un dzelzceļa pašpārvadājumos.

Kāda ir Latvijas ostu konkurētspējas atslēga nākotnē? Vai arī mēs par tādu, ja salīdzinām ar Krievijas grandiozajām investīcijām ostās un iekšējo kravu apjomu, nemaz nevaram runāt?

– Tas ir tas nozīmīgais darbs, kuru veic mūsu uzņēmēji, termināļi, ko dara mūsu ekspedīcijas kompānijas. Arī ar tarifiem varam ieinteresēt – ar pārvadājuma tarifiem, ostas maksām, dažādiem atvieglojumiem. Nupat panācām, ka tika pieņemts pagarinājums brīvostu statusam līdz 2035. gadam. Tas ir nozīmīgs faktors, ka tika saglabāti šie atvieglojumi nodokļu maksām. Tas ir būtiski, lai kravas varētu turpināt nākt pie mums. Svarīgs moments ir tas, ka Krievija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un līdz ar to spēkā ir Krievijas puses apņemšanās līdz šī gada 1. jūlijam harmonizēt dzelzceļa tarifus. Ceram, ka tas notiks un Krievijas puse savas uzņemtās saistības izpildīs, un dzelzceļa tarifi virzienā uz Latvijas ostām būs vienādi ar tarifiem uz Krievijas ostām. Tas ir moments, kas sekmēs to kravu, kuras mēs pazaudējām brīdī, kad tika ieviesta šī diskriminējošā tarifu politika, atgūšanu. Te ir runa vairāk par metāla kravām.

Tātad kritumi kravu apgrozījumā pagaidām nebūtu dramatizējami?

– Jau esošās iestrādes un ilggadējie līgumi, kas noslēgti par pārvadājumiem un pārkraušanu caur mūsu ostām, tik ātri savu nozīmīgumu ne­zaudēs.

Kā skatāties uz modeli, kāds izveidots Ventspilī, kur ostas pārvaldei ir industriālā teritorija, kurā tiek mērķtiecīgi piesaistīti investori, kas ir gatavi šeit ko ražot un veidot iekšējās kravas?

Tas ir konkurētspējīgs?

– Šāds modelis ir ļoti veiksmīgs risinājums dinamiskai attīstībai un vienmēr nodrošina iespējas manevram, ja samazinās kravas. Tad ir iespējas attīstīt ko citu – ražošanu, lai kravas tiktu radītas arī uz vietas –, ne tikai gaidīt, kad caur ostām ies tranzīts. Tas ir sekmīgs risinājums, un es domāju, ka ventspilniekiem tas ir ļoti pozitīvi. Jau redzams, ka katru gadu rodas jaunas ražotnes un iekšējo kravu apgrozījums pieaug.

Kā vērtējat Ventspils ostas nodrošinātos pakalpojumus un infrastruktūru – to kvalitāte ir pietiekama, lai konkurētu šobrīd saspringtajā tirgū?

– Tie ir pat labāki nekā Klaipēdā, un ostas pārvalde dara visu iespējamo, lai šeit būtu izcili pakalpojumi. Ventspils ostā tiešām ir redzams nepārtraukts darbs un aktivitātes.

Vai ir iespējams izmērīt konferences TransBaltica, kas notiek jau sešpadsmito gadu, ekonomisko atdevi ar konkrētām investīcijām, līgumiem?

- Vispirms ir jauni kontakti un informācija, pēc tam arī konkrētas sarunas un darījumi. Mērījuši neesam, bet, nenoliedzami, uz konferencē izveidoto kontaktu, iegūtās informācijas bāzes rodas jauni darījumi. Tas arī ir viens no galvenajiem konferences mērķiem. Taču pārrunājam arī daudzus teorētiskus, analītiskus jautājumus. TransBaltica nav tik daudz komerciāls pasākums, tā vairāk vērsta uz mārketingu, iespēju, globālo problēmu un attīstības virzienu parādīšanu saistībā ar to, kas varētu notikt tuvākajā laikā.